Nr Name Beschreibung
N/A

Gegenüber der Marijas Insel (Pilssala) erhebt sich der 30 m hohe und steile (die Abhänge sind künstlich steiler gemacht) Tempelberg – eine alte lettgallische Wallburg mit den Seiteschluchten. Auf einer 80 m langen und bis 40 m breiten Wallburg sind einige künstlich errichtete Wallen zu finden. Eine der ältesten Bezeugungen der Bevölkerungsdichte in der Umgebung des Tempelbergs ist eine gefundene Axt, die aus dem Ende des 3. Jahrtausends und Anfang des 2. Jahrtausends v. Chr. stammt. Archäologen behaupten, dass in dieser Zeit die Pilssala Insel von den Menschen besiedelt wurde. In den 10 – 11 Jahrhunderten befand sich auf der Pilssala Insel eine lettgallische Burg, die 1225 die Kreuzritter vernichtete. Eine Oberfläche der Wallburg wurde relativ kürzlich verändert – 1807 – in der Zeit des Baues einer Granitrotunde. Die Rotunde wurde zu Ehren des russischen Feldmarschalls Scheremetjew und des schwedischen Kapitäns Wolff errichtet. Ein Blick vom Tempelberg auf den Alūksne See und die Stadt ist einer der schönsten in Livland! Besuchenswert sind eine 1937 errichtete Sonnenbrücke, sowie ein unweit vom Tempelberg liegender Holzaussichtsturm. 

N/A
Der Zilais – Berg (Blaue Berg) ist die höchste Erhebung im Idumeja – Hochland, es ist ein sehr ausgeprägter, mit Wald bedeckter Hügel. Von hier aus kann man die “nahe” Landschaft sehen, die den nördlichen Teil des Hochlandes darstellt und das Burtnieks – Flachland. Das Territorium wurde eingerichtet, um die Habitate, wie zum Beispiel die Schluchten, die Hügel und den Nördlichen Nadelwaldgürtel in diesem Gebiet zu schützen. Der Zilais – Berg ist ein beliebtes touristisches Ziel.
N/A

Die Sammlung des Museums stellt die Daugava als bedeutenden historischen Wasserweg dar, hier sind auch Kleidungstücke und Gebrauchsgegenstände baltischer Stämme und der Liven zu sehen. 
Neben dem Museum steht eine Kanone aus dem Herzogtum Kurland (gefunden im Fluss Misa), die in der Eisenhütte Baldone (Baldones Dzelzāmurā) gegossen worden ist. Nicht weit davon sind vier Kanonen der russischen Zarenarmee zu sehen, die 2007 auf einer Baustelle in Salaspils gefunden worden sind. 

N/A

Das beindruckende Denkmal des lettgalischen Barocks. Gebaut in der Periode von 1755 bis 1767 nach dem Projekt des italienischen Architekten A. Parako. Eine Kapelle mit der Reliquie vom St. Donatus, dem Beschützer von Krāslava.

N/A

Der Bauernhof Luhtre wurde im Jahre 1874 errichtet und ist heute ein Ferienhof mit bequemen Speicherzimmern, Saunas und Aussenbad. Die Gäste werden mit traditionellen Speisen aus Bioküche verwöhnt. Im Museumszimmer von Luhtre wird die Geschichte des Hofes präsentiert – angefangen von der feinen Frauen- und Babykleidung  bis zu Werkzeug.  Alle Gegenstände erzählen Geschichten von ehemaligen Inhabern, ihren Träumen und alltägliches Leben.  

N/A

The cafe Piladzitis is situated in Kuldiga next to the Venta rapid and an old brick bridge in Parventa. Piladzitis offers substantial and Latvian dishes.

The cafe’s working hours: 9:00 – 20:00, no days off

N/A

An afforested island in the Gulf of Finland, approximately 14 km to the North of Tallinn.  There is a network of small roads and trails on the island.  Forests:  Mostly 1.1, 1.2 and 4.2.  Information:  www.aegna.ee.  A ferry boat to the island departs from the port at Pirita. 

Hike around the shore of the island, where you will find all kinds of environments – dunes, sandy areas, rocky areas and places with lots of reeds (~9 km).

N/A

Das Herrenhaus in Ance wurde als Geschenk des Vaters an seinen Sohn Ulrich Johann von Baehr errichtet. Neben dem Herrenhaus wurde ein prächtiger französischer Garten angelegt. Nach 1766 wurde das Gebäude umgebaut und prunkvoll dekoriert. Zu Beginn des 19. Jahrhunderts wurden französische Truppen in dem Gut einquartiert und das Herrenhaus geplündert. Einige Zeit später wurde die zweite Etage abgerissen und nach langer Reparatur wurde das Gebäude umgewidmet als Wohnhaus für den Gemeindevorsteher und weitere Beamte. 1920 wurde der Gutshof Ance verstaatlicht.

N/A
3 dienas

Trīs dienu ilgais maršruts ļaus iepazīt ne tikai vienu no ainaviski neparastākajiem Baltijas dabas veidojumiem - Kuršu kāpām, bet arī dažām interesantām teritorijām tepat Latvijā - Papes dabas parku un Liepājas Karaostsu. Pēdējo vērts apskatīt, kamēr tā vēl nav zaudējusi savu "padomju šarmu". Ne mazums jaunu un nepiedzīvotu iespaidu radīsies arī apmeklējot divas savdabīgas cilvēku darinātus veidojumus - "Akmeņu pilsētu" un "Absurda pilsētu”, kurām nav līdzīgu veidojumu ne tikai Baltijas, bet arī daudz plašākā mērogā.

N/A

Sena latgaļu apdzīvota vieta. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu, bet 13. gs. - Livonijas ordeņa pakļautībā. Līdz 18. gs. sākumam tā pastāvēja kā muižas centrs. 1729. g. par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta Krāslavā valdīja divus gadsimtus. 18. gs. vidū Plāteri uzsāka Krāslavas pils celtniecību. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Krāslava sāka panīkt. Pēc Rīgas – Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa izbūves (1865. g.) pilsētas saimnieciskā dzīve atkal uzplauka. Krāslavu maz skāra 2. Pasaules kara laika notikumi, tādēļ mazskarta saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve.

N/A

Baronu Osten – Zakenu dzimtai piederošā muiža būvēta no jauna 1856. – 1857. gadā, jo veco muižu Krimas kara (1853. – 1856.) laikā nopostīja. Izrādās, ka minētā kara sākumā angļu kuģi Krievijas cara iebiedēšanas nolūkos apšaudīja Latvijas piekrasti un kuģus, t.sk. arī Kolku, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Pēc muižas sagraušanas tās vietā uzbūvēja t.s. Balto namu ar saimniecības ēkām. Tā otrajā stāvā uzcēla manteļskursteni medījumu kūpināšanai (saglabājies līdz mūsdienām). Muižnieku īpašumā muiža atradās līdz 1919. gadam, kad tās pēdējo īpašnieku Kristianu fon Osten – Zakenu nošauj Tukumā. 1929. g. Baltajā namā ierīko pamatskolu, ko turpmāk sauc par Kolkas skolu. Tā darbojas līdz 1961. g. (tika uzcelta jauna skola), bet līdz 1989. g. ēkā notiek darbmācības stundas. Tajā laikā to dēvē par Veco vai Mazo skolu. No 1991. gada Kolkas Vecā skola ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes īpašums, kurā ik gadu (no 1994. gada) norisinās studentu vasaras prakses.

N/A

Atrodas Jūrmalciema austrumdaļā. Koka šķūnī sakrāti vietējo entuziastu savāktie Jūrmalciema iedzīvotāju sadzīves priekšmeti un amata rīki. Novadpētnieki te var uzzināt vērtīgu informāciju par ciema vēsturi un zvejnieku dzīvesveidu.

N/A
Samērā plaša teritorija (dabas liegums aizņem salīdzinoši nelielu tās daļu) Bauskas, Aizkraukles un Biržu rajonā (Lietuva), kur novērojamas karsta parādības, ūdenim šķīdinot ģipša iežus izveidojas tukšumi, kas iebrūkot veido karsta kritenes. Austrumos no Skaistkalnes izveidota atpūtas vieta, kuras apkārtnē meklējamas sausas un ar ūdeni pildītas dažāda lieluma kritenes, no kurām dažas sasniedz ļoti iespaidīgus izmērus. Interesentiem vērts arī paceļot pa Biržu reģionālo parku, kur karsta procesi un to izpausmes ir daudz (t.sk. - vizuāli) izteiktākas.
N/A

Jakiškju muiža vēsturiskajos avotos pieminēta, sākot no 16.gs. beigām. Muiža – ar klasicisma arhitektūras iezīmēm. No bijušajām muižas ēkām līdz mūsdienām saglabājušās vien galvenā ēka, ledus pagrabs, tvaika dzirnavas. Muiža nav restaurēta, tamdēļ joprojām autentiska – māksliniecisko dvēseli tajā saglabā dažādi priekšmeti, kas palikuši no muižnieku Koškoļu un padomju laikiem. Blakus muižas ēkai saglabājušies daži muižas parka fragmenti (ap 2 ha plašumā): senu liepa aleja, iebraucot saimniecībā, vērtīgas senās lapegles, apses, priedes, kā arī neliels dīķis.

N/A

Ap 400 gadus vecajos (iespējams, - vecākie Latvijā) muižas pagrabos piedāvā Kurzemes vīndaru mājas vīna šķirņu degustāciju (3 – 7 vīni), kā arī Šlokenbekas muižas īpašo vīnu ar vietējiem lauku labumiem (sola pārsteigumu!).

N/A

Lauku māja, kurā sagaidīs īstena Latvju saimniece Skaidrīte Nagliņa un ierādīs maizes cepšanas tradīcijas pēc mantotas receptes.
Piedāvā nobaudīt gatavotus pēc sentēvu receptēm ar malku kurināmā maizes krāsnī iecienītos un gardos sklandraušus, tikko ceptu saldskābmaizi, kā arī „picu” suitu gaumē.
Grupām līdz 10 cilvēkiem, iepriekš piesakoties.

N/A

GiLine ir ģimenes uzņēmums, kurš ražo konfektes Konfelāde un sīrupus. Konfelāde ir sulas konfektes, kas ražotas no Latvijā iegūtām augļu un ogu 100 % sulām, neizmantojot konservantus un garšas pastiprinātājus. Ražošanas procesā tiek izmantots roku darbs. Arī sīrupā izmantotas tikai dabīgas izejvielas. Piedāvā radošās ekskursijas ražotnē.

N/A

Vecajā baznīcas skolā ierīkotajā Limandas ēdnīcā var nobaudīt garšīgus ēdienus. Gardo ēdienu gatavošanā ir izmantoti dabīgi un apkārtnes tīrumos audzēti dārzeņi. Zivju ēdieni ir gatavoti no vietējo zvejnieku piegādātajām zivīm. Blakus ēdnīcai atrodas rokdarbu veikals.

N/A

Atrodas pilsētas centrā - Tirgus laukuma malā. Dievnams tapis 1495. g., pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga (~ 1450. – 1535.) pavēles. Gadsimtiem ritot, ēka pārbūvēta un tagad redzamais tornis celts 1907. g. Baznīcā apskatāmi nozīmīgi kultūrvēstures pieminekļi: altārglezna “Golgāta” - H. Kīperta darināta kopija (pēc K. Arnoldi Kandavas luterāņu baznīcas oriģināla (1864. g.)), muižniekam Fīlipam Drahenfelsam veltīta epitāfija (B. Bodekers, 16. un 17. gs. mija), A. D. Tīzenhauzenas kapu plāksne (1648. g.), kristāmtrauka pamatne (18. gs.) un piemiņas plāksne 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (1925. g.). Ap Tirgus laukumu (atjaunots, jauka strūklaka) izvietojies Dobeles vēsturiskais centrs.

N/A

Stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepjoties > 30 km garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir apskatāmas Strantes – Ulmales posmā, taču arī Jūrkalnes apkārtnē (labiekārtotas pieejas vietas, kāpnes, autostāvlaukumi) redzamie skati (līdz 16 m augsti) ir gana iespaidīgi! Stāvkrastu ieteicams baudīt (skatīt, fotografēt) pēc spēcīgām vētrām, jo vasaras otrajā pusē tā atsegumi (g.k. no smilts, māls) ir mazāk izteiksmīgi noslīdeņu un apauguma dēļ. Jūrkalnes iepriekšējais nosaukums Fēliksberga nozīmē Laimīgais kalns. Patreizējo nosaukumu tā ieguva 1925. gadā.