Darbnīcā top saimniecībā noderīgas lietas – terīnes, gurķu skābējamie podi, cukura un sāls trauki, bļodas u.c. Apmeklētājus iepazīstina ar podniecības tradīcijām un aicina uz cepļa atvēršanu.

Viesu māja Pinska ir ģimenes uzņēmums, kas atrodas uz kādreizējās Lõpinska lauku muižas zemes. Ēdiens tiek gatavots no vietējām izejvielām un atbilstoši vietējām tradīcijām.

Salīdzinoši liels (3 km garš, 1,3 km plats) un sekls (līdz 1,1 m) piejūras ezers, caur kuru tek Vecslocene. Ezera dienviddaļā šaura caurteka to savieno ar Aklo ezeru – seklu un nelielu ezeriņu ar dolomīta gultni dažās vietās. Labākais skats uz Slokas ezeru paveras no putnu vērošanas torņa tā ziemeļrietumu krastā, kas ir vienīgais uz peldošiem pontoniem celtais Latvijā putnu tornis. Pie tā sākas 3 km garā Slokas ezera pastaigu taka, kuras izcilākā vērtība ir aplūstošie Vēršupītes lejteces dumbrāji. Slokas ezera krastā pie auto stāvlaukuma uzstādīts informatīvs stends, bet aiz tā – apskatāms sēravots.

Dievnamam ir unikāls astoņstūru veidā darināts zvanu tornis (uzbūvēts ap 1800 gadu). Skats uz Lūšiai ezeru.

Restorāns "Orizzonte" atrodas pašā jūras krastā ar divām terasēm un visaptverošu skatu uz Jūrmalu.

Latviešu virtuve: Marinēta siļķe ar biezpienu, kartupeļu pankūkas, cepta Baltijas bute, jēra kumbrs, Latvijā ražoti sieri.

Bijušajā Mīslera muižas parkā ir izveidots savdabīgs tematiskais ciemats, kur visas atrakcijas ir saistītas ar leģendām par vientiešiem, kas bija pazīstamas Vācijā jau pirms 400 gadiem.Vientieši ir jokdaru tēli, kas kļuva slaveni ar savu nepraktisko, bezjēdzīgo rīcību un anekdotiskajām izdarībām.Šeit Jūs varēsiet piedalīties vientiešu anekdotiskajos piedzīvojumu pārgājienos, darboties meistaru darbnīcās, nopirkt kādu vietējo suvenīru, ieturēt maltīti (grupām pēc iepriekšējā pasūtījuma) un pārnakšņot teltīs.

Kaut arī Cēsis ģeogrāfiski atrodas Gaujas nacionālā parka vidienē, pilsētai nav nacionālā parka statusa. Taču Cēsīs ir daudzi interesanti apskates objekti, kurus ir vērts redzēt un izzināt tuvāk. Noteikti ir jāiepazīst Cēsu vecpilsēta! Cēsu pirmsākumi ir meklējami 18 m augstajā Riekstu kalnā un tā tuvākajā apkārtnē, jo 11. – 13. gs. te atradās vendu no koka celtā pils. Riekstu kalns meklējams Pils parka vidusdaļā, un no tā paveras labs skats uz Pils parku, dīķi un Cēsu pilsdrupām, līdz kurām var nokļūt pa garu kāpņu kaskādi. 13. gs. sākumā celtā Cēsu pils (aprakstu sk. tālāk pie Nr. 44.) bija ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Tai blakus atrodas Cēsu Jaunā pils, kas celta 1777. g. vārtu nocietinājumu vietā. Ēkā ir iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, bet piebūvē mājvietu atradis Pils kompleksa apmeklētāju centrs un Cēsu tūrisma informācijas centrs. Ja uzkāpsim pils tornī, no tā pavērsies labs skats uz pilsdrupām, Sv. Jāņa luterāņu baznīcu un pilsētas ziemeļdaļu. Iepretim Cēsu Jaunai pilij atrodas vairākas ēkas – Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca (abas ēkas celtas 19. gs. pirmajā pusē), kur mūsdienās meklējams Cēsu Izstāžu nams. Pils kompleksa teritorijā no ārpuses ir apskatāma arī klēts, kučieru namiņš un vecā alus darītava. Ielas pretējā pusē atrodas romantiskais Maija parks, kurš iekārots 19. gs. trīsdesmitajos gados. To iecienījuši vecāki ar bērniem, jo te izveidots rotaļlaukums. Dosimies tālāk pilsētas ielās (Lielās Katrīnas, Mazās Katrīnas, Mazā Kalēju, Kalēju, Lielā Līvu iela un Līvu laukums) un apskatīsim 18. – 19. gs. mijā tapušo koka apbūvi. Torņa ielā, kas vijas gar Viduslaiku pils aizsargmūri, pie baznīcas apskatāma M. Jansona skulptūra „Gadsimtiem ejot". Ticējums vēsta, ka paberzējot Laika veča lukturi, ir iespējams redzēt nākotni. Viena no iespaidīgākajām Cēsu celtnēm ir Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kas būvēta 13. gs. beigās kā Livonijas ordeņa Doms. Tā ir romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem ar 1853. g. celto 65 m augsto torni. Ēka vairākkārt ir pārbūvēta arī 20. gs. Dievnamā apskatāmas Livonijas ordeņa mestru un Livonijas bīskapu kapa plāksnes. Kancele taisīta 1748. g., ozolkoka altāris - 1858. g., bet altārgleznu "Krustā sistais" - 1862. g. Baznīcas altārdaļas logus rotā mākslinieciski vērtīgas vitrāžas. Ērģeles 1907. g. darinājusi E. F. Valkera firma, un tās ir vienas no labākajām Latvijas koncertērģelēm. Dievnama dienvidrietumu stūra atbalstā iemūrēts saules pulkstenis ar gada skaitli "1744". Ir vērts uzkāpt baznīcas skatu tornī. Baznīcas pakājē atrodas Rožu laukums jeb bijušais Tirgus laukums (13. gs. vidus – 1927. g, atjaunots 2008. g), kas mūsdienās ir pilsētas centrālais laukums. Viduslaikos šeit ir atradies arī soda stabs un pilsētas aka. Rīgas iela no pilsētas pirmsākumiem veidojusies par galveno vecpilsētas ielu. Šeit aplūkojams vairākums Cēsu arhitektoniski izcilāko 18. -19. gs. celtņu – bijušais Cēsu rātsnams, Fābera nams, Princešu nams. Vienā ielas galā atrodas Līvu laukums, kur 13. gs. atradās baznīca, kapsēta un Rīgas vārti pilsētas mūrī. Šodien laukumu rotā izgaismota strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka - Lejas Šķimbēgs. Otrā ielas galā atrodas 14. - 15. gs. pilsētas mūra Raunas vārtu pamatu un virszemes fragmentu rekonstruētā daļa. Tā rada labu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu.

"Pajumte" ir mājīga un viesmīlīga kafejnīca Alūksnes centrā, Pils ielā 68. "Pajumtes" piedāvājums ir ļoti plašs - sākot no salātiem, uzkodām, zupām un beidzot ar dažādiem gaļas ēdieniem, picām un desertiem. Ir padomāts ne tikai par gaļēdājiem, bet arī par veģetāriešiem. Ir arī īpašā ēdienkarte bērniem.
Kafejnīcas pavāri nemitīgi pilnveidojas, lai atklātu jaunas garšu nianses. Tāpat "Pajumte" ļaujas jauniem izaicinājumiem, drosmīgi eksperimentējot ar eksotiskiem produktiem un novatoriskiem dizaina risinājumiem. Ja savā ēdienu izvēlē esi konservatīvāks un nevēlies eksperimentēt, droši konsultējies ar viesmīlēm, viņas ieteiks un piedāvās tieši Tev atbilstošāko produktu kombināciju.
Kopš 2018.gada janvāra kafejnīca "Pajumte" darbojas arī Alūksnes Kultūras centra telpās, pasākumu laikā piedāvājot kafiju, atspirdzinošus alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un sāļās un saldās uzkodas.