Atpūta laukos
1441-1460 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Pērnavas viduslaiku nocietinājumu mūra stūra tornis. Tā pagalms – populāra suvenīru tirdzniecības un pasākumu norises vieta.
N/A

Amatnieki piedāvā ekskursiju, keramikas tapšanas procesa vērošanu un iespēju pašiem darināt savus suvenīrus, izmantojot veidošanas, virpošanas un gravēšanas tehniku uz iepriekš sagatavotām veidnēm. Keramikas izstrādājumu pasūtīšana un iegāde. Vietu iecienījuši bērni un kāzinieki.
N/A

Slocene plūst cauri Valguma ezeram un Mazezeram un tālāk ietek Kaņiera rietumdaļā, veidojot sazarotu un purvainu deltu, kur izveidots sezonāls liegums putnu aizsardzībai. Upes krastos plešas mitrāji un tie daudzviet ir grūti pieejami. Pirms izraka Starpiņupīti – Kaņiera savienojumu ar Rīgas jūras līci (ūdens līmeni regulē ar slūžām), Slocenes ūdeņi plūda pa tagadējo Vecsloceni līdz pat Slokai, kur ietecēja Lielupē. Laivošanai ar kanoe laivām izmantojams ir tikai Vecslocenes posms augstā ūdens līmenī no Vecā Ķemeru ceļa līdz ietekai Lielupē. Slocenes posms no Milzkalnes līdz Valguma ezeram nav braucams daudzo kritušo koku dēļ. Savukārt, pie Starpiņupītes ietekas jūras līcī pavasaros ir laba putnu vērošanas vieta.
N/A

Berķeneles pusmuiža ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis un pazīstama kā ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnības zeme. 1995. gadā māja restaurēta un kopš 1996.gada tā darbojas kā Raiņa māja Berķenelē. Bērnības iespaidi attēloti dzejoļu krājumā „Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Mūsdienās Raiņa mājā piedāvā ekskursijas, radošās darbnīcas, izstādes, apmeklētāji var pārģērbties tā laika saimnieku un kalpu tērpos u.c. Ap māju ir liels augļu dārzs, un programma "Ābolu ceļš". Īpaši gaidīti ir bērni un jaunieši. No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Sēlijas ainavu.
N/A

Darbnīcā var iegādāties keramikas izstrādājumus, vērot podnieku darbībā, kā arī piedalīties māla apstrādes procesā. Aicina uz cepļa atvēršanu.
N/A

Atrodas Cesvaines ziemeļdaļā. Dievnams celts 1879. g. (neogotikas stils) no plēstiem laukakmeņiem (arhitekts M. P. Berči). Pēcāk tas divas reizes atjaunots - 1929. g. un 20. gs. 90. gadu sākumā. Baznīcā atrodas J. Bīnes altārglezna “Kristus pie krusta” (1923. g.).
N/A

Sabiles Sidra nams atrodas pašā Sabiles centrā, pie vēsturiskā Sabiles vīna kalna. Tajā tiek piedāvātas sidra un vīna degustācijas. Sidra nams atvērts vasaras sezonā, bet degustācijas ziemas sezonā iespējamas Sabiles Sidra darītavā, Rīgas iela 22. Iespēja iegādāties gan Sabiles sidru, gan dažādu Latvijas vīndaru vīnus.
N/A

Saimniecībā tiek piedāvāti dažādi biškopības produkti: medus, bišu maize, propoliss, vaska sveces. Iespēja sarunāt izzinošu ekskursiju - ceļojums bišu pasaulē ar gulēšanu uz bitēm. Tiek piedāvāta arī loku šaušana un zāļu tējas. 
N/A
Vēl viens 2. Pasaules kara notikumu liecinieks, kas meklējams Blīdenes pagastā. Viens no retajiem šāda veida objektiem, kas saglabājies tik labā stāvoklī.
N/A

Atraktīvās un miniatūrās būvēs un voljēros izvietoti ap 65 dažādu šķirņu truši. Bērni var apskatīt trušus un rast saskarsmi ar citiem mājdzīvniekiem – kazām un aitām.
N/A

Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca – koka celtne guļbūves tehnikā ir būvēta 1743. gadā par muižnieka Šadurska līdzekļiem un nodota jezuītu aprūpē. Reizē ar to Pušā tika nodibināta arī jezuītu misija (Šadursku misija). Jezuītu misija šeit pastāvēja līdz 1820. g., kad tos izraidīja. Zem baznīcas mūriem saglabājušās jezuītu kapenes. Baznīcā ir trīs altāri un latviešu ērģeļbūvētāja J. Gremzes ērģeles. Baznīcas dārzā apskatāms 10 m augstais, 19. gs. celtais zvanu tornis, kurā atrodas 1743. un 1881. g. lietie zvani. Dievnamu iekļauj mūra žogs.
N/A

Pirmā Piņķos bija koka baznīca. Ideja par jauna dievnama celtniecību radās jau 19. gs. piecdesmitajos gados, taču šīs ieceres projekta gala varianta (arhitekts J. D. Felkso) pamatakmeni ielika 1872. gada 25. maijā. Mūsdienās redzamais dievnams celts laikā no 1872. - 1874. gadam. Deviņreģistru ērģeles izgatavoja pazīstamais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers 1890. gadā. 1916. g. 17. jūlijā 5. latviešu strēlnieku bataljons, kas devās uz frontes līniju pie Smārdes, apstājās pie Piņķu muižas. Minētajā datumā Piņķu baznīcā pulkvedis Jukums Vācietis noturēja sprediķi (par šo faktu vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis), kas iegāja Latvijas vēsturē kā viens no pašiem nozīmīgākajiem tā laika notikumiem. Vēsturiskais notikums Aleksandru Čaku rosināja to iemūžināta savā poēmā “Sprediķis Piņķu baznīcā”. Baznīca (kultūras piemineklis) apskatāma arī no iekšpuses. Diennakts tumšajā laikā tā ir izgaismota. Blakus baznīcai atrodas latviešu strēlnieku piemiņai uzstādītais akmens.
N/A

Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu.
N/A

Atrodas iepretim bākai. Saukta arī par Pizes (Miķeļtorņa lībiskais nosaukums) baznīcu. To uzcēla 1893. g. Padomju laikā ēkā bija izvietots pionieru nometnes klubs. Tagad tā atkal kalpo savam pamatmērķim.
N/A
1 diena

Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet etnogrāfisku ciematu un muzeju, kurā var iepazīt vecticībnieku kultūrvidi un tradīcijas. Pēc tam apmeklējiet saimniecību, lai uzzinātu par dažādiem ārstniecības augiem un degustētu tējas. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz zirgu sētu, kur var iepazīt saimniecību, tās galvenos iemītniekus - zirgus, kā arī izstaigāt dabas taku.
N/A

Aptuveni 0,5 km dienvidos no Mežotnes pilskalna atrodas Vīna kalns, kas līdzīgi kā Mežotnes pilskalns, ir veidots, izmantojot Lielupes ielejas stāvās krastu nogāzes, tās pārveidojot. Vietvārds ir it kā radies no stāsta, ka šeit parādījies dievgalds ar maizi un vīnu. Vīna kalnu ar Mežotnes pilskalnu savieno jauka koka laipa, kas ved pa Lielupes ielejas pamatkrasta lejas daļu.
N/A

Papes ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības vairošanas nolūkā te dzīvo Konik šķirnes savvaļas zirgi. Tos var iepazīt vietējā gida pavadībā.
N/A
Ar niedrēm aizaudzis, piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas – putniem un augiem nozīmīga vieta. Aizsargājams biotops un dabas liegums. Pļavu iepazīšanai izveidots putnu vērošanas tornis un dabas taka. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Ilziņš jeb Vestienas dzirnavezers pazīstams ar nostāstiem par tajā "periodiski uzpeldošām kūdras salām". Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām, minētā parādība gan sen jau vairs nav novērota. Tajā pat laikā ezers un tā apkārtne ir nozīmīga daudzu aizsargājamu biotopu un sugu dzīves vieta. Ezers ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ezeru var redzēt, braucot pa Ērgļu - Gaiziņkalna ceļu. Var pakāpties arī blakus esošajā paugurā (ziemeļos no minētā ceļa un ezera), no kura paveras plašāka skatu perspektīva.
N/A

Burbišķes muižā 1991. gadā ierīkots Daugivenes kultūras vēstures muzejs – liegums aizņem 28 ha platību. Centrālajā parka daļā ir 3 ha dīķis ar 15 salām, 11 tiltiem un tiltiņiem. Kopš 2000. gada te tiek organizēti tulpju ziedēšanas svētki, kuru laikā tiek eksponētas ap 300 šķirņu tulpes.