Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Pludmales kafejnīca Jūrmalas ielas galā, pie pašas pludmales, Liepājā. Trešdienās, piektdienās un sestdienās "Vēju dārzā" dzīvā mūzika. Piedāvā brokastis, pusdienas, pusdienas, kafiju and dzērienus. |
||
Pirts noma, izmitināšana, ēdināšana, banketu zāles noma, internets, makšķerēšana, volejbola laukums. |
||
Tulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Tā ir Pērnavas līča piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Kāpu un purva apskates nolūkā ir izveidota Tolkuses purva izziņas taka (~ 2,2 km) un skatu tornis. Atrodas Luitemā dabas liegumā. |
||
Jaunpils ūdensdzirnavas ir industriālā tūrisma apskates objekts, kurā ir saglabājusies dzirnavu iekārta, kas darbojusies 20. gs. 20.−30. gados, kā arī hidrotehniskās būves un ūdenskrātuve. Šobrīd dzirnavās ir izveidota ekspozīcija par pašām dzirnavām, malšanas procesu un graudkopību. |
||
Kadiķis, kas ir Sāremā salas simbols, ir arī vērtīga sīrupu izejviela. Viesi uzzinās daudz ko par kadiķiem. No pavasara līdz rudenim var baudīt dārza krāšņumu, kā arī ielūkoties senās zemnieku ēkas iekšienē. |
||
Panorāmas rats, kas meklējams Siguldā - Leona Paegles un Cēsu ielas krustojumā darbojas tikai vasaras laikā. Šo iespēju var izmantot, lai iegūtu fotogrāfijas ar skaistiem Gaujas senlejas skatiem. |
||
Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet saimniecību, kuras galvenā specializācija ir piena lopkopība un graudkopība. Pēc tam izbaudiet pikniku Vilces dabas parkā, kurš ir izvietojies Vilces upītes un tās pieteku gravu krastos. Pie Vilces pilskalna atrodas Zaķu pļava – labiekārtota un iecienīta apmeklētāju atpūtas vieta. Tālāk dodieties uz maizes ceptuvi, lai iepazītos ar maizes cepšanas arodu, degustētu un iegādātos maiznīcas izstrādājumus. Ekskursijas noslēgumā apmeklējiet saimniecību, kur audzē graudaugus un kartupeļus, piedāvā apskatīt senu darba rīku un piena pārstrādes iekārtu kolekciju un praktiski darboties ar tiem. Bērni var atpūsties un pavadīt brīvo laiku atrakciju parkā. |
||
Viena no retajām vietām Latvijā, kur tik plašā teritorijā ir izveidots labiekārtotu taku tīkls. Tērvetes apkārtne pazīstama gan ar saviem pilskalniem, latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. – 1933.) dzīves un darba vietu un tās pasaku tēliem, kas iemiesojušies parka skulptūrās, gan Dižsilu, Dendrāriju, Tērvetes senvēstures muzeju, skatu torni, ainavām u.c. Tērvete atzīta kā ģimenei draudzīga vieta. |
||
Kepu bāka ir Baltijas jūras vecākā (pasaulē - trešā vecākā) bāka, kas darbojas joprojām. Tā atrodas uz rietumigaunijas augstākās virsotnes – Torņakalna (Tornimägi) (68 m). Bākā tiek organizētas izstādes, tās pakājē ir atvērta kafejnīca. |
||
Oleru muižas vietas aizsākumi meklējami 16. gadsimtā, 17. gadsimtā te saimniekoja fon Engelhartu dzimta un no 1836. gada – fon Krīdeneru dzimta. Sākotnēji muižas apbūvi veidoja no koka celta kungu māja un saimniecības ēkas. Jaunu muižas centru uzcēla 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā. Pēc agrārās reformas muižas dzīvojamā ēkā izvietoja pamatskolu. Oleru muižas kungu ēka cieta ugunsgrēkā 2000. g., taču pēc ugunsnelaimes tika uzsākta tās atjaunošana, kurā liels ieguldījums bija un joprojām ir biedrībai „Oleru muiža”. Kungu māja pazīstama ar agrā klasicisma sienu gleznojumiem, no kuriem unikāla ir t.s. „Medaljonu telpa”. Kungu māju ieskauj romantisks ainavu parks. Oleru muiža pazīstama ar kamermūzikas koncertiem. Netālu no muižas atrodas Oleru purvs ar laipu un skatu tornīti. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka! |
||
Etnogrāfiska viesu māja Muhu salā, vēsturiskajā Paeneses ciematā. |
||
Visaptverošs skats uz Daugavas ielejas pilsētainavu paveras no stāvlaukuma, kas atrodas Augusta ielas sākumā pie Krāslavas robežas. Savdabīgo koka namu apbūvi no tuvāka skatu punkta (Kaplavas ielas rajons) var vērot no tilta pāri Daugavai. Jāuzkāpj arī Karņicka kalnā un jāizstaigā Grāfu Plāteru parks, no kura pavērsies lokālāki skatu punkti.
|
||
"Untumos" uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos. |
||
Šaursliežu dzelzceļa līnijas posms ar sliežu platumu 750 mm, kas savieno Alūksni un Gulbeni, ir daļa no kādreizējā Stukmaņu–Valkas dzelzceļa līnijas. Šobrīd tas ir Latvijā vienīgais funkcionējošais regulārās pasažieru satiksmes šaursliežu dzelzceļš. Bānītis kursē katru dienu. Alūksnes dienviddaļā celto Alūksnes stacijas ēku atklāja 1903. g. 33 km garo līniju, kurā ir 10 stacijas un pieturas punkti, bānītis veic ~ pusotras stundas laikā. Populāri ir ikgadējie Bānīša svētki, kas pulcina mazbānīša entuziastus. Vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi ar restaurēto tvaika lokomotīvi “Ferdinands”. |
||
Mājīgajā restorānā var nogaršot no lietuviešu dabas veltēm gatavotos ēdienus. Šeit var arī apbrīnot seno ēdienu gatavošanas darbarīku un šakoša cepšanas rīku ekspozīciju. Tiem, kas paši vēlas izcept tradicionālo šakoti, piedāvā pieteikt izglītojošo programmu „Šakoša paraugcepšana”. Maiznīca atrodas ~4 km attālumā no Druskininku pilsētas. Piedāvā nakšņošanu, konferenču telpas un kulinārā mantojuma programmas. |
||
Muižas pili dēvē par vienu no izcilākajiem Latgales klasicisma pieminekļiem. To būvēja laikā no 1783. - 1789. g. (itāļu arhitekts Vinčento Macoti) kā grāfa Mihalea Johana Borha īpašumu. 18. gs. beigās pēc tā paša arhitekta projekta tapa romantiskā stilā veidotais ainavu parks (viens no pirmajiem Latvijā). Tagad pilī izvietots Varakļānu novada muzejs. |
||
Vienīgā šāda veida skatu platforma Latvijā, kas ir pieejama cilvēkiem ar ratiņkrēsliem. No platformas otrā stāva ir pārskatāma lielākā daļa lieguma teritorijas – plaši niedrāji, nelielas lāmas, priekškāpa un Daugavas grīva. Piemērota vieta putnu vērošanai.
|
||
Lauku viensēta ar 8,9 ha lielu teritoriju atrodas Alītas rajonā, netālu no Simnas pilsētas pie gleznaina Atesio ezera Atesninki ciemā.100 m attālumā no ūdens ierīkots viesu nams ar 70 gultas vietām. Piemērota svinību un konferenču rīkošanai līdz 100 personām. Iespēja pašiem gatavot ēst, jo aprīkota ar plašu virtuvi. Lauku sēta radīta gan aktīvai, gan mierīgai atpūtai. Ir basketbola un volejbola laukumi, bērnu rotaļu laukums, dārzs, zvejas būdas, grilla vieta. Bezmaksas izmantojami 4 ūdens velosipēdi, kanoe vai koka laivas. Pirts patīkamai laika pavadīšanai. |
||
Renda ir sena apdzīvota vieta, kas vēstures avotos minēta jau 1230. gadā. 13. gs. Renda bija viens no senās kuršu valsts Vanemas centriem. Kad 1235. gadā notika Kursas dalīšana, Rendas novads nonāca vācu ordeņa īpašumā, un rendinieki bija spiesti piedalīties ordeņa iniciētajos karagājienos. Kurzemes hercogistes laikā (1562. – 1795.), neskatoties uz kariem, mēri un citām ligām, bija vērojams novada uzplaukums, sevišķi hercoga Jēkaba (1642. – 1682.) valdīšanas laikā. 17. gs. Renda kļuva par attīstītu manufaktūru centru, kurā attīstījās kokapstrāde, bija ierīkoti un darbojās kaļķu cepļi, ūdensdzirnavas, linaustuves, stikla fabrika, salpetra un ziepju vārītava. Te darināja vīnu, parfimērijas izstrādājumus, mucas, lēja čugunu, taisīja naglas un daudz ko citu. Rendā darināto skābeno vīnu ar baudu dzēra Jelgavas pilī. Iepriekš minētais tika izpostīts Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.). 19. gs. nodedzinātās Rendas pils vietā tika uzcelta ķīmisko vielu ražošanas fabrika, strādāja viena no Kurzemes lielākajām ādas manufaktūrām un terpentīna ražotne. Paralēli tam sāka attīstīties kultūras dzīve. Rendiniekus nesaudzēja abi 20. gadsimta pasaules kari un pēcāk sekojošās represijas, kā rezultātā izveidojās t.s. Kureliešu bataljons – mežabrāļi, kas cīnījās pret padomju varu. Mūsdienās Renda ir mazs un kluss ciems, kurā apskatāma Lielrendas muiža, Rendas baznīca, Velna laiva pie Abavas un Īvandes ūdenskritumi. |
||
Skroderkrogs atrodas vienstāvu koka ēkā Ventspils centrā pie Planetārija. Nosaukumu galvenokārt ieguvis, pateicoties savai atrašanās vietai uz Skrodera ielas. Krodziņa interjers veidots senatnīgā stilā, izmantojot dažādus agrāko laiku sadzīves un amatniecības priekšmetus. Piedāvājumā gan dažādi zivju un gaļas, gan veģetāri ēdieni, dažādi salāti un deserti. |