| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Patvērums daudziem vecticībniekiem, apkārtnē 5 baznīcas. Mustvē ciemā jau gadsimtus notiek gadatirgi. Šis ir arī tradicionāls zvejnieku ciems. |
||
|
Zemgales reģions ir auglīgs līdzenums. Te ir daudz mūsdienīgu zemkopības saimniecību, un starp tām – arī tādas, kas ļauj iepazīt lauku dzīvi un lauksaimniecības vēstures mantojumu. Ceļojums sākas Rīgā un turpinās pa “Piena ceļu” – ekskursiju piena saimniecībā. Pēc tam Jelgava – kādreizējās Kurzemes hercogistes (16.-18. gs.) galvaspilsēta, kuras vēsturi var iepazīt Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa muzeja interaktīvā ekspozīcijā, un skatīt pilsētas panorāmu no 9. stāva skatu laukuma. Tālāk lauku sētā stāstījums par latviešu tradīcijām un maizes cepšana kopā ar saimnieci. Pēc tam iepazīšanās ar graudkopības saimniecību, kur apskatāma piena pārstrādes iekārtu kolekcija un bērniem ierīkots atrakciju parks. Nakšņot iespējams labības lauku vidū, dizaina viesnīcā, kam blakus apskatei izveidota tradicionāla lauku sēta un restaurētu retro auto kolekcija. Pa ceļam apskatāma Bauskas pilsēta ar rātsnamu un seno mērvienību kolekciju. Graudkopības tradīcijas pa īstam var novērtēt saimniecībā, kur no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem piedāvā plašu tradicionālo ēdienu klāstu. Pēdējais apmeklējums ceļojumā būs Latvijas laukiem raksturīgo darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. |
||
|
Iespēja ielūkoties audējas, rokdarbnieces, ekoloģisko rotaļlietu radītājas, tekstilmākslinieces projekta “100 deči Latvijai” autores Anneles Slišānes senajās Latgales lauku mājās.
|
||
|
Amberfarm jeb Dzintarferma ir ģimenes uzņēmums, kura pamatnodarbošanās ir smiltsērkšķu audzēšana 15 ha platībā, kā arī ogu pārstrāde, tirdzniecība un vairumtirdzniecība. Uzņēmumā audzē ogas un izstrādā tādus produktus kā smiltsērkšķu sula, sīrups, sukādes, marmelāde, ievārījums, želejkonfektes, karameles, eļļa, zefīrs, ko viesiem ir arī iespēja nodegustēt un iegādāties. Saimniecībā tiek uzņemti viesi ekskursijās un meistarklasēs, kurās iepazīstina ar smiltsērkšķu plantācijām un pārstrādes cehu. Ir izveidotas 3 dažādas eksursijas programmas ar dažādām iespējām iepazīt smiltsērkšķi kā unikālu ogu un smiltsērkšķu produkciju. |
||
|
«Silkalnos» apmeklētāji var iepazīties ar visdažādākajiem pļavās, tīrumos un dārzos, mežos un purvos, pagalmos un puķudobēs augošiem ārstniecības augiem, kā arī to lietojumu veselības uzturēšanā. Ekskursiju laikā saimniece iepazīstina ar ārstniecības augiem, to audzēšanas, vākšanas, kaltēšanas un tēju maisījumu, sīrupu, izvilkumu gatavošanas noslēpumiem. Tūristi saimniecībā var degustēt un iegādāties ārstniecības augu tējas. Īpaši piesakot, saimnieks interesentiem parāda un pastāsta par dabas enerģijām - āderēm un akmeņu spēku.
|
||
|
15. gs. Preiļu muiža kļuva par grāfu Borhu dzimtas īpašumu. Borhi šeit saimniekoja līdz 19. gs. 60. gadiem. Pati pilsēta izveidojās 19. gs. pirmajā pusē, saplūstot Preiļu muižai, ciemam un brīvciemam - amatnieku un tirgotāju apmetnei. 19. gs. Preiļos uzbūvēja greznu pili un iekārtoja ainavu parku. Mūsdienās Preiļi ir nozīmīgs Latgales ekonomiskais centrs (siera un šūšanas ražotnes), kas kopj savas folkloras, amatniecības un katolicisma tradīcijas. Īpaši ieteicama ir ekskursija pa Preiļiem TIC darbinieces Irēnas Kjarkužas pavadībā. |
||
|
Notras vecticībnieku draudzes dievnams uzcelts 1928. – 1931. gadā
vecā dievnama vietā, kurš sākotnēji celts 1853. gadā.
|
||
|
Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu. |
||
|
Helmes ordeņa pilsdrupas slienas stāva paugura galā pie Pērnavas - Valgas lielceļa. Laika gaitā te ir saimniekojuši vācieši, krievi, lietuvieši un zviedri, kas 1658. gadā šo pili arī sagrāva. Pils pakājes gravā tek Arstiallikas (Ārsta avots), kura ūdens palīdzot pret septiņām kaitēm. Pilsdrupu ziemeļu pusē atrodas Helmes alas, kas veco ļaužu valodās ir pazīstamas ar nosaukumu Põrgu(Elle). Apskatīšanai pieejamas divas zāles. Helmes ciemā atrodas novadpētniecības muzejs. |
||
|
Baznīcas mūra ēka uzcelta 1835. g. Tās lepnums ir ērģeles, ko 1854.g. darinājis Karls Bitners, bet 2005.g. restaurējis Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Arī mācītājmuiža tiek atjaunota. Baznīcas iekštelpu apskate jāpiesaka iepriekš. |
||
|
Kīdevas muiža rakstos ir minēta 1614. g., taču pašreiz redzamā divstāvu kungu māja, ir celta 19. gs. beigās. Ēkas sienas ir klātas ar koka šķindeļiem, kas viens otru pārklāj kā zivs zvīņas. Šāds kungu mājas sienu pārklājums Igaunijas mērogā ir unikāls. Laikā no 1919. – 1951. g. tajā atradās skola. Blakus muižai atrodas neliels parks. Diemžēl turpat pusgadsimtu ilgās pamestības rezultātā ēkas atrodas ļoti kritiskā stāvoklī. Tas ir arī pietiekams apmeklējuma iemesls. |
||
|
Ventspils Vecpilsētas vēsturiskais centrs. Nelielā Rātslaukuma (40 x 60 m) rietumu malā atrodas Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kas ierīkota 18. gs. dzīvojamā ēkā ar baroka un klasicisma iezīmēm (19. gs. vidū te atradās pilsētas Rātsnams), bet austrumu malā – vēlīnā klasicisma stilā celtā evaņģēliski luteriskā Nikolaja baznīca. Iepretim baznīcai atrodas modernā stilā pārbūvētā Ventspils Galvenā bibliotēka un Digitālais centrs, kas ierīkots greznā 19. gs. savrupmājā. |
||
|
SIA „Madonas patērētāju biedrība” ražotne „Madonas maiznieks” ir uzņēmums ar senām tradīcijām - tajā jau vairāk kā 75 gadus tiek cepta maize. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir maizes un maizes izstrādājumu ražošana - tiek piedāvāti vairāk kā 50 dažāda veida maizes izstrādājumi, kā, piemēram, rudzu, kviešu, kviešu - rudzu, rupjā rudzu maluma maizes, saldskābmaizes, vairāki saldās maizes veidi, dažādas graudu maizes. Produktu tapšanā tiek izmantoti Latvijā ražoti milti, kvalitatīvas izejvielas un netiek izmantotas ķīmiskās pārtikas piedevas un uzlabotāji. Īpaši iecienītas ir rudzu maizes, kuru ražošanā tiek izmantots dabīgais ieraugs. Uzņēmums saņēmis arī pārtikas kvalitātes zīmes - Zaļo un Bordo karotīti. Iespējama ekskursija pa uzņēmumu un degustācija, kā arī ir iespēja piedalīties maizes cepšanā un ņemt līdzi izcepto kukulīti.
|
||
|
Zvejnieka sētā (blakus Kolkas luterāņu baznīcai) var vērot zivju kūpināšanas un sagatavošanas procesu, degustēt, kā arī iegādāties jūrā zvejotas zivis (g.k. butes). |
||
|
Viens no retajiem brīvdabas objektiem, kas liecina par pasaules mērogā unikālo Baltijas ceļu, kur rokās un vienā ķēdē sadevās trīs valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji. Piemineklis atrodas pie bijušā Unguriņu robežas pārejas punkta pie Latvijas – Igaunijas robežas. Uzstādīts 2009. gada 23. augustā, Baltijas ceļa 20. gadadienā. To veidojis metālmākslinieks Andris Dukurs. |
||
|
Dabas liegums veidots eitrofā Istras ezera un tam pieguļošo biotopu – dažādu mežu tipu un pļavu aizsardzībai. Izcili ainaviska Latgales novada teritorija. Dabas liegumu var lieliski apskatīt, arī "no malas", braucot pa ceļiem, kas ieskauj Istras ezeru no ziemeļu un austrumu pusēm. Vietām atrodami labi ainaviski skatu punkti arī uz pārējiem apkārtnes ezeriem - Dziļezeru un Audzeļu ezeru, kas neietilpst lieguma teritorijā, kā arī Vecslabadu, kas atrodas ziemeļos no lieguma.
|
||
|
Zemnieku saimniecība "Indrāni" ir bioloģiska lauksaimniecība - ražotne. Vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo bioloģiski sertificētas želejas konfektes, turklāt ar interesantām garšām, kā, piemēram, rupjmaizes, sarkanā āboliņa, kumelīšu, liepziedu, alus u.c. Tāpat iespējams nobaudīt arī citus saimniecībā saražotus lauku labumus un našķus, piemēram, sīrupus, ievārījumus un tējas. Nakšņošanai tiek piedāvāta brīvdienu māja ar pirti un telšu vietas. Blakus mājai atrodas dīķis ar peldvietu un laipām. Iespēja makšķerēt un vizināties ar laivu. Netālu ir Amatas upe. Saimnieki uzņem tūristu grupas ekskursijām, tāpat apskatāma senlietu kolekcija. |
||
|
Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienas lauku krodziņos. |
||
|
Atrodas Kopgaļa cietoksnī. Tā akvārijā apskatāmas Baltijas jūras u.c. pasaules jūru un okeānu zivis un dzīvnieki, tiem veltīta ekspozīcija, pingvīni un roņi. Cietokšņa pulvera pagrabos ir izvietota Lietuvas kuģniecības ekspozīcija, bet uz bastioniem – seno ieroču kolekcija. Baltijas valstīs vienīgais delfinārijs. |
||
|
Atrodas Vecpiebalgas dienviddaļā. Tās telpu interjeru veido ozolkoks un no koka veidotas latvju rakstu zīmes un vitrāžas. |
||