| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Z/s ''Zilūži" ir 3 nozaru zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību un piena pārstrādi dabīgos piena produktos un saldējumā. Ražošanā izmanto tikko slauktu pašu govju pienu. Piedāvā degustācijas. Saimniecības produkciju var iegādāties braucošajos veikalos visā Vidzemē, Rīgā un Jelgavā, kā arī stacionārajā veikalā Valmierā. |
||
|
Kaut arī teritorija ir veidota Latvijā reti sastopamas koku sugas - parastā skābarža aizsardzībai (tīraudzes aizņem ap 4 % no lieguma teritorijas), tās vizuāli izteiksmīgākā daļa ir Tīrspurvs (Dunikas tīrelis), kurā šobrīd izveidota Latvijas garākā un viena no iespaidīgākajām purva laipu takām, šķērsojot to Z – D virzienā. Te var gūt fantastiskus iespaidus, vērot savdabīgo purva vidusdaļas ainavu (vietām nav pat mazo purva priedīšu) un dažādus biotopus - purva ezeriņus, minerālzemes salas, lāmas, akačus un putnus. |
||
|
"Cēsu maize" atrodas pašā Cēsu sirdī, Rīgas ielā 18. Gatavo maizi no Latvijā bioloģiski audzētiem graudiem un ar dabīgo ieraugu. Piedāvājumā ir tādi produkti kā: Plēkšņu kviešu (spelta) pilngraudu maize, Kviešu pilngraudu maize ar saulē kaltētiem tomātiem un olīvām, Kailgraudu miežu "IRBE" rupjo miltu maize un Plēkšņu kviešu (spelta) saldā maize. Apmeklētājiem ir iespēja piedalīties maizes degustācijā, iegūt vērtīgu informāciju par tās cepšanu, graudaugiem, vēsturi, ieraugu, u.c. |
||
|
Neliels, bet ļoti ainavisks un ar lieliem laukakmeņiem klāts
zemesrags. No raga iztālēm redzamas Veczemju
klintis.
|
||
|
Uzpludinātās Zveņģupītes kreisajā krastā – neliela meža pudura malā (170 m no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6)) atrodas 1991. g. atklātais (autors: Juris Zihmanis) akmens – piemiņas vieta 17. gs. Lielvārdes meitenei Katrīnai, kura kā ragana sadedzināta sārtā. |
||
|
Gaujas tilts Siguldā ir vienīgais tilts Latvijā ar šādu unikālu tehnisko risinājumu. Pirmo reizi tilts uzcelts 1937. gadā, taču kara laikā tas tika sagrauts. 1950. gadā to atjaunoja. 2017. gada vasaras beigās noslēgsies tā rekonstrukcijas darbi. |
||
|
Latvijas lielākā parastā liepa (Tilia cordata). Daļa no varenajiem žuburiem ir atbalstīti. Stumbrā lieli dobumi, kas aizklāti, lai novērstu ūdens iekļūšanu un ātrāku trupēšanas procesu. Tāpat kā daudzi citi šāda izmēra koki – sena svētvieta.
|
||
|
Šūpošanās ir veselīga nodarbošanās, šūpoles ir enerģijas uzkrāšanas avots. Kad dabā veidojas spēcīgs enerģijas maksimums, šūpojoties iespējams saņemt īpaši daudz. Šūpoles ļauj atrauties no zemes, kaut uz mirkli. Parka teritorijā ir brīvdabas pavarda vieta un pirts. Saimniece piedāvā profesionālus pirts rituālus un nakšņošanas iespējas. |
||
|
Bijušajā Mīslera muižas parkā ir izveidots savdabīgs tematiskais ciemats, kur visas atrakcijas ir saistītas ar leģendām par vientiešiem, kas bija pazīstamas Vācijā jau pirms 400 gadiem.Vientieši ir jokdaru tēli, kas kļuva slaveni ar savu nepraktisko, bezjēdzīgo rīcību un anekdotiskajām izdarībām.Šeit Jūs varēsiet piedalīties vientiešu anekdotiskajos piedzīvojumu pārgājienos, darboties meistaru darbnīcās, nopirkt kādu vietējo suvenīru, ieturēt maltīti (grupām pēc iepriekšējā pasūtījuma) un pārnakšņot teltīs. |
||
|
Kaļķis – apdzīvota vieta, kuras
apkārtnē joprojām atklātos karjeros iegūst
dolomītu (karjers „Kalnciems – 2”). Daļa
no karjeriem ir applūduši.
|
||
|
Kapsēta šajā vietā (Siguļi) pastāv jau no 1773. gada. Carnikavas kapos dus izcilais latviešu tautas dzejnieks Ojārs Vācietis (1933. – 1983.), kur tam uzstādīts piemineklis. Apskatāma arī 18. gs. celtā Carnikavas muižas kapliča un muižas nomnieka Falka kapakmens. |
||
|
Ap 6 km garā pussala ir vieta, kur jānokļūst tiem, kas grasās doties vienā no neparastākajiem pārgājieniem pāri jūras šaurumam. Cauri Kūsnemmes pussalai līdz tās ziemeļu daļai iet šaurs un ļoti līkumains grants ceļš (ar garāku tūristu autobusu jābrauc lēni un uzmanīgi), kura galā izveidots autostāvlaukums, neliels namiņš, kur patverties lietus un vēja laikā, kā arī informācijas stends. Turpat redzamas divas Padomju armijas „KRAZ” tipa automašīnas. Lai sasniegtu robežkontroles posteni, Padomju robežsargi brauca pa jūru un mazajām saliņām, kas kā pērļu virtene savieno Kūsnemmes pussalas galu ar Vilsandi salas dienviddaļu. Turpat divas desmitgades pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas „KRAZ” automašīnu kravas kastēs vasaras laikā uz Vilsandi vizināja tūristus, taču spēkrati savu mūžu ir nokalpojuši un unikālais piedāvājums vairs nav spēkā! Ko darīt? Pa mazajām saliņām uz Vilsandi var doties ar kājām. To var īstenot tikai siltā laikā, kad nav gaidāms stiprs vējš un ir zināma laika prognoze vismaz divām tuvākajām dienām. Kā sava veida orientieris var kalpot augstsprieguma elektrolīnija. Kopumā ir jārēķinās arī ar 1 h 40 – 2 h ilgu un ~ 4 km garu gājienu. Dziļākā vieta (ja ietur pareizo „kursu”) atrodas pārgājiena sākumdaļā, kur starp saliņām izveidots laivu ceļš - ~ 1 m dziļa vieta atkarībā no vēja virziena un ūdens līmeņa. Zināmu priekšstatu par maršrutu sniegs redzamā ainava, kas paveras no skatu torņa. Kaut arī šis maršruts tiek reklamēts dažādos informatīvajos materiālos, atbildību par tā veikšanu uzņemas katrs pats! |
||
|
Maršruts piemērots ceļotājiem, kurus uzrunā lielas un biežas reljefa starpības, kā arī tiem, kas alkst redzēt un uz „savas ādas” izbaudīt iespaidīgus dziļās Amatas senlejas krastus, ejot pa mazskartām meža takām. Taka, kas izveidota upes labajā krastā, līkumo pa ielejas apakšējo, gan arī augšējo daļu, tādēļ dažviet ir jāpārvar vairāk nekā 40 m augstuma starpība. Šo var uzskatīt par sava veida ģeotūrisma maršrutu, jo tas iepazīstina ar devona perioda dolomīta un smilšakmens atsegumiem. Maršruts atrodas Gaujas nacionālajā parkā. Nakšņot var teltīs, vai tūristu mītnēs. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Formu ziņā viens no daudzveidīgākajiem Latvijas smilšakmens atsegumiem, kas ieslēpies Gaujas labā pamatkrasta nogāzē, sasniedzot 15 m augstumu. Atsegumu „sacaurumojušas” vientuļās bites (aizsargājamas), kas smilšakmeņos veido mazas aliņas, kurās attīstās kāpuri. Izveidota lokveida labiekārtota taka ar kāpnēm. Ietilpst Gaujas nacionālajā parkā.
|
||
|
Vienu no skaistākajiem Latvijas daiļdārziem var iepazīt ne tikai tās autores pavadībā, iegūt vērtīgus padomus, bet arī iegādāties koku, krūmaugu, ziemciešu, dienziežu, ārstniecības augu u.c. stādus, kā arī ēdamās puķes! Florista pakalpojumi. |
||
|
Reškutenu (Reškutėnai) ciema apkārtnē ir atjaunots neliels mitrājs, kura malā uzcelts putnu vērošanas tornis. Ja paveicas, pavasaros te var dzirdēt vai redzēt tādas retas un aizsargājamas putnu sugas kā ķikutu Gallinago media, ormanīti Porzana porzana, melnkakla dūkuri Podiceps nigricollis, griezi Crex crex u.c. Ciema ainava īpaši pievilcīga ir pieneņu un ābeļu ziedēšanas laikā. No putnu vērošanas torņa var redzēt vietas, kur akmens laikmetā dzīvojuši cilvēki. Blakus esošajā purvainajā pļavā bijis ezera līcis, kur tika būvēti ciemati līdzīgi kā Āraišu ezerpils gadījumā. |
||
|
Nordeķu - Kalnciema kāpu grēdas daļa Kleistu meža austrumdaļā pie Dzirciema ielas. Padomju laikā šeit darbojās divi (vēlāk viens) P - 35 radars, kas griezās ap savu asi. Vietējie iedzīvotāji tolaik šo vietu bija iesaukuši par "Lokatoru kalniņu". Ziemeļos no tā atradās padomju armijas cūku ferma. |
||
|
Rīgas HES komplekss ir savienots ar Doles salas austrumdaļu. Rīgas HES ir pēdējā no elektrostacijām Daugavas HES kaskādē. Tās celtniecību uzsāka 1966. g., bet pirmo hidroagregātu iedarbināja 1974. gadā, tā projektēto jaudu sasniedzot divus gadus vēlāk. Rīgas HES uzstādīti seši hidroagregāti, kuru kopējā jauda ir 402 000 kW. No Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) labi redzamas Rīgas HES dambis. Rīgas HES dzelmē palika daudzi kultūras un vēstures pieminekļi, t.sk. Laukskolas apmetne, kas ir vecākā zināmā cilvēku apmešanās vieta tagadējā Latvijas teritorijā. |
||
|
Izbraucot no Rīgas, apskatiet saimniecību, kurā cep pilngraudu kliņģerus, un pēc tam apmeklējiet Bauskas pili un Bauskas alus darītavu. Tālāk dodieties uz etnogrāfisko muzeju "Ausekļu dzirnavās", kur ir iespēja pašiem pagatavot speķa pīrādziņus. Dodoties tālāk, apstājieties kafejnīcā, kurā ir iespējams nobaudīt mājās gatavotu saldējumu. Pēc tam - izbrauciens ar Vikingu laivu un Cesvaines pils apmeklējums. Apciemojiet kazu saimniecību un nodegustējiet kazas sieru. Nākamajā dienā jums ir iespēja pašiem izcept tradicionālo rupjmaizi, pēc tam - dodieties uz Trikātas siera ražotni. Apmeklējiet Valmiermuižas alus darītavu, apburošo Cēsu pilsētu ar tās viduslaiku pilsdrupām un šaurajām ieliņām, kā arī Cēsu alus darītavu. Pēc tam dodieties uz Āraišu vējdzirnavām un izbaudiet tradicionālo dzirnavnieka putru. Pirms atgriežaties Rīgā, apmeklējiet Turaidas pili. |
||
|
Bruknas muiža ir negaidīts pārsteigums šajā vietā un laikā. Muižas pils celtniecību uzsāka 18. gs. vidū un vēl pēc gadsimta - pārbūvēja. 20. gs. pirmajā pusē muižas pilī izvietoja pamatskolu, bet Padomju laikā - iekārtoja dzīvokļus. Tagad muižas pils ir atdzimusi jaunā kvalitātē – gan pēc formas, gan satura, - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Te darbojas sabiedriskā organizācija „Kalna Svētību kopiena”, vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes u.c. pasākumi. Ēkas iekšpusē ir saglabājušās vecās vītņu koka kāpnes, logu aiļu slēģi un misiņa durvju viras. Tiek celta baznīca. Iepazīstams ir no kultūraugiem veidotais renesanses stila dārzs. Iepriekš piesakoties, ēkas un arī netālu, pašu iemītnieku rokām uzcelto baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses, vietējo iemītnieku pavadībā, kas izstāsta arī muižas un dārza vēsturi un notikumus. 300 m dienvidrietumos no muižas atrodas Bruknas pilskalns, taču to dabā ir grūti atpazīt un vēl grūtāk sasniegt. |
||