Izbraucot no Rīgas, maršruts ved cauri vēsturiskajam Jūrmalas kūrortam līdz Pūres Šokolādes muzejam, kur ir iespējams ne vien redzēt Pūres šokolādes produkciju, bet arī to nogaršot. Tālāk dodieties uz Sabili un tur esošo Vīna kalnu. Apmeklējiet vietējo vīna darītavu, kurā izrādīs vīnogu dārzu un pastāstīs par vīnogu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos mūsdienās, kā arī - dzērienu degustācija. Pēc tam dodieties uz apburošo Kuldīgu, kur arī ir iespējams degustēt vīnus. Nākamajā dienā dodieties uz eko vīnu degustāciju Aizputē un Durbē, un pēc tam dodieties uz Liepāju, kur iespējams izbaudīt smilšaino jūras pludmali, māksliniecisko atmosfēru un nozīmīgo militāro mantojumu Karostā. Tālāk maršruts ved gar jūras piekrasti līdz Pāvilostai, kur jūs variet doties izbraucienā ar tradicionālu zvejnieku laivu. Alsungā - Suitu sievas un tradicionālā latviešu virtuve. Pēc tam dodieties pastaigā gar Jūrkalnes stāvkrastiem, un tālāk - uz Ventspili. Nākamajā dienā apmeklējiet vietējo zvejnieku, lai redzētu zivju kūpināšanas procesu. Pastaiga gar Kolkas ragu, kur atklātā jūra satiekas ar Rīgas jūras līci. Dodoties atpakaļ uz Rīgu, apmeklējiet vīndari Talsos.

Bērzciema Lagūna ir atpūtas vieta zvejnieku ciematā Bērzciemā. Tiek piedāvātas divas teltis, katra ir 28 kvadrātmetrus liela, ar visām nepieciešamajām ērtībām, tostarp divguļamo gultu un atpūtas zonu. Viesu rīcībā ir arī pašapkalpošanās virtuve, āra duša un piknika vietas. Pēc iepriekšējas vienošanās vienā teltī maksimāli var izmitināt 4 personas. Piedāvājumā ir arī velosipēdu un SUP noma, telšu vietas un peldvieta jūrā. 

Glempings atrodas Enguras ezera Dabas parkā, kurā ir vairākas dabas takas, kā arī Engures ezera dabas taka ar savvaļas dzīvniekiem un putnu novērošanas torni un orhideju taka.

Divu satekupju Mūsas un Mēmeles krastos top Latvijā iecienīts alus - Bauskas alus, kas ražots pēc klasiskās alus rūgšanas tehnoloģijas. Iespēja apmeklēt Bauskas alus darītavu un tuvāk iepazīties ar alus darītavas vēsturi, ieskatīties Bauskas alus un bezalkoholisko dzērienu tapšanas procesā, kā arī tiek piedāvāta iespēja nogaršot Bauskas alus ražotos dzērienus.

36 ha lielajos saimniecības laukos Latvijas – Baltkrievijas pierobežā ganās gotiņas, no kurām gada laikā iegūst ap 10 t piena, kas tiek pārstrādātas uz vietas. Piedāvā biezpienu, krējumu, dažādu siera veidu šķirnes, mājas saldējuma un gaļas izstrādājumu iegādi un degustāciju. Iespējama līdzdarbošanās. Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībnieks. Bioloģiskā saimniecība.

Mājas restorāns Kihnu salā, kura saimnieki gatavo bagātīgas maltītes, izmantojot salas vietējās izejvielas, galvenokārt zivis.

Lauku sēta ar pirti atrodas Merkys upes krastā, ciema nomalē meža tuvumā. Piedāvā programmu "Griķu ceļš no sēklas līdz galdam", iespējams nobaudīt tradicionālos ēdienus. Piedāvā arī nakšņošanu.

Mākslinieka Jāņa Roņa izlolotā Piebalgas Porcelāna Fabrika ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā. Sākotnēji tika izveidota Porcelāna mākslas galerija Vecrīgā, darbnīca Kalnciema ielā un apgleznošanas studija Majoru kultūras namā. 2007. gadā aizsākas porcelāna ražošana Piebalgā, un šobrīd „baltais zelts” kļuvis par vienu no Piebalgas simboliem. Nelielā ražotne bijušajā Vecpiebalgas pienotavas ēkā attīstījusies par veiksmīgu uzņēmumu ar zīmolu Piebalgas Porcelāna Fabrika, kas ar neparastiem un oriģināliem mākslas priekšmetiem ieinteresējusi gan Latvijas, gan ārzemju tirgus.  Rūpīgs roku darbs rada smalkus traukus, suvenīrus un īpašas dāvanas. Apmeklētāji aicināti paviesoties ražotnē, izzināt trauslā porcelāna tapšanas noslēpumu un izmēģināt porcelāna apgleznošanu.

Saimniece novadīs ekskursiju ar Āfrikas strausu, dambriežu, Soay šķirnes aitu un eksotisko putnu un mājputnu apskati. Apmeklētājiem piedāvā saskarsmi ar dzīvniekiem un suvenīru iegādi.

Klasicisma stilā būvētā Pakruojis muiža ir lielākais muižas ēku komplekss Lietuvā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas sastāv no 26 darbojošām ēkām. Atdzimusī muiža dzīvo parastu XIX gs. dzīvi un ik dienu uzņem viesus un atpūtniekus. Iespēja izjust īstu seno laiku aristokrātisko un raito muižas dzīvi. Nedēļas nogalēs Barons rīko lielos pieņemšanas svētkus.

Pakrojas muižas saimniecībā apmeklētāji tiek aicināti iepazīties ar XIX gs. muižas darbiem: izmēģināt senāko amatu pasaulē – podniecību –, cirpt aitu, velt skaistas un siltas lietas no tikko nocirptās vilnas, kalt laimes naglas un pakavus. Šeit rīkotās izglītojošās programmas ir interesantas gan vēstures cienītājiem, gan arī tiem, kas vēlas labi pavadīt laiku.

Parka sākums attiecināms uz 18.gs. beigām, veidošanas starpposmi aizpilda visu 19.gadsimtu. Parka veidošanā iespējama arhitekta J.G.Berlica un mežsarga H.Grotha līdzdalība. 19.gs beigās parku plānojis W.M.A.Engelhards. Tas sastāv no vairākiem patstāvīgiem nogabaliem ar savām ceļu sistēmām, skatu perspektīvām, stādījumu īpatnībām. Ap 1809.gadu Kazdangas parks vēl bijis diezgan mazs. Tas bijis vecu liepu ieskauts dārzs ar daudziem retiem augļu kokiem, blakus parkam neliels mežiņš, kas savienots ar kļavu-bērzu un pīlādžu alejām. Pils otrā pusē bijusi liela lauce, kuras lielāko daļu aizņēmis Rožu dārzs.
Šobrīd Kazdangas parks pēc platības (196 ha) ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem. Tajā ir vairāk nekā 200 sugu koku un krūmu. No tiem 127 sugas – svešzemju. Parks iekļauj visu Kazdangas centra teritoriju, ietverot arī Kazdangas pili un teritoriju ap  baronu Manteifeļu dzimtas kapenēm, kuras uzsāka veidot pašā 20. gs. sākumā, bet darbus pārtrauca līdz ar Pirmo pasaules karu. Parkā izveidotas atpūtas vietas, dekoratīvi elementi. 
Kazdangas pili sāka celt 1800. gadā. Tās projekta autors ir Eiropā pazīstamais arhitekts J. G. A.Berlics, kurš izmantojis arhitekta Dž. Kvarengi projektu. Muižas ansambli veidoja arī Kavalieru nams, graudu klēts, dzīvojamā māja, zirgu stallis, trīslaidumu tilts pāri gravai u.c. ēkas. 1924. g. pilī sāka darboties Kazdangas Lauksaimniecība un zivkopības valsts skola. Mūsdienās šeit izveidots Kazdangas muzejs un Tūrisma informācijas punkts.