Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Purvs, kurā izplūst sērūdens avoti, izveidojies Abavas ielejas kreisā krasta nogāzes lejasdaļā. Tā ir vienīgā vieta, kur Latvijā savvaļā aug aizsargājama augu suga – krūmu čuža. Tās audzes aizņem aptuveni 1/5 daļu no lieguma teritorijas. Teritorijā ietilpst arī apkārtnes meži, dažādu tipu pļavas, Čužu sērūdeņu avoti, kā arī sēravots – „Velna acs”. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas izziņas taka. Dabas liegums atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā (sk. sadaļu "Dabas parki").

N/A

Darbnīcā, kas izveidota lauku sētā, auž segas, paklājus, grīdas celiņus, galdautus, spilvenus, pin grozus, paplātes un suvenīrus, pēc pasūtījuma taisa tautas tērpus, demonstrē aušanas un klūgu pīšanas procesu.

N/A

Atrodas 50 m rietumos no Ludzas katoļu baznīcas. Kapela celta 1738. g. astoņskaldņu rotondas formā un kalpoja kā grāfu Karņicku atdusas vieta (velvēti pagrabi zem kapelas). Nelielai ēkai ir dēļu apšuvums, koka griesti un ķieģeļu grīda. Pie kapelas novietota Ludzas mākslinieka Leona Tomašicka 1934. g. darinātā Svētās Marijas - Māras zemes karalienes statuja.

N/A

No Valkas Sv. Katrīnas luterāņu baznīcas torņa atklājas skats uz „dvīņu pilsētām” Valku Latvijā un Valgu Igaunijā. Redzama bijušā robežpārejas vieta, Valgas Jāņa luterāņa baznīca un veikals Valgā, uz kuru dodas iepirkties Latvijas iedzīvotāji.

N/A

Ar rokām gatavoti sāļie un saldie cepumi. Vasaras sezonā piedāvājam mājas ēdienu, kas gatavots no tuvējā apkārtnē audzētiem dārzeņiem un saķertajām zivīm.

N/A

Saimnieks piedāvā ekskursiju bišu dravā ar bitenieku cepurēm galvā. Iepazīstina ar medus ražošanas procesu, demonstrē video un cienā ar 6 – 7 dažādiem medus veidiem. Ja ciemiņi vēlas, uzcep pankūkas. Produkcijas iegāde.

N/A

Plunge ir slavena ar savu kunigaiša Oginska parku. Jauktā tipa 18. – 19. gadsimta parks izveidots žemaiču svētā meža - upurkalna vietā. Parka lepnums – viens no Lietuvas vecākajiem un lielākajiem – Pērkona ozols, leģendām apvītā Raudošā liepa, Piecstumbru osis. Pēc kunigaiša M. Oginska pavēles tika izrakti septiņi dīķi ar kaskādēm, kurus savieno akmens tiltu slūžas. Blakus plūstošā Babrungo upe piešķir parkam īpaši ainavisku skatu.

N/A

Cesvaines vārds rakstiskajos avotos pirmoreiz minēts 1209. g. Pilsēta ikvienam Latvijas apceļotājam saistās ar baronu Vulfu dzimtu, kas 1815. g. iegādājās Cesvaines muižu. Cesvaines ekonomiskais uzplaukums pēc Pļaviņas-Gulbenes dzelzceļa izveides. Pilsēta cieta 2. Pasaules kara laikā. 2002. g. beigās Cesvaines pils skāra traģēdija – ugunsgrēks, kura laikā cieta lielākā pils daļa. Pēc liela sabiedrības, valsts un pašvaldības atbalsta Cesvaines pils „atgūstas" un joprojām saglabā Vidzemes un Latvijas mēroga tūrisma objekta statusu.

N/A

Aiz Gārņu kalna Kuršu jomas pusē sākas ~ 9 km garš klaju un smilšainu kāpu posms, kas ir viena no neparastākajām Baltijas teritorijām. Tās aizsardzības nolūkos ir izveidots dabas rezervāts. Šī ir arī viena no vietām, kur klejojošās smilšu kāpas apraka Kuršu jomas ciemus. Kā to iepazīt? Spēkratu un divriteņu vadītājiem ir jābrauc līdz ceturtajam (pēc kārtas) autostāvlaukumam un jādodas atklāt Baltijas lielākais smilšu tuksnesis. Lai saglabātu šejienes ainavu un trauslo augāju, kā arī neveicinātu smilšu tālāku kustību, cauri Nagļu dabas rezervātam ir izveidota īpaša koka laipu taka. Kāpas augšdaļas smiltājos laipa beidzas, taču tālāk redzams ar koka mietiņiem marķēts „koridors". Šī ir ļoti populāra pastaigu, izziņas, fotografēšanas un gleznošanas vieta. No kāpu vaļņa virsotnes paveras fantastisks skats un Kuršu strēli, Kuršu jomas un Baltijas jūras zilajiem ūdeņiem. Uzmanību! Šī ir vienīgā vieta no Kopgaļa līdz Nidai, kur klajo un smilšaino kāpu apskatei ir izveidota īpaša taka. Citviet pa kāpu smiltājiem staigāt vai citādi pārvietoties nav atļauts!

N/A

Vienīgo skolas botānisko dārzu Lietuvā sāka iekopt 1989. gadā Traupja skolā. Visas augu kolekcijas (kopumā Traupja botāniskajā dārzā aug jau vairāk nekā 8000 augu sugu, formu un šķirņu) ir savācis viens cilvēks – S. Obelevičus.

N/A

Viesu nams atrodas Rusnes salā, Pakalnes upes krastā. Viesu nama saimnieki vāc augus, pēc tautas receptēm tos apstrādā un viesiem piedāvā dažādas tējas, uzlējumus un citus dzērienus, kam piemīt ārstnieciskā iedarbība, kas uzlabo garastāvokli un paaugstina tonusu.

N/A

Veisieji reģionālais parks (Veisiejų regioninis parkas) veidots (1992.g.) Sudavas augstienes (Sūduvos aukštuma) ainavu, bioloģiskās daudzveidības un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Viena no parka bagātībām ir ezeri, kuru iegarenās formas liecina par ledāja darbības rezultātu. Pēdējā apledojuma laikā šeit atradusies ledāja mala. Ezerus (kopā – 37) ieskauj lielāki meža masīvi uz kontinentālām (iekšzemes) kāpām, kas piemēroti atpūtai dabā, dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Parkā ir iekārtotas peldvietas, kur patīkami gremdēties vasaras tveicē, izveidotas dabas takas, bet mazās upītes, kas savieno ezerus, ir piemērotas braucieniem ar kanoe laivām. Veisieji reģionālā parka teritorijā ir liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Šeit tiek aizsargātas arī tādas retas sugas kā Eiropas kokuvarde Hyla arborea (parka simbols), purva bruņurupucis Emys orbicularis, dažādas orhideju sugas u.c.

N/A

19. gs. otrajā pusē celtajā ēkā atrodas Limbažu muzeja krājums un tūrisma informācijas centrs. No torņa (stiklotas grīdas) paveras skats un vecpilsētu.

N/A

Kafejnīca "Dižjūra" atrodas Mazirbē, Lībiešu tautas namā. Atvērta vasaras sezonā. 

N/A

Pilsētas vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 1224. g. 1340. g. Rīgas arhibīskaps Latgaļu pilskalnā (tagad - luterāņu baznīca) uzcēla mūra pili. 1802. g. (īpašumā līdz 1920. g.) Vecgulbenes muižu nopirka barons G. Volfs. Gulbenes apkaimes muižas un Vecgulbenes pils būtiski cieta 1905. g. revolūcijas laikā un arī tālākajos vēsturiskajos notikumos. Mūsdienās būtiski mainās pilsētas ainava, īpaši Baltās pils apkaimē, kur pēdējos gadus notikuši vērienīgi restaurācijas darbi. Katrā ziņā, - Gulbene ir vieta, uz kuru ir vērts doties pēc jauniem iespaidiem un zināšanām.

N/A

 Atrodas Viesītes centrā, Raiņa ielā 14. Piemiņas plāksne uz Zaļās koka mājas vēsta, ka laikā no 1902. – 1914. gadam te dzīvojis izcilais latviešu ķirurgs, akadēmiķis un profesors Pauls Stradiņš (1896. – 1958.). Piemiņas istabā apskatāmi eksponāti, kas saistīti ar P. Stradiņu un viņa dzimtu. Šobrīd piemiņas istaba ir slēgta. Plānots, ka 2013. gada tūrisma sezonā tā jau atradīsies bijušajā Viesītes skolā Peldu ielā 2.

 

N/A

Jau minētā izziņas taka (no ziemeļu puses) savieno Ginuču pilskalnu ar Ladakalni. Tas ir pieejams arī no rietumu puses, kur izveidots autostāvlaukums un kāpnes (ir padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām). No Ladakalna plakuma paveras (īpaši, pēc pēdējās attīrīšanas) viena no skaistākajām nacionālā parka ainavām uz vairākiem ezeriem un Augštaitijas augstienes pauguraini. Stāsta, ka no Ladakalna var redzēt sešus ezerus? Redzamo ezeru skaits var atšķirties bezlapu un veģetācijas periodā. Paņemiet karti un pārskaitiet! Pastāv uzskats, ka šis ir sens pagānu kulta kalns, kur upurēja dievietei - pasaules radītājai Ladai.

N/A

17. un 18. gadsimtā Peipusa ezera rietumu krastā ieradās Krievijas valdības vajātie vecticībnieki, kuru kopienai bija raksturīga apmešanās gar vienu, kilometriem garu ielu. Kasepē, Tihedas, Kikitas un Raja ciemi, kas sarindojušies gar Peipusa krastmalu līdz pat Mustvē apmēram 8 kilometru garumā, ir gandrīz vienīgā vieta, kur līdz šodienai var sastapt krievu vecticībniekus. Garā ciema iela ar savām unikālajām svētnīcām un vecticībnieku kultūras mantojumu ir iecienīts tūrisma objekts, kas piedāvā apmeklētājiem dažādus rosinošus apskates pasākumus.

N/A

Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums.

N/A

“Rūme” - vieta Sēlijā, Zasā, kur tiekas radoši amatnieki un īsti Sēlijas zinātāji, kas lepojas ar savu sēļu mēli un sēļu tērpiem. Tieši šajā amatniecības centrā bieži vien amatnieki atrāda savus darba augļus, un cilvēki pulcējas uz dažādiem pasākumiem.