| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Vienā no Kalnmuižas ēkām ir uzcelta krāsns, kurā saimnieces cep rudzu maizi ar sēkliņām, saldskābo maizi un maizi ar žāvētiem augļiem. Piedāvā izzinošu ekskursiju, līdzdalību maizes sagatavošanas procesā, degustāciju un izcepto kukulīšu iegādi. |
||
|
Laikā no 1883. - 1891. g. bijušo Šadursku dzimtas muižu rentēja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Jaunais dzejnieks Rainis šeit pavadījis jaunības gadus, kas atspoguļojas dzejnieka “Jaunu dienu zemē”. Jasmuižā ir tulkota A. Puškina drāma “Boriss Godunovs”. Godinot dzejnieka devumu, 1964. g. muižas pārvaldnieka mājā ir izveidota ekspozīcija “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”. Atjaunotajā muižas govju kūtī apskatāmi Latgales podnieku darbi. Šī objekta apskati der apvienot ar Dzejas dienu vai cepļa atvēršanas (jūnijā un augustā) pasākumiem. |
||
|
Krodziņš atrodas Jūrmalā, Kauguros, jūras krastā. Iekārtots senā latviešu zvejnieku sētā. Sezonas laikā organizē „dzīvās” mūzikas pasākumus. Latviešu virtuve: Rasols ar desu, aukstā zupa, pelēkie zirņi ar speķi, asinsdesa, vārīta cūkas auss, cūkas stilbs ar štovētiem kāpostiem, uz oglēm cepta cūkgaļa, liellopu pauti, podiņš ar liellopu gaļu. Īpašais ēdiens: Uz oglēm cepta mazsālīta siļķe. |
||
|
Lai nokļūtu līdz šim tornim, ir jāveic apmēram 20 – 30 min ilgs pārgājiens pa dabas taku no Penijē muižas gar Penijegi (Penijõgi) kreiso krastu. Te redzami bebru darbi un to celtās zaru mājas. No torņa paveras skats uz Kazari deltu, kas dabā izpaužas kā monolīts un nepārskatāms niedrājs. To vairākās daļās sadala Kazari un mazāka izmēra upītes. Katrai deltas daļai ir savs vēsturiskais nosaukums: no torņa pa kreisi no Penijegi redzama Lihula meri (Lihulas „jūra”), bet tās labajā pusē - Kloostri meri (Klostri „jūra”). Putnu vērotāji var iziet garāku (7 km) dabas takas loku, kas ved pa palieņu pļavām. Jārēķinās, ka pavasaros būs nepieciešami piemēroti apavi! Pļavas ierobežotās platībās apsaimnieko mājdzīvnieki, tādēļ neaizmirstiet aizvērt vārtiņus aiz sevis un netraucējiet to ikdienas gaitas! No maršruta nav atļauts novirzīties, lai netraucētu putnus. |
||
|
Vilsandi nacionālā parka „sirds” un divpadsmitā lielākā Igaunijas sala (garums - 6 km, platums – 2 km). Tā ir ļoti „jauna” sala, kas sākusi veidoties pirms ~ 2000 gadiem zemes garozas celšanās rezultātā, savienojoties divām salām, kas noticis pirms ~ 350 gadiem. Cilvēki salu sāka apdzīvot 18. gs. un to galvenā nodarbe bija zvejniecība, kuģu būve, nelielā apjomā – lauksaimniecība. Līdz 2. pasaules karam te bija ap 200 iedzīvotāju, kuri vēlāk salu bija spiesti pamest PRSR pierobežas režīma zonas dēļ. Nozīmīgu Vilsandi daļu aizņem mežs un kadiķu lauki. To visā garumā šķērso grantēts - zemes ceļš ar atzariem uz jūras krastu. Salu ar kājām var izstaigāt vairāku stundu laikā, iepazīstot vietējo apbūvi (daļa arī mūsdienās celtas ēkas) un Tolli sētu, kur pēc nostāstiem dzīvojis nīderlandiešu jūras braucējs Johans Dolls, kā arī vējdzirnavas. Noteikti ir jāaiziet līdz salas rietumu krastam, kur atrodas Vilsandi bāka un bākas uzrauga saimniecības ēkas. No šejienes ir labi redzamas Vaikas salas. Šodien uz salas pastāvīgi (visa gada garumā) dzīvo tikai trīs cilvēki. |
||
|
Mūsdienās redzamo (pēc skaita – trešo) baznīcu cēla laikā no 1835. - 1837. g. (ampīra stilā) Mārča Sāruma vadībā. Arī šīs ēkas projektēšanā par paraugu bija ņemts Pievolgas vācu baznīcu veidols, tādēļ tā līdzīga Dzērbenes luterāņu baznīcai. Dievnama altāri rotā Otto Donnera fon Rihtera glezna “Kristus debesbraukšana” (1898. g.). E. Martina firmā būvētās 10 reģistru ērģeles (1901. g.) darbojās arī šodien. Pie Drustu baznīcas atrodas 1932. g. atklātais un formās iespaidīgais (E. Kuraua firmas veidots) granīta piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Nelielā baznīcas sienas nišā novietota piemiņas plāksne komunisma terora upuriem. |
||
|
Mājīgajā restorānā var nogaršot no lietuviešu dabas veltēm gatavotos ēdienus. Šeit var arī apbrīnot seno ēdienu gatavošanas darbarīku un šakoša cepšanas rīku ekspozīciju. Tiem, kas paši vēlas izcept tradicionālo šakoti, piedāvā pieteikt izglītojošo programmu „Šakoša paraugcepšana”. Maiznīca atrodas ~4 km attālumā no Druskininku pilsētas. Piedāvā nakšņošanu, konferenču telpas un kulinārā mantojuma programmas. |
||
|
Vidzemes augstienes centrālajā daļā esošā Jumurdas ezera, tā trīs salu ar platlapju mežiem un ainavas aizsardzības nolūkos veidots dabas liegums. Lieguma teritorija labi pārskatāma no Jumurdas muižas puses un no lieguma dienvidos esošo pauguru augstākajām daļām.
|
||
|
Saimniecībā (atrodas Daugavas senlejas krasta augšdaļā), aug vairāk nekā 100 augu sugu un šķirņu – dekoratīvie, garšaugi, ārstniecības augi, kā arī tradicionālie latviešu sētas augi. Te apskatāmi Latvijā lielākie Mandžūrijas aktinīdijas (t.s. Ziemeļu kivi) stādījumi. Ekskursija, augu stādu iegāde, tēju, augļu un ogu degustācijas un konsultācijas. |
||
|
Zemnieku saimniecība „Lejas Kleperi” atrodas Smiltenes novadā. Saimniecības zemes kopplatība ir 119,4ha t.sk. meži 86,1ha. Saimniecības pamatnodarbošanās saistīta ar meža apsaimniekošanu. Kopš 1992. gada vienā no dzīvojamām ēkām uzsākta zemkopības un mežkopības instrumentu privāta muzeja veidošana. Muzeja eksponātu klāsts tiek nemitīgi papildināts. |
||
|
Helsinki is the capital of Finland and the biggest city in Finland. It offers a lot to see as it is seaside city surrounded by islands but city itself is full of wonderful parks. This city has everything to attract all kinds of people - from architecture and culture to nature and even has wide range of places where to enjoy night-time Helsinki. |
||
|
Ziemciešu audzētava „Puķu lauki” ir ģimenes uzņēmums, kurā audzē un piedāvā dekoratīvos stādus. Saimniecība ir specializējusies konkrētu augu grupu audzēšanā. Tās laukos bagātīgi zeļ ziemcietes, graudzāles (zāļveida ziemcietes) un dažādas cirpto bukšu formas. Turklāt, šejienes augu šķirnes ir pielāgotas mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Apmeklētāji var izstaigāt skaisti iekopto un ainavisko paraugdārzu, kā arī iegādāties stādus plastmasas konteineros visas sezonas garumā. |
||
|
Piedāvā makšķerēšanu piemājas piecos zivju dīķos un zivju žāvēšanu. Saimnieks gatavo karsti kūpinātas foreles, žāvētas karpas un uz ugunskura vāra zivju zupu. Vistu olu iegāde. |
||
|
Pirts rituāli, zāļu tējas, izglītojoša pastaiga dabā, siena viesnīca. |
||
|
Pilsētas rajons dienvidos no Ventas grīvas, kura mūsdienās redzamā mazstāvu koka apbūve sāka veidoties 19. gs. vidū. Ostgala pirmsākumi meklējami 1836. g., kad Krievijas valdība, solot priekšrocības, aicināja apkārtnes zvejniekus apdzīvot smilšaino un kustīgo kāpu pārņemto piekrastes daļu. Ostgals ir atzīts par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli. |
||
|
Alsungas vecajā muižas rijā ir iekārtots suvenīru veikals, kur var iegādāties Suitu novadā ražotus praktiskus suvenīrus „Tapis Suitos” un citas noderīgas lietas: lakatus, cimdus, zeķes, traukus, zāļu tējas u.c. Bērniem te organizē radošās darbnīcas. Rijā var satikties (iepriekš piesakoties) ar Suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās. „Rijai” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”. |
||
|
Masīvā baznīca celta 1780. - 1781. g. barona H. F. Bēra laikā, bet pārbūvēta 1876. un 1888. g. Dievnams ir pazīstams ar savu izsmalcināto rokoko stila altāri un kanceli un 18. gs. 1. pusē darinātajām ērģelēm. Tajā atrodas arī citi nozīmīgi mākslas pieminekļi. Baznīcas kapenēs bija novietotas Aizputes muižas dzimtkundzes J. E. fon Bilovas un viņas meitas J. E. fon Bēras sarkofāgi, kas pārvietoti uz Rundāles pils muzeju. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses. |
||
|
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā (Ziemassvētku kauju piemiņas parks). Vērts uzkāpt tā atjaunotajā skatu tornī, no kura redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līniju, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā (dabā iezīmējas kā lielāku koku rinda purvā). Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par I pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mangaļos var apskatīt kaujām veltītu ekspozīciju, t.s. "Vācu valni" u.c. Pa teritoriju izvadā zinoši gidi. Parkā notiek arī tematiski un izglītojoši pasākumi.
|
||
|
Ventas krastā slejas īsta koka arhitektūras pērle, romantiskiem stāstiem un leģendām apvītā "Bangerta villa", runā, ka šo ēku kā dāvanu savai līgavai Parīzē nopircis kāds kapteinis Bangerts. Kopš 1940.gada ēkā atrodas Kuldīgas novada muzejs. Muzejā pēc vērienīgas telpu rekonstrukcijas atjaunoti unikāli sienu krāsojumi un citas interjera detaļas un iekārtota ekspozīcija - Bangertu ģimenes dzīvoklis, kas ļauj iepazīt, kā dzīvojuši turīgi kuldīdznieki 20.gs. sākumā. Te arī apskatāma neliela daļa no kolekcionāra Jāņa Mētras spēļu kāršu kolekcijas. |
||
|
Ģimenes uzņēmums (izveidots 2006. gadā) no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Iepriekš piesakoties, var doties ekskursijā un izzināt visu par saldējuma gatavošanu no pašiem pavāriem. Kafejnīcā iespējams nobaudīt vairākus saldējumu ēdienus - katru ar citu saldējuma piedevu. Kafejnīcā ar prieku uzņem arī četrkājainos draugus! Īpašais ēdiens: Mārrutku saldējums ar siļķi. |
||