| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Šis ceļojums piedāvā iepazīt mūsdienīgas lauku saimniecības, kas savu darbību balsta uz seniem arodiem un prasmēm. Viss, ko audzē un ražo Latvijas laukos, ir atrodams Rīgas centrāltirgū, tāpēc ceļojums sākas šeit – vienā no lielākajiem un vecākajiem tirgiem Eiropā. Tālāk ceļojuma plānā vairākas lauku saimniecības un to ražojumu degustācijas – no dabīgām sulām ražotas konfektes, siers, graudaugu ēdieni, jogurts, saldējums. Tradicionāla lauku sēta un tehnikas muzejs. Katrā saimniecībā neliela iepazīšanās ekskursija. Ceļojuma maršrutā arī 18. gs. arhitekta Rastrelli baroka un rokoko arhitektūras pērle - Rundāles pils ar parku un rožu dārzu. Bauskā apskatāma Rātsnamā izvietotā seno mērvienību kolekcija, Bauskas pils un Bauskas alus darītava. Lietuvā apmeklējumi lavandas, ārstniecības augu un kaņepju audzētāju saimniecībās, kur var iegādāties to ražojumus. Anīkšču (Anykščiai) pilsēta piedāvā pastaigu laipu virs koku galotnēm. Kernaves (Kernavė) arheoloģiskais komplekss ir UNESCO mantojuma vieta. Brauciena noslēgumā – 14.-15.gs. būvētā Traķu (Trakai) ezerpils un Viļņa. |
||
|
Sena latgaļu apdzīvota vieta. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu, bet 13. gs. - Livonijas ordeņa pakļautībā. Līdz 18. gs. sākumam tā pastāvēja kā muižas centrs. 1729. g. par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta Krāslavā valdīja divus gadsimtus. 18. gs. vidū Plāteri uzsāka Krāslavas pils celtniecību. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Krāslava sāka panīkt. Pēc Rīgas – Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa izbūves (1865. g.) pilsētas saimnieciskā dzīve atkal uzplauka. Krāslavu maz skāra 2. Pasaules kara laika notikumi, tādēļ mazskarta saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve. |
||
|
1387. g. dokumentā minēta kā Minor Irva. Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā, - zvejniekciems un kuģniecības centrs. Ciemā bija baznīca, skola, aptieka, mežniecība, vairāki veikali, pasta un telegrāfa kantoris, stacija, kokzāģētava, frizētava, maiznīca, fotodarbnīca. Brauskās darbojās ķieģeļu ceplis. 20. gs. 30. g. zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. 1923. g. šeit nodibināja Līvu savienību un 1939. g. atklāja Lībiešu tautas namu. Tam iepretim atrodas Stūrīši (Taizeļu dzimtas mājas), kur var iepazīt lībiešu sadzīves priekšmetus un, pasūtot, - nodegustēt vietējos ēdienus. Mazirbē dzīvoja pirmie Līvu savienības priekšsēdētāji – Kārlis Stalte un Mārtiņš Lepste. Kultūras darbinieks Kārlis Stalte (1870 - 1978) bija ilggadējs Mazirbes ķesteris un ērģelnieks, bet Mārtiņš Lepste - lībiešu valodas skolotājs 20. gs. 30. gados. No ārpuses apskatāma bijusī Jūrskolas ēka, kurā laikā no 1894. – 1914. g. izglītību ieguva ~ 2000 studentu. Padomju gados te atradās armijas postenis - zastava. |
||
|
Kontiki ir kafejnīca Ādažos, no kuras terases paveras skats uz Vējupes krastiem. Piedāvājumā pasaules virtuves ēdieni un dažādi atspirdzinoši dzērieni. Iespējams izbaudīt arī sportiskas aktivitātes - inventāru un apmācības nodrošina blakus esošais "Burusports". |
||
|
Atrodas 0,9 km no Jaunpiebalgas muižas pils, Jaunpiebalgas centra virzienā. Redzot šo ēku, nav jāpārliecina, ka tā ir viena no garākajām Vidzemē. Tik gara, ka grūti pat „iedabūt kadrā”. |
||
|
Viena no lielākajām Kurzemes pilīm, kas līdz mūsdienām saglabājusies salīdzinoši labā stāvoklī. 13. gs. vidū Rīgas domkapituls uzsāka tās būvniecību. 1434. g. Dundagas muižas īpašumus iegādājas Kurzemes bīskaps. Laikā no 16. - 20. gs. te saimnieko muižnieku Maidelu un Ostenu - Zakenu dzimtas pārstāvji. Dundagas pils ir divas reizes nodegusi un daudzkārt pārbūvēta. Pēdējā pārbūve notika pēc 1905. g. dedzināšanas. Interesantas ir pie pils durvīm iemūrētās akmens stēlas ar bruņinieka (kreisajā pusē) un bīskapa (labajā pusē) tēliem. Pēdējos gados atjaunota viesnīca, otrā stāva gaitenis un kāzinieku iecienītā pils terase. Pils apvīta ar daudzām teikām, no kurām zināmākās ir par rūķīšu kāzām un Zaļo jumpravu. Mūsdienās pilī atrodas Dundagas mūzikas un mākslas skola, viesnīca un viesību zāles, Dundagas TIC un dažādas ekspozīcijas. Pili noteikti vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Tūristu grupas var pasūtīt arī vietējo produktu degustācijas. |
||
|
Privāta vēstures materiālu kolekcija vienā no 15 senās Dundagas pils muižas pusmuižām - Vecmuižā (ap 2 km no Dundagas centra). Vēstures stāsti Vecmuižas stallī. Bagātīga novada vēstures informācija mājaslapā. |
||
|
Kafejnīcai "Pie dzirnakmeņa" atrodas 1 km attālumā no Cecīļu dabas takas, Vidzemes šosejas 72. km no Rīgas. Kafejnīcai ir tradicionāla ēdienkarte, kā arī tajā pašā ēkā atrodas konditoreja. Ērta vieta apmeklētājiem, jo laika gaitā vieta ir izveidojusies kā komplekss, kur pieejamas divas dabas takas, tūrisma informācija, ēdināšana, konditoreja utt. |
||
|
Āraišu ezerpils ir Eiropas mērogā nozīmīga 9. - 10. gs. seno latgaļu nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija. Āraišu Arheoloģisko parku iespējams apmeklēt gan individuāli, gan grupās. Tiek piedāvātas ekskursijas gida pavadībā, dažādas izglītojošas nodarbības, kā arī programma jaunlaulātajiem. Tāpat tiek rīkoti dažādi tematiski pasākumi un amatu demonstrācijas. Parkā izveidots arī apmeklētāju centrs, kurā skatāma pastāvīga ekspozīcija. Tajā izzinošā veidā pirmo reizi kopš izrakumu veikšanas ir iespējams iepazīties ar tajos iegūtajām oriģinālajām liecībām, kā arī ar Jāņa Apala dzīves un ezerpils pētniecības stāstu. |
||
|
Iespaidīgākā un krāšņākā smilšakmens klinšu grupa
Vidzemes piekrastē. Viļņi te ir izveidojuši līdz 6 m augstu stāvkrastu, kur
vairāku simtu metru garumā atsedzas sarkanas smilšakmens klintis ar
seklām abrāzijas alām, nišām, grotām un citiem veidojumiem. Netālu
atrodas Veczemu saimniecība, kur Rīgas kinostudija uzņēmusi „Ilgo ceļu
kāpās” un „Veco jūrnieka ligzdu”.
|
||
|
Leģendārais restorāns Halinga atrodas Via Baltica šosejas malā pusstundas braucienā no Pärnu uz Tallinas pusi. Restorāns piemērots gan steidzīgajiem braucējiem, gan pasākumu rīkošanai, tai skaitā lielām grupām. Izmanto iespējami daudz vietējo izejvielu, un ēdieni gatavoti pēc vietējām receptēm. |
||
|
Ātrās apkalpošanas kafejnīcas ar plašu ēdienu sortimentu visas dienas garumā. Sortimentā iekļauti latviešu nacionālie ēdieni, kā arī citu tautu ēdieni. Izbraukuma banketi, dažādu viesību mielasti, semināru apkalpošana, sporta spēļu un sporta nometņu ēdināšana. |
||
|
Druskininkai tradicionāli ir bijusi kūrortpilsēta - tā piedāvā mežu, Nemunas krastu un ezeru ieskautu mūsdienīgu SPA viesnīcu kompleksu un ūdens atrakciju parku, kā arī plašu gājēju un veloceliņu tīklu. Turpat netālu atrodas iekštelpu slēpošanas kalns "Snoras Snow Arena", kurš ir pirmais un vienīgais ziemas izklaides centrs Baltijas valstīs un darbojas visu gadu.
|
||
|
Šajā Kihnu mājā tiek piedāvāti tradicionālie Kihnu salas ēdieni no pašu audzētiem dārzeņiem un pašu ķertām zivīm. |
||
|
Ceļš ved caur skaistākajām Baltijas ainavām - Gaujas, Lahemaa un Matsalu nacionālajiem parkiem un Vidzemes, Otepää, Pandivere augstienēm. Maršrutā ietverts arī Munameģis, Peipusa ezers un sādžas tā krastos, akmeņainā jūras piekraste Ziemeļigaunijā, Igaunijas krāšnākie ūdenskritumi, zvejnieku ciemi. Iespēja doties pastaigā pa dabas takām un vērot apkārtni no skatu torņiem, kā arī apskatīt skaistākās muižas un pilis. Iespējams papildus organizēt laivu braucienus pa Ahjas vai Vihandu upēm. |
||
|
Kafejnīca "Turība" atrodas Aglonas centrā pie Dagdas autoceļa (P 60). Latviešu virtuve: cūkgaļas kotletes, kartupeļi ar siļķi un krējumu, biezpiena krēms ar zemenēm. Īpašais ēdiens: tīteņi. |
||
|
Dūņu reģenerācijas dīķi – vieta, kur tiek
deponētas kūrorta rehabilitācijas centrā
„Jaunķemeri” izmantotās dūņas.
|
||
|
Sasaļu meža nozīmīgākās dabas vērtības ir eitrofais Sasaļu ezers un neparastās izcelsmes sufozijas tipa ezers – Melnezers un tos ieskaujošās dažādu tipu meža audzes. Sasaļu ezers ir iecienīta atpūtas un peldvieta.
|
||
|
Mūsdienās redzamais parks starp Rīgas un Parādes ielu tapa vairāk nekā pirms 100 gadiem un tā patrons bija pilsētas pirmais mērs - Pāvels Dubrovins (1839. – 1890.). Pilsētas „zaļā saliņa”, kuras centrā atrodas strūklaka, ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Atraktīvs ir no bronzas veidotais piemineklis (2007. g., tēlnieks A. Tartinovs),kas veltīts pilsētas pirmajam mēram. |
||
|
Degslānekli – Igaunijas enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības galveno izejvielu mūsdienās iegūst atklātos karjeros vai pazemes šahtās. Šis nogulumiezis sācis veidoties Ordovika periodā (pirms ~ 450 - 480 mlj. g.) no tā laika augu un dzīvnieku atliekām. Kohtla – Nõmme piepilsētā vienā no izstrādātajām šahtām gida pavadībā var aplūkot gan šo nogulumiezi (Baltijas valstīs atradnes tikai Igaunijā), gan arī iepazīt tā ieguves veidus un vēsturi.
|
||