Vienīgais Alūksnes novada keramikas amata meistars, kurš veido Vidzemei raksturīgās podniecības formas ar Latgales krāsu gammu. Darbnīcā ir iespēja iepazīties ar keramiķa darbiem un ieklausīties stāstos par pirmajiem darinājumiem. Katrs interesents varēs atklāt sevī jaunas prasmes un talantu, līdzdarbojoties māla veidošanā, apgleznošanā un dedzināšanā.

Darbnīcā iespējams iegādāties keramiķa darinātos māla izstrādājumus.

Uģis Puzulis ir saņēmi kultūras zīmi “Latviskais mantojums”- par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu.

Taka izvijas augšup un lejup gar Pilsupes lejteces stāvajiem krastiem un atklāj skaistus skatus uz trīs balto smilšu atsegumiem (lielākais no tiem – t.s. Baltā kāpa, kas ir apmēram 20 metrus augsta un ir veidojusies pirms 6000 gadiem ). Apkaimes kāpu masīvs ir veidojies Litorīnas jūras periodā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Takas garums ir 900 m, un apskatei nepieciešamais laiks ir ~ 0,3 h. Tās apkārtnē ir atrastas akmens laikmeta apmetnes liecības.

Atrodas Raganas centrā pie degvielas uzpildes stacijas, viesnīcā „Raganu ligzda”. Piedāvā mūsdienīgu Latvijas virtuves ēdienkarti. Kompleksās pusdienas. Sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām.

Kurgjas lauku muzejā var iepazīties ar Igaunijas 19. gadsimta atmodas laika dižvīra Kārļa Roberta Jākobsona dzīvi un darbu, ar viņa celtās lauku sētas ikdienas rūpēm. Tā kā lauku sētā līdz pat šodienai saimnieki nodarbojas ar lopkopību, var iepazīt liellopus, aitas un zirgus, ieskatīties restaurētajās palīgēkās – govju kūtī, klētī, dzirnavās un rijā. Lauku darbus var izmēģināt arī paši. Pēc pasūtījuma muzejā iespējams nobaudīt nacionālos ēdienus.

Taka iepazīstina ar Rīgas teritorijā esošo dabas lieguma zonu, kas veidota jūras piekrastes biotopu (meži, pļavas, niedrāji, kāpas) un Daugavgrīvas pļavās dzīvojošo putnu aizsardzībai. Daugavgrīva labi pārskatāma no putnu vērošanas torņa, kas pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Piemineklis „Krusta nesējs” celts sakarā ar baznīcas Jubilejas gadu, kas 1825. gadā tika izsludināts Romā un gadu vēlāk visā pasaulē – Svētais Gads. Uz augsta, piramīdai līdzīga, postamenta novietots Kristus tēls, kas nes krustu. Postamentu 1828. gadā uzcēla Livonijas kanoniķis, Rēzeknes dekāns un rakstnieks Jāzeps Kirkillo. 1918. gadā piemineklis atjaunots un uzstādīta statuja ar krustu. Vēlreiz atjaunots 1990. gadā.

Merķine ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām. Jau 14. gs. tā atradās nozīmīgu transporta un tirdzniecības ceļu krustcelēs. Gan agrāko laiku, gan mūsdienu pilsētas dominante ir iespaidīgais stāvo gravu un aizsarggrāvju apjoztais līdz 20 m augstais Merķines pilskalns (Merkinės piliakalnis), kas slejas Merķes un Nemunas satekas vietā. Tajā esošā pils (nav saglabājusies) 14. un 15. gs. vairākkārt cieta no krustnešu uzbrukumiem. Sakopojam spēkus un dodamies atklāt vienu no skaistākajām Lietuvas ainavām, kas paveras no Merķines pilskalna! Mūsdienās Merķine ir lielākā Dzūkijas nacionālā parka pilsētiņa (~ 1500 iedzīvotāju).

Apmēram 3 x 3 km liela teritorija ziemeļos no Kūdras ciema, kur atrodas t.s. Vecie kūdras karjeri. Te pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ieguva kūdru. Mūsdienās teritorija ir aizaugusi, saglabājot vecos un applūdušos karjerus, kas kopumā veido ļoti savdabīgu ainavu. Tos vislabāk var iepazīt, dodoties (ar kājām vai velosipēdu) no Kūdras dzelzceļa stacijas pa ceļu, kas ved līdz Slokas ezeram.