Atpūta laukos
3161-3180 / 4335
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Laidzes pagasta zemnieku saimniecība "Cukuriņi" nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu. Saimniecībā  6 hektāru platībā aug ap 10 000 smiltsērkšķu. Lauki apstrādāti ar datorizētu laistīšanas sistēmu. Izaudzētās ogas saimnieki gan pārdod, gan pārstrādā paši, iegūstot smiltsērkšķu sulu, eļļu un saldētas ogas.
N/A

Neliela ziepju un dažādu citu ķermeņa kopšanas produktu darbnīca. Pašu audzētos un saimniecības pļavās ievāktos ārstniecības augus iestrādā ziepēs un skrubjos, gatavo no tiem izvilkumus augu eļļās, kurus iekļauj lūpu balzamos un krēmos. Ziepes tiek vārītas tā, kā to darīja agrāk - no sārma un taukvielām. Apmeklētājiem iespēja ielūkoties “Ezervanna” mazajā darbnīcā, paklausīties stāstā par ziepju vārīšanu, iemēģināt roku un radošumu skrubju gatavošanā vai “pamīcīties” ar ziepju veidojamo masu un pagatavot savu ziepju gabalu.
N/A
«Silkalnos» apmeklētāji var iepazīties ar visdažādākajiem pļavās, tīrumos un dārzos, mežos un purvos, pagalmos un puķudobēs augošiem ārstniecības augiem, kā arī to lietojumu veselības uzturēšanā. Ekskursiju laikā saimniece iepazīstina ar ārstniecības augiem, to audzēšanas, vākšanas, kaltēšanas un tēju maisījumu, sīrupu, izvilkumu gatavošanas noslēpumiem. Tūristi saimniecībā var degustēt un iegādāties ārstniecības augu tējas. Īpaši piesakot, saimnieks interesentiem parāda un pastāsta par dabas enerģijām - āderēm un akmeņu spēku.
N/A

Atrodas starp Kr. Valdemāra un Kuršu ielām. Viena no iespaidīgākajām un greznākajām pilsētas celtnēm, kas būvēta neoromantikas formās. 19. gs. beigās katoļu draudze nevarēja saņemt atļauju jauna dievnama celtniecībai, tādēļ uz vecās ēkas uzbūvēja jaunu, kur vecā baznīca tapa par lielākās ēkas sānu kapelu. Baznīcas sienas un koka griestus rotā attēli ar Bībeles sižetiem. Dievmātes kapelā saglabājies mazās baznīcas (no 18. gs.) centrālais altāris. Baznīcas griestos ir iekārts burinieka modelis, ko dāvinājuši vētras laikā izglābušies jūrnieki.
N/A

Laivošanas pasākumu organizēšana, kajaku, kanoe laivu, SUP dēļu un aprīkojuma īre un pārdošana.
N/A

Lai arī dievnama pirmsākumi meklējami 18. gs. sākumā, tā celtniecību (arhitekts Johanns Eduards de Vite) pabeidza viena gada laikā 1834. – 1835. g. (vēlīnā klasicisma stils). Būvniecības darbus finansēja Krievijas cars. Gan baznīcas atrašanās piejūrā, gan arī tās nosaukums liecina, ka tā celta, godinot Svēto Nikolaju, kas ir visu jūrnieku un zvejnieku aizbildnis. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses, kur uzmanība jāpievērš ērģelēm un altārgleznai (1888. g.).
N/A

Ostas naktsmītne Kihnu viesiem ceļ galdā pārsvarā vietējās izcelsmes ēdienus – ja uz salas kaut kā pietrūkst, tad katrā ziņā priekšroka tiek dota Igaunijas ražojumiem. Vietējie ēdieni lielākā vai mazākā mērā gatavoti no zivīm un pašu dārzos audzētiem dārzeņiem.
N/A

Krodziņš "Glendeloka" atrodas Cēsu – Valmieras ceļa malā. Izvietots guļbaļķu ēkā, latviskā stilā. Dārzeņus un augļus iegādājas no vietējiem zemniekiem.

Latviešu virtuve: Plānās un kartupeļu pankūkas, aukstā zupa, meža sēņu zupa, skābeņu zupa „Vecmāmiņas gaumē”, bukstiņputra, pelēkie zirņi, ceptas reņģes, mencas fileja, Brenguļu alū šmorēta liellopa gaļa, šmorēts trusis, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: „Glendeloka”.
N/A

Neliela apdzīvota vieta nacionālā parka ziemeļrietumu daļā, kur kādreiz atradusies Rebases muiža. Mūsdienās no tās saglabājušās klēts atliekas, pie kurām apskatāms interesants vēstures liecinieks – sens akmens, ko izmantoja kulšanas procesā (Peksukivi).
N/A

Eiropas centra muzejs. 1991. g. dibinājis Lietuvas tēlnieks Gintaras Karosas. Brīvdabā izstādītas > simts 33 pasaules valstu mākslinieku radītās instalācijas. 
N/A
Atrodas Ložmetējkalnā, kas ir Garās kāpas viens no augstākajiem punktiem. Blakus piemineklis varonīgajiem latviešu strēlniekiem, kas cieta lielus zaudējumus Ziemassvētku kauju laikā 1916. g. beigās. Pārskatāmi lieli mežu masīvi līdz pat Jūrmalai un Maztīreļa purvs, kurā labi izceļas bijušā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma vieta. Ietilpst Ziemassvētku kauju piemiņas parkā, kur apskatāms Mangaļu muzejs, atjaunotais “Vācu valnis”, pieminekļi u.c. objekti.
N/A
Atrodas Dunduru pļavu ziemeļdaļā - Melnragu rīkles galā. Uzbērts mākslīgi, izlīkumojot Slampes upītes gultni. No kurgāna pārskatāmas pļavas ar dzīvei savvaļā pielāgotajiem mājlopiem, kā arī neliels atjaunotās Slampes posms. Interesants skats būs palu laikā, kad applūst apkārtējās palienes. Putnu vērošanas vieta.
N/A

Vieta, kas apceļojot Suitu novadu, noteikti jāapmeklē un jāiepazīst gida pavadībā. Alsungas muzejs dibināts 1967. gadā. Tas atrodas vecajā skolas ēkā Skolas ielā 11 a. Muzejā apskatāma suitu dzīvojamā istaba un virtuve, katoļu priesteru liturģiskie tērpi, izstāžu zālē mainīgās izstādes un etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” veidošanās vēsture un šodiena. Īpašs piedāvājums ir Suitu sievu, suitu vīru un suitu dūdenieku priekšnesumi. Muzeja ēkā atrodas Alsungas tūrisma informācijas centrs, keramikas un aušanas darbnīcas. Priekšnesumi un meistarklases ir iepriekš jāpiesaka.
N/A

Arī 18. novembra laukums. Tas sācis veidoties 18. gadsimtā kā tirgus laukums. Tā dominantes bija 1752. g. celtais rātsnams (nav saglabājies) un aptieka, kas šajā ēkā darbojas no 1810. g. līdz pat mūsdienām. 2010. gadā laukumā izveidota strūklaka, kam ir pilsētas ģerboņa forma.
N/A

Koka baznīcu uzcēla jau 1766. g., bet jauno - mūra - cēla vecās vietā un iesvētīja 1868. gadā. Augstā torņa dēļ tā kalpoja kā dienas orientieris kuģotājiem. 1993. g. iesvētīja mākslinieces Guntas Liepiņas-Grīvas altārgleznu „Kristus un Pēteris uz jūras”, ko uzgleznoja pazudušās vietā. 1923. g. 18. novembrī blakus esošajā Mazirbes mācītājmuižā (tagad – rekolekciju centrs) iesvētīja zilibaltizaļo lībiešu karogu. Mācītājmuižas apkārtnē var uzmeklēt Mazirbes mērakmeņus - Lielā mēra (1710., 1711.) lieciniekus. Teksts latīņu valodā uz tiem vēstījis, ka piekrastes lībiešus pieveicis Kārlis IX un mēris. Teksti akmeņos vairs nav izlasāmi, taču ir atšifrēti un zināmi. Mazirbes kapos apskatāms Vecā Taizeļa piemineklis, piemineklis kapteiņa A. Bertholda vecākiem un leģendārais Vilkača kaps. 
N/A

Gārsene – Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera  kroņa muižu Gārseni 1583. gadā nopirka no Vestfāles ienākušais Gorhards Beninghauzens – Budbergs. Viņa dzimta Gārsenē valdīja 340 gadus. Gārsene – Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera  kroņa muižu Gārseni 1583. gadā nopirka no Vestfāles ienākušais Gorhards Beninghauzens – Budbergs. Dzimta Gārsenē valdīja 340 gadus. Gārsenes pils - celta 1856. - 1860.g. neogotikas stilā. Pēc fon Budbergu dzimtas vēstures materiāliem, sākumā uzcelta pils divstāvīgā daļa, bet otrs, zemākais spārns, uzcelts 1885.g. 1939.g. ēka pārbūvēta skolas vajadzībām, un no 1940.g. līdz 2015.g. tajā atradās Gārsenes pamatskola. Pilī atrodas muzejs un ekspozīcija par baronu Budbergu dzimtu, Gārsenes vēsturi, un pamatskolas vēsturi. Pils telpās apskatāma podiņu krāsns, kas ir kultūrvēstures piemineklis. Krāsns fasādi grezno Holandē ražoti, ar jūras un vējdzirnavu ainavām apgleznoti zilbalti podiņi. 2016.gada maijā tika veikta podiņu krāsns restaurācija. Pils kompleksu ieskauj 4ha liels parks, dzirnavu dīķi un meža parkā atjaunotas un uzlabotas barona laika pastaigu takas, kas vijas gar Dienvidsusējas krastiem. Visas sezonas garumā pilī apskatāmas mākslas un izzinošās izstādes.

 
N/A

200 m attālumā no Gulbenes – Madonas ceļa mežainā nogāzē iegūlis 2,4 m augstais akmens. Tā lēzenajā virsmā iekalta ap metru gara, 0,3 m plata un ap 4 cm dziļa iedobe, bet akmens šķautnē - pakāpieni. Uzskata, ka šis ir sens kultakmens, pie kura ziedots. Lai nokļūtu līdz akmenim, vasaras otrajā pusē var nākties brist pa garu zāli.
N/A
12 dienas

Maršruts iekļaujas kā Latvijas, tā arī Igaunijas valstu robežās. Tā kopējais ilgums ir 9 dienas, ar iespēju paplašināt līdz 12 dienām. Maršruta galvenā mērķauditorija ir neatkarīgi, individuāli ceļotāji, pārvietošanās noris ar velosipēdu un pat ar kanoe laivu.

Kopējais maršruta garums sasniedz ~ 446 km riteņbraucienā un ~ 7 km laivošanā. Maršruta galvenais ceļš: Rīga - Gaujas Nacionālais Parks - Otepaa - Upe Ahja - Tartu - Lahemā Nacionālais Parks - Tallina.
N/A
Dibināts 1959. gadā., 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas. Lāčupītes krastos starp Tukuma – Kolkas ceļu un jūru krasta kāpās atrodas dendrologa Igora Medņa veidotie svešzemju koku un krūmu stādījumi. I. Mednis veica eksperimentus un pētīja - kā vietējiem apstākļiem pielāgojas un aklimatizējas dažādas svešzemju augu sugas. Te vērts ierasties maijā un jūnijā, kad zied rododendri.
N/A

Saimniecība nodarbojas ar piena un gaļas kazu audzēšanu. No kazas piena gatavo sieru, jogurtu. Jaunākais produkts no kazas piena ir ekoloģiskas ziepes bez pievienotām smaržvielām un krāsvielām. Audzē arī rabarberus un gatavo no tiem sulas un sīrupus. Piedāvā ekskursiju pa saimniecību, dzīvnieku apskati, produkcijas degustāciju (piens, jogurts, dažādi sieri, gaļa, desa, rabarberu sulas, sīrupi u.t.t.) un tās iegādi.