| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Viens no izteiktākajiem Rīgas jūras līča Vidzemes krasta
zemesragiem. Ķurmraga apkārtnē jūrā viļņu un ledus torosēšanās
rezultātā ir izveidojušies plaši laukakmeņu krāvumi un no smilšakmens
iežiem sastāvoši stāvkrasti. Ķurmraga vecās bākas paliekas – uz jūras
pusi sagāzies navigācijas vaduguns korpuss, kas vēl pirms aptuveni
piecpadsmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā.
|
||
|
Sudrabkalni – bijusī aptieka, līdz pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu
beigām – ambulance, vēlāk – pamatskola, tagad – privātmāja.
|
||
|
Bērziņu mājās cep brīnumgardu kviešu un rudzu maizi pēc senām dzimtas receptēm. Garšu un smaržu maizei piedod īpašā krāsns, kurai ir vairāk nekā 70 gadi. Maizi iespējams pasūtīt vai, iepriekš piesakoties, izveidot un izcept paši savu kukulīti. |
||
|
Staldzenes Zenītraķešu brigādes divizions izvietots plašā teritorijā ar skaita un izmēra ziņā apjomīgu ēku kompleksu. Daļa no celtnēm tiek privāti apsaimniekota, it kā ierīkota zivju kūpinātava. Pārējās ēkas ir pamestas, izmantotas būvmateriālu ieguvei un nedrošas.
|
||
|
Sēlijā, 5 km attālumā no Aknīstes, mājā "Skārdupītes" atrodas biedrība “Sēlijas laivas”. Kamēr teritorijā vēl tikai tiek attīstīta aktīvā tūrisma bāze, jau tagad viesiem tiek sniegts ieskats laivošanas kultūras attīstībā, kā arī ir iespējama dažādu laivu veidu noma un laivošanas tehnikas apmācība. Papildus: vides gida pakalpojumi ar iespēju laivojot iepazīt upes ekosistēmu, floru un faunu. |
||
|
Viens no svarīgākajiem militāri – politiskajiem Livonijas ordeņa atbalsta punktiem, ko cēla 1443. - 1456. g. Mūsas un Mēmeles satekas vietā. Pilij bija 5 torņi un līdz 3 m biezas sienas. Laikā no 1580. - 1596. g. priekšpils vietā uzcēla Kurzemes hercoga rezidenci, ko izrotāja ar apmetumu sgrafito tehnikā. Pils cieta 16. un 17. gs. karos, taču to vienmēr atjaunoja, līdz, atkāpjoties 1706. g. (Ziemeļu kara laikā), to uzspridzināja krievu karaspēks. Mūsdienās pilī izveidots moderns muzejs, bet DA tornī - skatu vieta/laukums. |
||
|
Atrodas Rīgas ielā 22 a. Ēka ar iespaidīgo būvapjomu celta pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosmes 1936. - 1937. gadā (arhitekts Verners Vitands) un nominēta kā viens no Latvijas pirmās brīvvalsts izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem. Atrodamas ziņas, ka celtne pat bijusi modernākā daudzfunkcionālā ēka Eiropā! Tagad Vienības namā darbojas Daugavpils teātris, Latgales centrālā bibliotēka, Latviešu kultūras centrs, Latviešu māja, ASV informācijas centrs, Daugavpils TIC u.c. iestādes. Blakus namam atrodas Vienības laukums. Sezonas laikā tuvākajā apkārtnē izveidotas skaistas ziedu kompozīcijas. |
||
|
Lietuvas otra lielākā pilsēta un no 1920. – 1939. g. – pagaidu galvaspilsēta. Vecpilsēta, Rātsnams (16. gs.), Sv. Pētera un Pāvila katedrāle – bazilika (15. gs.), Pērkona māja (15. gs.), Laisves aleja, Čurļoņa (Čiurlionis) mākslas un Velna muzejs. |
||
|
Zvejnieka sētā (blakus Kolkas luterāņu baznīcai) var vērot zivju kūpināšanas un sagatavošanas procesu, degustēt, kā arī iegādāties jūrā zvejotas zivis (g.k. butes). |
||
|
Ap 1,6 km garā un labiekārtotā Adamovas dabas taka iepazīstina ar Adamovas krauju un tās apkaimē esošajām dabas vērtībām. Takas sākums meklējams pie autostāvlaukuma, no kura paveras plašs skats uz Krāslavu un Daugavas senieleju. Adamovas krauja (aizsargājams ģeoloģisks piemineklis) ir viena no garākajām (ap 1,7 km) un augstākajām (25 - 35 m) Daugavas kraujām. Tā veidojusies sānu erozijas rezultātā, Daugavas ūdeņiem noskalojot Daugavas pamatkrastu Adamovas loka ziemeļdaļā. |
||
|
Talsu vecpilsētā, pašā vēsturiskā centra vidū, atrodas īpaša vieta, kur saplūst lauku miers un pilsētas dzīvīgums. Te vari izbaudīt gan klusumu un nesteidzīgu atmosfēru, gan arī sajust tuvumā esošo ielu dzīves ritmu. Šī māja ir kā radīta romantiskam nedēļas nogales atpūtam divatā — vakarā iekurt kamīnu, iemirdzināt telpu sveču gaismā un baudīt siltu vīna glāzi klusā divvientulībā. Tajā pašā laikā tā lieliski piemērota arī ģimenēm vai draugu kompānijām, kas vēlas pavadīt laiku kopā ērtā un plašā vidē. Villā pieejamas piecas guļamistabas, divas vannas istabas, kvalitatīva gultas veļa un dvieļi, satelīttelevīzija plakanajā ekrānā, ērta ēdamzona, pilnībā aprīkota virtuve, kā arī terase ar skatu uz dārzu. Papildus ērtībām viesiem ir atpūtas zona un kamīns, kas lieliski papildina vietas mājīgumu. |
||
|
Krodziņš "Raganas ķēķis" atrodas Murjāņu – Valkas autoceļa (A3) malā un ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti kroga pagalmā. Latviešu virtuve: Zupas (aukstā biešu, pupiņu, skābu kāpostu, skābeņu), cepts cūkas stilbs, asinsdesas, cūkgaļas ribiņas, ogu ķīselis ar grauzdētām auzu pārslām, rupjmaizes kārtojums. Īpašais ēdiens: „Raganas ķēķa ugunīgā zupa”. |
||
|
Patvāru nams ir neliels patvāru muzejs, kas atrodas Varnjas vecticībnieku ciematā netālu no Peipusa ezera. Muzejā ir eksponēta privāta kolekcija ar vairāk nekā 100 dažādiem un ļoti īpašiem patvāriem un priekšmetiem, kas saistīti ar patvāriem. Muzejā var uzzināt daudzveidīgu informāciju par patvāriem. Tiks pastāstīts par patvāru vēsturi, formu, lielumu un tējas dzeršanas tradīcijām. |
||
|
Atrodas Līgatnē, Pilsoņu iela 1. Par papīrfabrikas vēstures sākumu var uzskatīt laiku, kad Rīgas tirgotāji K. Štorhs un K. Kibers sāka celt papīra manufaktūru veco papīrdzirnavu vietā. Vienlaikus uzbūvēja arī strādnieku dzīvojamās ēkas, kas mūsdienās ir nozīmīga Līgatnes pilsētvides sastāvdaļa. Izmantojot straujās Līgatnes upītes ūdens enerģiju, te ražoja rakstāmpapīru, vēstuļpapīru un ietinamo papīru. 1858. g. barons Grothuss no K. Kibera mantiniekiem papīrfabriku nopirka un uzstādīja divas Skotijā ražotas papīrmašīnas. 19. gs. pirmajā pusē fabrikā strādāja ~ 100 cilvēki, 19. gs. beigās - 600, bet 20. gs. sākumā ap 800. Te g.k. ražoja rakstāmpapīru, taču gadījās arī speciālie pasūtījumi. 1. pasaules kara laikā te ražoja papīru, uz kurām drukāja Krievijas Ģenerālštāba kartes. Tādējādi, fabrika ar saviem izstrādājumiem ieņēma stabilu vietu Krievijas papīra tirgū. Padomju laikā Līgatnes papīrfabrikā ražoja burtnīcas u.c. produkciju, ko sūtīja uz visām Padomju republikām. Mūsdienās galvenā izejviela ir makulatūra, no kuras ražo dažāda veida ietinamos papīrus. Līgatnes papīrfabrika ir vienīgais šāda veida funkcionējošais uzņēmums Latvijā, un to var iepazīt vietējā gida pavadībā. Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskam centram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Līgatnes TIC piedāvā ekskursiju (tālrunis + 371 64153313) pa vēsturisko centru ar stāstījumu par fabrikas strādnieku un administrācijas sociālo dzīves modeli 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad fabrika, veicot vērienīgus būvniecības darbus, uzcēla strādnieku dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas labi saglabājušās līdz šodienai. |
||
|
Kafejnīca "Sonāte" atrodas Vecstāmerienas centrā, 0,2 km dienvidos no Stāmerienas pils, starp diviem ezeriem, blakus Pareizticīgo baznīcai. Iekārtota vēsturiskā ēkā, kas ietilpst Stāmerienas muižas apbūvē, ar senlaicīgu interjeru. Iespējams nobaudīt garšīgas maltītes, kā arī Gulbenes novada īpašos ēdienus. Piedāvā arī atpūsties mājīgos viesnīcas numuriņos. |
||
|
Atrodas Alsungas novada muzeja ēkā. TIC tika izveidots 2017. gadā ar mērķi veicināt Alsungas un vēsturiskā suitu novada tūrisma attīstību un nodrošināt informāciju par Alsungas novada tūrisma iespējām, veidojot pozitīvu un pievilcīgu Alsungas un vēsturiskā novada tēlu Latvijā un ārzemēs. |
||
|
Kādreizējā Ķemeru
simbola augšanas vieta.
|
||
|
Centrālā un arī skaistākā Traķu iela, kas ved cauri Traķu pussalas ziemeļu daļai, ko kādreiz sauca arī par „Mazo pilsētu”. Ielas abās pusēs ir redzami visdažādāko krāsu koka namiņi. Te jāatceras, ka tipiskai karaīmu mājai uz ielas pusi ir vērsti trīs logi! Karaīmu ielas rietumu pusē (Karaīmu 30) atrodas viens no retajiem pasaules karaīmu lūgšanas dievnamiem – kenēze (kenesa) – vienstāva koka ēka ar zilganu jumtu. Savukārt, ēkā Karaīmu ielā 22 ir izveidota etnogrāfiska izstāde (Karaimų etnografine paroda). |
||
|
Ap 6 km garā pussala ir vieta, kur jānokļūst tiem, kas grasās doties vienā no neparastākajiem pārgājieniem pāri jūras šaurumam. Cauri Kūsnemmes pussalai līdz tās ziemeļu daļai iet šaurs un ļoti līkumains grants ceļš (ar garāku tūristu autobusu jābrauc lēni un uzmanīgi), kura galā izveidots autostāvlaukums, neliels namiņš, kur patverties lietus un vēja laikā, kā arī informācijas stends. Turpat redzamas divas Padomju armijas „KRAZ” tipa automašīnas. Lai sasniegtu robežkontroles posteni, Padomju robežsargi brauca pa jūru un mazajām saliņām, kas kā pērļu virtene savieno Kūsnemmes pussalas galu ar Vilsandi salas dienviddaļu. Turpat divas desmitgades pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas „KRAZ” automašīnu kravas kastēs vasaras laikā uz Vilsandi vizināja tūristus, taču spēkrati savu mūžu ir nokalpojuši un unikālais piedāvājums vairs nav spēkā! Ko darīt? Pa mazajām saliņām uz Vilsandi var doties ar kājām. To var īstenot tikai siltā laikā, kad nav gaidāms stiprs vējš un ir zināma laika prognoze vismaz divām tuvākajām dienām. Kā sava veida orientieris var kalpot augstsprieguma elektrolīnija. Kopumā ir jārēķinās arī ar 1 h 40 – 2 h ilgu un ~ 4 km garu gājienu. Dziļākā vieta (ja ietur pareizo „kursu”) atrodas pārgājiena sākumdaļā, kur starp saliņām izveidots laivu ceļš - ~ 1 m dziļa vieta atkarībā no vēja virziena un ūdens līmeņa. Zināmu priekšstatu par maršrutu sniegs redzamā ainava, kas paveras no skatu torņa. Kaut arī šis maršruts tiek reklamēts dažādos informatīvajos materiālos, atbildību par tā veikšanu uzņemas katrs pats! |
||
|
Ar salām izraibināts jūras klajs, savdabīgas kadiķu pļavas - alvāri, seni dievnami, Baltijas tautām nozīmīgi vēstures pieminekļi - pilskalni, pilis, vējdzirnavas. Neredzētas augu sugas, liela putnu daudzveidība. Eiropas iespaidīgākais meteorīta krāteris, senie zvejnieku ciemi ar salenieku parašām un īpatnībām - tās ir tikai dažas Sāmsalas iezīmes. Salas galvaspilsēta Kuresāre ir viena no skaistākajām Igaunijas mazpilsētām ar senu rātsnamu un rātslaukumu un vienu no iespaidīgākajām viduslaiku pilīm Baltijā, kurai pēc izskata nav līdzīgu. Muhu salā jāredz etnogrāfiskais Koguvas ciems, Līvas baznīca un Pedastes muiža. |
||