Since ancient times bread has been our staple food, and formed part of breakfast, lunch and our evening meal. We bake bread from rye, wheat, buckwheat and barley. Both fine-ground and wholemeal flour is used. Bread baking is one of the most honoured traditional skills in Latvia. Caunītes country house keeps Latvian traditions alive and demonstrates them to visitors. The house is designed and decorated in the traditional Latvian style and exudes an authentic ambience while having modern facilities.

Under the guidance of the hostess, visitors will bake their own loaf of sweet-and-sour bread in a wood-fired bread oven. In Latvian families it was traditionally one of the main duties of the lady of the house to bake a week’s supply of bread for the whole family every Saturday morning. Every woman was proud of her own unique recipe and passed it down to her daughters and granddaughters through the generations. There are many traditional beliefs, sayings and riddles linked with bread in Latvian folklore. Today, there is great interest in the old recipes, bread-baking methods and the use of organic ingredients as many families are opting for a healthy lifestyle.

Senais kuršu pilskalns atrodas pašā Alsungas centrā. Nosaukumu tas ieguva 1659. gadā, kad Kurzemes ģenerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudītu Alsungas pilī nocietinājušos zviedru spēkus. Pilskalna augstums ir 8 – 10 metri (plakums 22 x 54 m) un no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcu, gan uz blakus esošo Alsungas dzirnavu ezeru. Apkārt pilskalnam stiepjas izteikta terase, uz kuras bijušas koka aizsargbūves. Pils ielas otrā pusē (uz rietumiem no pilskalna) atrodas Kalniņu kapulauks ar 11. – 13. gs. kuršu ugunskapiem, ko arheologi izpētīja pagājušā gadsimta vidū. Dižgabalkalnā suiti svin Lieldienas un Zāļu dienu.

Atrodas Tērvetes ziemeļrietumu daļā, Tērvetes upītes krasta līkumā. „Sprīdīšos” sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) strādāja un atpūtās latviešu rakstniece Anna Brigadere (1861. - 1933). Šajā laikā top lugas, stāsti, dzejoļi un rakstnieces atmiņu triloģija. No laukakmeņiem celtā „Sprīdīšu” ēka uzbūvēta 1840 g. Te sākotnēji darbojušās ūdensdzirnavas, tad skola, dzīvojuši mežziņi. Tagad šeit aplūkojams rakstnieces memoriālais muzejs. No „Sprīdīšiem” var uzsākt garāku pastaigu pa Tērvetes dabas parku, kur izvietoti no koka darinātie A. Brigaderes pasaku varoņi.

Latvijas galvaspilsēta. Vecrīga (UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā) - izcils viduslaiku apbūves piemineklis. Eiropas jūgendstila pērle. Bijusī Hanzas pilsēta.

Studijā iespējams pirkt un pasūtīt dažādus daiļamatniecības izstrādājumus, kā arī iepazīt daiļamatniecības darba procesu. Studijā nodarbojas ar tautas tērpu darināšanu, aušanu un visu veidu rokdarbiem, rotu darināšanu, tekstilmozaīku, šūšanu un zīda apgleznošanu. Pieejama darinājumu ekspozīcija un suvenīri.

Moderns un mūsdienīgs centrs apvienojumā ar vēsturisku klēts ēku veido unikālu kompleksu, kurā ir vēsturiska ekspozīcija par amatniecību, Līvānu stikla muzejs, izstāžu zāle, garākā josta Latvijā, iznomājama konferenču zāle, ūdens galerija. Radošajās keramikas, stikla darbnīcās darbojas novada amatnieki, kurus var vērot darbībā un līdzdarboties. Centra telpās izveidota un darbojas vienīgā Latvijā publiski pieejamā stikla pūtēju darbnīca.

Amatas pagasta Dīķīšos viesus sagaidīs Samojedu šķirnes suņi un inteliģenti ēzelīši, kas aizvedīs līdz glempingam dīķīša pakājē. Piedāvā iznūjot divu garumu takas vai izbaudīt to iespēju, kad latvietis dalās sēņošanas un ogošanas vietās. Īpašs piedzīvojums ir glezu veidošana no mežā salasītiem dabas materiāliem. Kultūrvēstures interesenti var iepazīt latviešu tautas tērpu kolekciju, uzlaikot to un noorganizēt paši savu fotosesiju. Ekstrēmu izjūtu cienītājiem patiks izbrauciens ar kvadraciklu. Bet, ja patīk makšķerēt, var ņemt līdzi nepieciešamo inventāru. Organizē uguns rituālus gadskārtās un ģimenes godos. Tāpat saimnieki piedāvā arī uz ugunskura vārītu zupu un dažādu svaigā siera gatavošanas meistarklasi.

Piedāvā nakšņot glempinga teltī. Naktsmājas ir piemērotas arī cilvēkiem ratiņkrēslā, t.sk. ar atbilstoši izbūvētu mazmājiņu!

Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām kultūras tradīcijām bagātākā kopiena Kurzemē un Latvijā. Kā apliecinājums tam ir 2009. gada 1. oktobrī Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Suitu kultūrtelpa ir arī iekļauta Latvijas Kultūras kanonu tautas tradīciju sarakstā. Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas. Kopš 2009.gada suitu kopiena piedzīvo renesansi, tas nozīmē, ka daļa kopienas aktīvi darbojas pie tradīciju atdzimšanas, dzīvotspējas nodrošināšanas un popularizēšanas gan lokālā, gan valstiskā un starptautiskā mērogā. Suitu kultūrtelpas dzīvotspēja ir pašu suitu rokās, kas ciešā veidā balstīta uz tā praktizēšanu un kopienas pārstāvju radošumu. Suiti par ļoti nozīmīgu kultūrtelpas attīstības jomu uzskata tūrisma attīstību kultūrtelpā. Īpaši izceļot kultūrtūrisma nišu, kas balstās uz unikālā suitu kultūras mantojuma popularizēšanu plašākā mērogā.

Zoltners ir vieta, kur laika plūdums kļūst nebūtisks. Miers un atmosfēra, ko veido apkārtnes lauku ainava un pārdomātā arhitektūra, ir izcila vide, kurā aizmirst pilsētas rūpes un steigu. 

Šis gads iesācies ar pārmaiņām Zoltners restorānā. No februāra garšas piedzīvojumus turpinām ar jaunu šefpavāru Nauri Malāhovu.

Nauris ir svaiguma un vietējo produktu piekritējs – spēj radīt esenci no labākā, ko var sniegt katra sezona. Baudu no garšas uzskata par savu misiju. Ēdienkarte veidota no atlasītiem ēdieniem, lai katram var pievērsties kā mākslas darbam. Garša ir dabiska - tīra un īsta, papildināta ar akcentiem, kas saskan, nekā lieka.

Kad virtuvē darbojas jauns pavārs, tad viesošanās restorānā ir pavisam jauna pieredze. Tas ir tikpat kā apmeklēt jaunu restorānu. 

Vietu, kurā atrodas viesu nams, senākie iedzīvotāji piemin kā Domantu ciema centru. Viesu nams sastāv no 4 atsevišķām ēkām atbilstoši etniskās arhitektūras tradīcijai: iebraucamā vieta, klēts, pirts, tradicionālā dzīvojamā māja ar diviem galiem.