| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Atrodas Liepājas ielas – senā Livonijas – Prūsijas ceļa malā. Aizputes simbols, kas attēlots tās ģerbonī un karogā. Aizputes pils celtniecību uzsāka 1248. g. (pastāv dažādas versijas) ordeņmestra Dītriha fon Greningena laikā. To būvēja kā kastelas tipa mūra pili ar stūra torni un koka ēkām pagalmā. Viduslaikos Aizputē atradās Kurzemes bīskapijas centrs. Pēc Livonijas kara 16. gs. otrajā pusē pils vairs netika izmantota, līdz 17. gs. sākumā to atkal atjaunoja, uzceļot piebūves. Ar pārtraukumiem pili apdzīvoja līdz pat pagājušā gadsimta. 70. gadiem, kad tās vienā daļā atradās dzīvokļi. Pilsdrupas ir daļēji iekonservētas, taču kāpelēšana pa tām ir aizliegta un bīstama. Aizpute ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām un pirmās ziņas par to ir atrodamas no 1378. gada. 100 m austrumos no pilsdrupām atrodas Akmens tilts pār Tebru - viens no jaunākajiem Latvijā celtajiem mūra tiltiem. Tā akmens margas ir barona Karla fon Manteifeļa dāvinājums (celts 1907. gadā) Aizputei. Tilta ziemeļu puses margās ir iemūrēta granīta plāksne ar Manteifeļu dzimtas ģerboni, kas gan ir vāji izšķirami. |
||
|
Saimniecībā audzē 6 dažādu šķirņu krūmmellenes. Saimniece izvadās pa apkaimes laukiem, pastāstīs par krūmmelleņu audzēšanu, kā arī pacienās un piedāvās iegādāties vērtīgās ogas. Bērni novērtēs saskarsmi ar mājdzīvniekiem – trušiem un kazām. |
||
|
Izejot lokveida taku, apmeklētāji iepazīs unikālo kangaru (paralēlas vaļņveida kāpas) un vigu (starpkāpu ieplakas ar zāļu purviem) ainavu – iepriekšējo Baltijas jūras ģeoloģisko stadiju lieciniekus, kā arī augstā tipa purvu (Pēterezera purvs) un vecā šaursliežu dzelzceļa paliekas. Purvā un mitrajās vietās izveidotas koka laipas. Taka atrodas Slīteres nacionālā parka teritorijā. Takas garums ir 3,5 km, kas veidojusies pirms ~ 6000 gadiem, jūrai atkāpjoties. |
||
|
Līvānu dienviddaļā, kur Zemgales iela „atduras” pret Daugavu, ir apskatāms un joprojām izmēģināms 21. gadsimtam diezgan neparasts un eksotisks transporta līdzeklis – viena no trīs Latvijas upju pārceltuvēm. Atšķirībā no Līgatnes pārceltuves, šo darbina motora, nevis pašas upes straumes spēks. Tas tiek īstenots ar troses palīdzību, kas pārvilkta pāri Daugavai. Pārceltuve ir veidota no Padomju armijas pontoniem, kas bija domāti tanku pontontiltu celšanai. Pārceltuvi izveidojuši tās īpašnieki. |
||
|
Muiža sāka veidoties 16. gs. beigās (īpašnieki - Tīzenhauzeni, vēlāk Bēri), bet no 1753. g. tā kļūst par Mēdemu dzimtas īpašumu. Tagad redzamo muižas pili (mūsdienās tikai atliekas) cēla 1806. - 1810. g. klasicisma stilā (Johana Georga Ādama Berlica projekts) pēc itāļu izcelsmes Pēterburgas galma arhitekta Džakomo Kvarengi meta. Muižas īpašnieks tajā laikā bija Johana Frīdriha Mēdema dēls - Kristofs Johans Frīdrihs (saukts par Žanno). Elejas pilī bija savākti daudzi nozīmīgi Eiropas mākslinieku darbi, kā arī iekārtots izcils interjers. 18 muižas kompleksa ēkas nodedzināja Pirmā pasaules kara laikā (1915. g.) un līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nelieli pils pirmā stāva drupu fragmenti ar kaltiem portika kolonu kapiteļiem, pārvaldnieka māja (apskatāma no ārpuses), atsevišķas saimniecības ēkas un parks. No pils drupām pa aleju var aiziet līdz Tējas namiņam (bēdīgā stāvoklī). 0,5 km ziemeļos no pils drupām atrodas 1912. g. izveidotā Mēdemu dzimtas kapsēta. Elejas pils mūra žoga arkādē iemūrēts dobumakmens. |
||
|
Kapteiņa A. Bertholda vecāku kapu
vieta ar savdabīgu kapa pieminekli.
|
||
|
Saimniecības lepnums ir ~ 100 kazu liels ganāmpulks, no kura sniegtajām veltēm ražo pienu, biezpienu un jogurtu. Interesenti var doties ekskursijā, apskatīt dzīvniekus, degustēt un iegādāties bioloģiskā veidā ražotus veselīgus produktus. Tuvējā dīķī var makšķerēt un katrs pats nogrillēt savu lomu. |
||
|
Mūsdienās redzamais Stukmaņu muižas komplekss tapis 17. un 18. gs. pārbūvju laikā, kad cietokšņa tipa celtnes vietā uzbūvēja muižas pili un pārējās saimniecības ēkas. Muižas ansambļa centrālo daļu - taisnstūrveida pagalmu aptver pils ēka un divas viena otrai pretī celtas un ar kolonnām rotātas klētis, zirgu staļļi un ratnīca. Pēdējie divi kopā ar zvanu torni un vārtu caurbrauktuvi veido vizuāli iespaidīgāko ēku daļu. Zvana skaņas kalpoja gan reliģiskiem rituāliem, gan ikdienas gaitu izziņošanai. Ēkas siluetā vērojamas asociācijas ar 18. gs. Eiropā izplatītās klosteru, rātsnamu un baznīcu jumta torņu būvmākslas paraugiem. No 1780. g. muižā saimniekojusi Karla Otto fon Levenšternu dzimta. Muiža apskatāma tikai no ārpuses. Stukmaņu muižas apkaimē izveidota pārgājienu taka. |
||
|
Vienīgais Alūksnes novada keramikas amata meistars, kurš veido Vidzemei raksturīgās podniecības formas ar Latgales krāsu gammu. Darbnīcā ir iespēja iepazīties ar keramiķa darbiem un ieklausīties stāstos par pirmajiem darinājumiem. Katrs interesents varēs atklāt sevī jaunas prasmes un talantu, līdzdarbojoties māla veidošanā, apgleznošanā un dedzināšanā. Darbnīcā iespējams iegādāties keramiķa darinātos māla izstrādājumus. Uģis Puzulis ir saņēmi kultūras zīmi “Latviskais mantojums”- par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu. |
||
|
Šajā tūrē pārsteigs lauku saimniecību daudzveidība un neparasti ražojumi. Apmeklēsiet vairākas saimniecības, kas ražo ekoloģisku produkciju, ko iespējams apskatīt, nogaršot un iegādāties. No Viļņas ceļš ved uz ekoloģisku kazkopības saimniecību, kur ražo 60 dažādus kazas piena sierus. Pēc tam apmeklējums etnogrāfiskā lietuviešu sētā, kur audzē zirgus un aitas. Pavadīsiet dienu Kauņā, apskatīsiet Nemunas upes ieleju ar Raudones (Raudonė) un Panemunes (Panemunė) pilīm. Pikniks lauku saimniecībā ar ozolzīļu kafiju, uz ugunskura ceptām pankūkām un vietējā mežā lasīto sēņu zupu. Ekoloģiska saimniecība Buivydai audzē gaļas liellopus un mellenes. Pa ceļam apskatīsiet Kuršu Kāpu, Jūras Muzeju ar Delfināriju un iecienītāko Kuršu Kāpas kūrorta pilsētu Nidu. Tālāk dosieties uz Latviju. Papes Dabas parkā apskatāmi savvaļas zirgi, etnogrāfiskais Ķoņu ciems ir sens piejūras zvejnieku ciems. Apskatot Liepāju, ir vērts iegriezties Liepājas tirgū. Tam ir vairāk kā 100 gadu sena vēsture un sezonas laikos šeit var iegādāties dārzeņus, augļus, zaļumus un ziedus no apkaimes lauku saimniecībām. Turpinot ceļojumu, apmeklējumi videi draudzīgā dārzkopības saimniecībā, kur audzē 130 šķirņu ābolus, vīna darītavā, kur gatavo vīnu no vietējiem augļiem un ogām, saimniecībā, kur pēc biodinamiskās lauksaimniecības principiem audzē pupiņas un zirņus, un gaļas lopu saimniecībā, kur ražo garšīgas desas. Turpinot ceļu, apskatīsiet skaisto Kurzemes viduslaiku pilsētu Kuldīgu ar ķieģeļu tiltu pār Ventas upi. Vides veselības saimniecībā baudīsiet zāļu tējas, iepazīsiet dažādus eko kosmētikas produktus, kas ražoti no tīrā dabas vidē ievāktiem augiem. Ceļā baudot Abavas upes senlejas skatus, nokļūsiet Sabiles vīna kalnā, kur tiek audzētas vīnogas vietējās vīna darītavas vajadzībām. Tālāk – Talsi, šarmanta mazpilsēta, kuras nomalē atrodas Latvijas Lauksaimniecības muzejs. Tūres noslēgumā apmeklējums saimniecībā, kur no pašu audzētiem augļiem un dārzeņiem gatavo sīrupus, ievārījumus un dārzeņu konservus. Ceļojuma galapunkts – Rīga. |
||
|
"Dobele Agra S.I.A." ir moderns, nākotnes perspektīvā domājošs lauksaimniecības uzņēmums Latvijā. "Dobele Agra S.I.A.", kas atrodas netālu no Dobeles - Krimūnās, kā viens no lielākajiem aramzemes apstrādātājiem Latvijā pašlaik apstrādā apmēram 5 800 ha lauksaimniecības zemes Dobeles un Jelgavas rajonos. Uzņēmums specializējas graudaugu audzēšanā pārdošanai vietējos un starptautiskajos tirgos, tādējādi gadā tiek saražotas apmēram 20 00 - 25 000 tonnas graudaugu, no kuriem lielākā daļa ir kvieši mieži, rapsis un pākšaugi. Pārsvarā tiek audzētas ziemas šķirnes. |
||
|
Dendrārijs dibināts 1931. gadā, tas tapis pēc slavenās latviešu rakstnieces Annas Brigaderes ierosmes. Pēc viņas nāves stādījumus uzturēja un papildināja grāmatizdevējs Jānis Rapa līdz 1935. gadam. Kopumā te tiek iestādītas 180 svešzemju koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Stādījumi veidoti arī dendrārija tuvākajā apkaimē.
Unikāli eksemplāri: Knābjlapu osis (Fraxinus chinensis), melnais riekstkoks (Juglans nigra), kailā zirgkastaņa (Aesculus glabra), parūkkrūms (Cotinus coggyria), baltais zīdkoks (Morus alba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea).
|
||
|
Pajumäe ir maza, jauka bioloģiskā saimniecība, kas atrodas zaļajā Mulgimaa un ražo dažādus piena produktus. Varēsiet apskatīt visus piena ražošanas posmus – no govīm ganībās līdz pat apstrādei pienotavā. |
||
|
Paides ordeņa pilī Vallimē ir izveidots Wittenstein laika centrs, kur laika mašīnas funkcijas pilda lifts, kas apmeklētājus pārved no viena laikmeta otrā. Dažādos stāvos var iepazīties ar senajiem un ordeņa laikiem, karaļu un caru laikiem, okupācijas periodu, neatkarīgās Igaunijas un neatkarības atdzimšanas laiku. Centrā ir plaši izmantotas skaņas un gaismas, videoprogrammas un ilūziju radoši efekti. |
||
|
Druskininkai tradicionāli ir bijusi kūrortpilsēta - tā piedāvā mežu, Nemunas krastu un ezeru ieskautu mūsdienīgu SPA viesnīcu kompleksu un ūdens atrakciju parku, kā arī plašu gājēju un veloceliņu tīklu. Turpat netālu atrodas iekštelpu slēpošanas kalns "Snoras Snow Arena", kurš ir pirmais un vienīgais ziemas izklaides centrs Baltijas valstīs un darbojas visu gadu.
|
||
|
Pēc 2005. g. orkāna atjaunotajā Randu pļavu dabas takā (ap 4 km gara) ir uzcelts un 2015. gadā atjaunots putnu vērošanas tornis, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Piemērota vieta migrējošo putnu vērošanai. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
|
Atrodas Druvienas – Liezēres ceļa malā. Vēsturiskajā skolas ēkā 1964. g. iekārtots muzejs. Skolas vārds ir saistīts ar latviešu rakstnieku Jāni Poruku (1871. – 1911.), kuram izveidota piemiņas istaba. Otrajā stāvā var apskatīt klasi un pasēdēt senajos skolas solos. Te ir sena tāfele, globuss un skolas zvans. Guļamtelpā redzamas skolēnu gultas un ēdiena lādes, kā Poruka stāstu varoņu - Cibiņa un Buņģa laikos. Muzejā ik gadu atzīmē J. Poruka dzejas dienas un Lieldienas. |
||
|
Līdz 17. gs. astoņdesmitajiem gadiem tagadējā Vecdaugavas mikrorajona Skanstnieku vietā pastāvēja Daugavgrīvas pils, ko, sakarā ar Daugavas gultnes dabiskajām izmaiņām (kādreiz Daugava tecēja pa tagadējo Vecdaugavu) nojauca un „pārcēla” uz Daugavas kreiso krastu. No pašas pils nekas vairs nav saglabājies, toties vēl šodien ir redzami veco vaļņu un aizsarggrāvju paliekas, kuras zviedru armijas karavīri izmantoja kā apmetnes vietu Ziemeļu kara sākumā. Katrā ziņā, šī vieta ir interesants Rīgas vēstures un militārā mantojuma objekts, ko vērts apskatīt, esot pilsētas ziemeļdaļā.
|
||
|
Piedāvājumā ir zirgu izjādes un izbraucieni pajūgā visa gada garumā. Apmeklētāji var rast saskarsmi ar dzīvniekiem – kazām, aitām, vistām, tītariem, zosīm un pīlēm. Kūpināta kazas siera degustācija. Saimniece taisa ziemassvētku puzurus u.c. rotājumus. |
||
|
Izveidots latviešu komponista un diriģenta Pētera Barisona (1904. – 1947.) dzimtajās mājās – „Skudrās”. Ekspozīcijā apskatāmas komponista personīgās lietas, mūzikas instrumenti, dokumenti u.c. liecības. Ekskursijas iepriekš piesakāmas. |
||