| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Atrodas paaugstinājumā - skaistā vietā – Alūksnes ezera krastā pie Pleskavas ielas (P 40). Pieminekli 1923. gada 20. jūnijā atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Tas celts pēc tēlnieka J. Miesnieka meta. Pieminekļa centrā ir attēlots vairogs ar krustotu zobenu, bet pamatnes daļā – uzraksts „Par Latviju kritušiem 7. Siguldas p. Karavīriem. 1919. – 1920”. Tā otrā pusē ir uzraksts: „Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu tēvu zemi”. Padomju laikā (1953. g.) pieminekli nojauc. To atjauno 2009. gadā. |
||
|
No arhitektoniskā viedokļa Zosnas muiža ir ļoti interesants objekts, jo tās kungu māja ir celta pildrežģa tehnikā, kas ir Latgalē reti sastopams gadījums. Muižas pašreizējā apbūve veidojusies 19. gs. beigās un muižas kungu māja celta 1870. g. historisma stilā pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma. Ēkā ir daļēji saglabājies interjers - durvis, griestu rozetes un gaiteņu flīžu segums. 1820. g. celtā kučiera māja ir vecākā muižas kompleksa ēka. Vēl nesen šeit atradās Lūznavas pagasta bibliotēka, bet šobrīd muižas ēkas apskatāmas tikai no ārpuses. Zosnas muižu ieskauj neliels parks, kas stiepjas līdz pat Rāznas ezera krastam, līdz kuram varam nokļūt pa senām akmens kāpnēm un turpināt nelielu pastaigu pa kokiem ieskautu taku. |
||
|
Virgas muiža kā lēnis tikusi piešķirta Livonijas ordeņa vasalim – Konrādam Noldem. Līdz mūsdienām saglabājusies Virgas muižas pils, kurā no 1935. gada līdz pat mūsdienām izvietojusies skola. Pilī atrodas baroneses trīs ar skaistiem kokgriezumiem rotātas durvis ar Noldes dzimtas ģērboni un baronu ģīmetnēm. Nedaudz nostāk no muižas centra (ciema ziemeļaustrumos) apskatāmas 19. gs. vidū celtās Holandes tipa vējdzirnavas, kas pēdējo reizi malušas 1939. gadā. Bijušā muižas klētī 1983. g. ierīkots Tradīciju nams, kas kalpo kā kultūras nams. Virgas muižu ieskauj parks, kurā uzmeklējama Barona Noldes un baroneses kapa vieta ar pieminekli. |
||
|
Sedas purva kājnieku maršruts atrodas dabas liegumā Sedas purvs, pārgājienu pa maršrutu iespējams apvienot ar Sedas pilsētas apskati, kas ir unikāls 20.gs. 50.–60. gadu pilsētbūvniecības un arhitektūras paraugs - kūdras purva strādnieku pilsēta. Maršrutam ir divi apļi - Jērcēnu aplis - 5,5 km un Sedas aplis - 4,2 km. Tajos apakatāms izstrādātais kūdras purvs, šaursliežu dzelzceļš, ritošais sastāvs, divi skatu toņi. Rudenī un pavasarī - putnu migrācijas lāikā - interesanta vieta putnu vērošanai. GPS koordinātes: Jērcēnu puses aplim: 57.7055987, 25.7001324; Sedas puses aplim: 57.6699587, 25.7514815. |
||
|
Restorāns "Laivas" atrodas Jūrmalā, Lielupes krastā. Piedāvājumā mūsdienu Latvijas virtuves ēdieni, izmantojot vietējos produktus. Restorāna īpašais piedāvājums ir kūpinājumi, kas gatavoti, balstoties uz tradīcijām un gadiem krāto pieredzi. Restorāns ieguvis dažādus apbalvojumus, tai skaitā iekļauts prestižajā Nordic White Guide un Top 30 Latvijas Restorāni 2019. |
||
|
Atrodas Strīķupes labajā krastā pie Cēsu – Lenču ceļa. 45 m garā un līdz 5,5 m platā ala un tuvējais smilšakmens atsegums līdz šim bija ļoti cietis no apmeklētāju nekrietnas uzvedības, tādēļ nacionālā parka administrācija pirms dažiem gadiem ierobežoja apkārtējo teritoriju, ļaujot alu un atsegumu apskatīt tikai „no malas". Šis ir uzskatāms par pozitīvu nozīmīga ģeoloģiska dabas pieminekļa un aizsargājama biotopa aizsardzības piemēru. |
||
|
Krimuldas pili cēla 13. gs. otrajā pusē. Tā ir vieta, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ dziļā Vikmestes grava. Pils (saimniekoja Rīgas domkapituls – Rīgas arhibīskapu padome) bija iespaidīga celtne, kuras plašo iekšpagalmu ietvēra 1,5 m biezs aizsargmūris. 1601. g. atkāpjoties, Krimuldas pili uzspridzināja zviedru karavadonis Heinrihs Līvens. Tagad ar mežu apaugušajā pilskalnā apskatāms neliels pils mūra fragments. Pie Krimuldas pilsdrupām ir meklējams Siguldas Gaisa tramvajs un sākas Krimuldas Serpentīna ceļš – vienīgais šāda veida objekts Baltijas valstīs. |
||
|
Dabas liegums veidots ar mērķi aizsargāt dažādus mitrāju biotopus – t.sk. Lielo Ķirbas purvu un tajā esošās aizsargājamās augu sugas. Aizsardzība statuss ir piešķirts cilvēka mazietekmētajai purva rietumdaļai, taču pārējās purva platības tiek izmantota g.k. intensīvai kūdras ieguvei, bet neliela daļa – lielogu dzērveņu audzēšanai. Ķirbas purva dabas lieguma daļa nav labiekārtota un piemērota apmeklējumiem.
|
||
|
Keramikas ražotnē (strādā kopš 1980. g.) no Latvijas sarkanā māla ar rokām veido dažādus saimniecības traukus un interjera priekšmetus. Te gaida gan tūristu grupas, gan individuālus ceļotājus, kuriem piedāvā ekskursiju ar stāstījumu un ražotnes apskati un iespēju pašiem iemēģināt roku keramikas suvenīru izveidē. |
||
|
Nautrēnu (Rogovkas) Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca būvēta no ķieģeļiem pseidobaroka stilā ar diviem augstiem torņiem vecās baznīcas vietā no 1901. līdz 1914. gadam. 1939. gadā pirktas ērģeles, kuras ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. |
||
|
Viesu māja "Zaļā sala" atrodas pie Rēzeknes apvedceļa (A12). Saimniece gatavo Latgales ēdienus, izmantojot vietējos produktus. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un zvejniekiem. Latviešu virtuve: Zemnieku brokastis, rupjmaizes kārtojums ar siļķi, rupjmaizes rika ar šprotēm, kartupeļi ar gaileņu mērci, melleņu zupa ar klimpām, cepti āboli, rabarberu deserts. Īpašais ēdiens: līdaka ar kūpinātu krūtiņu zaļajā mērcē. |
||
|
Podnieki nodarbojas gan ar dažādu laikmetu tradicionālo podniecību, gan mēģina izzināt senās formas, materiālus un metodes, ar kurām darbojušies senči iepriekšējos gadsimtos. Ekskursija, cepļa apskate, darbošanās ar mālu, keramikas darbu iegāde, seno darbarīku un keramikas kolekcijas apskate. Aicina uz cepļa atvēršanu. |
||
|
Vēl viena no Kurzemes piekrastes krasta aizsardzības baterejām.
|
||
|
Atrodas Alsungas novada muzeja ēkā, kur apmeklētāji var apskatīt, kā top suitu tautas tērpi un to elementi, plašāk izzināt suitu novada aušanas tradīcijas un iepazīt krāšņo suitu pūru. Interesenti pieredzējušu meistaru vadībā var darboties arī paši. Blakus „Austuvei” atrodas „Suitu ķēķis”, kurā var iepazīt suitu kulināro mantojumu, darbojoties kopā ar saimniecēm. |
||
|
Kaļķis – apdzīvota vieta, kuras
apkārtnē joprojām atklātos karjeros iegūst
dolomītu (karjers „Kalnciems – 2”). Daļa
no karjeriem ir applūduši.
|
||
|
Zemnieku tirdziņā Lõunakeskus pārdod Igaunijā audzētus un no vietējām izejvielām gatavotus produktus gan ikdienai, gan svētku galdam. Daudzveidīgie produkti galvenokārt nāk no Dienvidigaunijas saimniecībām, taču var atrast arī citu Igaunijas reģionu preces. Darbojas arī omulīga kafejnīca, kur var nobaudīt no tirgū pārdodamajiem svaigajiem produktiem gatavotas maltītes. |
||
|
Kihnu Island is the largest island in the Gulf of Rīga and the seventh largest island in Estonia. Its total area is 16.9 km², the island is 7 km long and up to 3.3 km wide. The former seal hunter and fishermen’s island, with around 600 inhabitants, is currently eager to maintain its identity in spite of everything. The unique characteristics of the Kihnu cultural space, like the lifestyle of the community, the diverse cultural traditions, the Kihnu language, music, national costumes and nature, are included in the UNESCO cultural heritage list. A coastal route that goes through four villages – Sääre, Linaküla, Rootsiküla and Lemsi - will help you to discover the cultural and natural values of Kihnu Island. You can visit Kihnu Museum all year round and get insight into the history of the island, including the life of the famous local captain, Kihnu Jõnn. It is also worth seeing Kihnu Church and the cemetery located across from the museum. In the summer, you can enjoy a beautiful view of the island, the surrounding sandbanks and the sea from the lighthouse. The commemorative stone by the former house of Kihnu Jõnn introduces you to the island’s legendary “wild captain”. |
||
|
Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas. |
||
|
Vienīgais Alūksnes novada keramikas amata meistars, kurš veido Vidzemei raksturīgās podniecības formas ar Latgales krāsu gammu. Darbnīcā ir iespēja iepazīties ar keramiķa darbiem un ieklausīties stāstos par pirmajiem darinājumiem. Katrs interesents varēs atklāt sevī jaunas prasmes un talantu, līdzdarbojoties māla veidošanā, apgleznošanā un dedzināšanā. Darbnīcā iespējams iegādāties keramiķa darinātos māla izstrādājumus. Uģis Puzulis ir saņēmi kultūras zīmi “Latviskais mantojums”- par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu. |
||
|
Darbnīcā, kas izveidota lauku sētā, auž segas, paklājus, grīdas celiņus, galdautus, spilvenus, pin grozus, paplātes un suvenīrus, pēc pasūtījuma taisa tautas tērpus, demonstrē aušanas un klūgu pīšanas procesu. |
||