Meklējamas Lizuma ciema dienviddaļā. Tās ir vienas no retajām vējdzirnavām (1880. g.), kas saglabājušās labā stāvoklī. Mūsdienās dzirnavas ir gleznotājas Ilonas Brektes īpašums.

BURSH (SIA „ECOS”) alus darītava – viena no mazākajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas starp Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas novadiem – Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Alus cienītājiem piedāvājam tumšo un gaišo alu BURSH. 
BURSH ir no ūdens, miežu iesala, apiņiem un rauga gatavots, uz malkas krāsns vārīts, ozolkoka mucās raudzēts un 30 dienas gatavināts alus. SIA “ECOS” ražošanā izmanto tikai dabīgas izejvielas. Alus tiek gatavots pēc īpaši BURSH alus darītavai radītas receptes, ievērojot tradicionālās alus gatavošanas metodes. 

Ciemos gaida gan individuālus apmeklētājus, gan tūristu grupas (iepriekš piesakoties).

Alūksnes Jaunā pils celta 19. gs. vidū, viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Pils iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus, no kuriem daļa ir atsegta.

Pils telpās ir iekārtots un Alūksnes muzejs ar ekspozīcijām par pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma īpatnībām un tā daudzveidību un Dabas muzejs “Vides labirints”.

Pie pilis piegulošais Muižas parks ir veidots kā dabisks ainavu parks, kas kalpo kā lieliska izvēle mierpilnai pastaigai. Tas ieskauj tādus mazās arhitektūras meistardarbus, kā Aleksandra paviljons, sengrieķu Vēju dieva Eola templis, Putnu paviljons, granīta obelisks, Pomonas templis, baronu dzimtas mauzolejs un no viena granīta gabala veidots strūklakas baseins un granīta soli.

Ciems atrodas pie Irbes (Dižirve, Īra) upes ietekas jūrā, abos tās krastos („jūrspuse” un „zemspuse”). Irbe pirmoreiz minēta 1310. g. robežlīgumā starp Kurzemes bīskapu un Rīgas domkapitulu, bet Lielirbes (Irvemünde) vārds pirmoreiz ierakstīts 1387. g. šķīrējtiesas dokumentā. 19. gs. beigās Lielirbes sīkosta bija aktīvs kokmateriālu tirdzniecības un transporta centrs. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā te uzbūvēts lielākais burinieku skaits Kurzemes rietumkrasta ciemos. 1939. g. ciemā bija ap 300 iedzīvotāju, vairāk kā 70 māju un baptistu baznīca (tagad Ventspils Brīvdabas muzejā). Ciemam cauri kursēja mazbānītis, darbojās pasta un telegrāfa kantoris, divi pārtikas veikali, 1. pakāpes pamatskola, koris un pūtēju orķestris. Lielirbe bija viens no lielākajiem ciemiem, kas izzuda pēc Otrā pasaules kara. Lielirbē dzimusi kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne (1923 - 2007), kuras darbu turpina viņas meita Baiba Šuvcāne, rakstot nozīmīgus darbus par Lībiešu krasta dzīvi. Līdz 2019. g. pāri Irbes upei plānots atjaunot trošu tiltu.

Veselībai un pilsētvidei draudzīga transporta – velosipēda lietotāji putnu vērošanas torni var sasniegt pa Ķengaraga promenādes veloceliņu. Tornī izvietoti putnu attēli, kas nezinātājiem atvieglo ūdensputnu vērošanas un atpazīšanas procesu. Redzamas plašas Daugavas ainavas.

„Rankas piens” dibināts 1996. gadā. Uzņēmumā ražo ~ 80 dažādus piena pārstrādes produktus – sieru, biezpienu, krējumu, raudzētos piena produktus, desertus u.c. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. Produkciju var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā „Rīmaļnieks”.

Celts Kaltenes dienviddaļā, Litorīnas jūras senkrasta nogāzē ar lielisku skatu uz savdabīgo – maziem līčiem un zemesragiem izroboto un akmeņaino Kaltenes jūras krastu. Kaltenes dabas takas (ap kilometru gara) sastāvdaļa. Šeit vērts atbraukt putnu pavasara vai rudens migrāciju laikā. Netālu – divas putnu vērošanas platformas.

Baznīca atrodas Sodu ielā (Sodų gatve) 8. Tās pirmsākumi meklējami 1409. g. (viena no vecākajām Lietuvas baznīcām), kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais izveidoja Traķu apgabala baznīcu. Dievnams joprojām ir pazīstams ar 1123. g. Konstantinopolē gleznotās Traķu Dievmātes gleznu, kuru it kā Vītautam 1390. g. uzdāvinājis Bizantijas ķeizars Emanuels Paleologs II. Šis fakts gan ir jāuzskata par leģendu, ko aprakstījis vēsturnieks Albertas Vijūkas – Kojalavičius, jo 1645 g. gleznas restaurācijas laikā noskaidrojās, ka tā ir tapusi 15 gs. beigās vai 16. gs. sākumā. Traķu Dievmātes glezna ir pirmā Lietuvas pāvesta vainagotā glezna (vainagošanas ceremonija notika 1718 g.), pēc kuras brīnumus piedzīvojuši daudzi ticīgie - gan katoļi, gan pareizticīgie, gan pagāni, gan tatāri. Latvijā - Aglonas bazilikā atrodas šīs gleznas kopija, ko uzskata par svētu! Vislabākais skats uz baznīcu, Traķu ezerpili un Traķiem paveras no klaja paugura Galves (Galvė) ezera ziemeļu krastā.

Līdz ar kūrorta Neibāde izveidi 1823. gadā, aizsākās rūpes par viesu atpūtu. Parku, kas veidots angļu stilā, radīja dārznieks Akerbergs, kuru barons Augusts fon  Pistolkorss atveda no Igaunijas. 20.gadsimta 20.-30. gados Pēterupes – Neibādes jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrība rūpējās par karā nopostītā kūrorta pieminekļa un parka rūpīgu atjaunošanu un kopšanu, Saulkrastu izdaiļošanu, organizēja sarīkojumus, nodibināja teātri un kori, kuru vadīja Olga Cīrule. Saulkrastu estrādē vienmēr ir notikuši svētki. Īpaši izceļams 1933. gada 16. jūlijs, kad estrādē atzīmēja Neibādes un Pēterupes pārdēvēšanu par Saulkrastiem. Estrāde vairākkārt tika pārbūvēta un uzlabota. Gan padomju laikā, gan arī vēlāk šī vieta ir vietējo cilvēku satikšanās vieta gan priecīgos brīžos, gan pārmaiņu brīžos, gan atceres brīžos. Estrādē ir meklējami pirmsākumi Tautas Frontes Saulkrastu nodaļas veidošanai. Šobrīd estrāde ir pulcēšanās vieta vasarā nedēļas nogalēs apmeklējot dažādus pasākumus. Katru gadu šeit notiek Saulkrastu pilsētas svētku koncerts. (Avots: Saulkrastu TIC)

Vecais koka tornis tika nojaukts un tā vietā tagad ir uzcelts jauns. No 2015. gadā uzceltā skatu torņa paveras viens no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas bija attēlots uz 10 latu banknotes. Skats uz šo vienu no Daugavas lokiem ir skaistākais visā upes tecējumā!