Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Bistro "Bērzkrogs" atrodas 130 m no Bērzkroga krustojuma (iepretim Statoil DUS). Atbalsta sadarbību ar vietējiem ražotājiem, kuru produkti ir nobaudāmi vai nopērkami (arī suvenīri) uz vietas.

Latviešu virtuve: Pelēkie zirņi ar speķi, putraimu biezputra.

N/A
Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.
N/A
Micānu - Kirkas kalns. Mazā pils Priežukalnā (Kirkas kalnā) 1792. gadā tika pārveidota par luterāņu baznīcu. Tādēļ šo kalnu arī šodien sauc par Kirkas kalnu (tulkojumā no vācu valodas – Baznīcas kalns). Vecie ļaudis ir stāstījuši, ka zem baznīcas esot izbūvēts liels pagrabs, kurā glabājušās baznīcas un Manteifeļu dzimtas dārglietas, kā arī pagrabā atrodas Manteifeļu dzimtas kapenes.
N/A

Pēc Tallinas – Narvas šosejas izbūves atrastie un restaurētie 36 senkapi (8. – 7. gs. pr. Kristus) ir interesants arheoloģijas piemineklis ar apmeklētāju centru un vēsturisku ekspozīciju.

N/A

Izcili ainaviska saimniecība latviski etnogrāfiskā lauku sētā ar augstas dabas vērtības zemkopības sistēmu iepazīšanu un gājputnu tirgus redzējumu pavasaros. Aldara prasmju pārmantošana ar vasaras saulgriežu svinēšanu.

N/A

„Rudeņi” atrodas Zemgales līdzenuma dienviddaļā – austrumos no Bērvircavas. Dibināta 1999. gadā. Saimniecība specializējusies piena lopkopībā, un tajā šobrīd ir virs 300 piena govīm un tikpat jaunlopiem. Otra saimniecības ražošanas nozare ir graudkopība. „Rudeņu” laukos - vairāk nekā 400 ha platībā aug ziemāji un vasarāji, rapši un kukurūza. Lai utilizētu lopkopības rezultātā radušos atkritumus, uzcelta moderna biogāzes ražotne, kuras saražotā enerģija tiek izmantota saimniecības vajadzībām. Aktīvi apgūst ES projektus. Par vienu no tiem uzcelta  kūts līdz 400 vietām un govju slaukšanas karuselis.

N/A

Saimniece ar malku kurinātā klona krāsnī cep īstu Latvijas lauku rudzu maizi. Rudzu saldsskābā maize tiek cepta pēc dzimtas īpašumā esošas senas receptes, no īstiem rudziem, kuri tiek izaudzēti pašu saimniecībā, ar bioloģisko saimniekošanu.

Mīklu gatavo no rudzu vai kviešu miltiem, sāls, cukura, ķimenēm un dabīga ierauga. Apmeklētāji var vērot un piedalīties maizes cepšanā, degustēt un iegādāties to, kā arī apskatīt muzeju.

N/A

Saimniecības pamatnodarbošanās ir augļkopība - tomāti, āboli, bumbieres, avenes, zemenes u.c. Pavasarī iespējams apskatīt ziedošus bumbieru dārzus, ābeļdārzus, aveņu laukus, savukārt rudenī apmeklētājiem iespējams piedalīties lielajās rudens vākšanas talkās ar speciālām ābolu lasīšanas "ķengursomām" un konteineru vilcieniņiem - vagoniņiem.

N/A
Sasaļu meža nozīmīgākās dabas vērtības ir eitrofais Sasaļu ezers un neparastās izcelsmes sufozijas tipa ezers – Melnezers un tos ieskaujošās dažādu tipu meža audzes. Sasaļu ezers ir iecienīta atpūtas un peldvieta.
N/A

 Atrodas Viesītes rietumdaļā - Kaļķu ielas malā uz t.s. Vales kalniņa (ledāja veidots oss). Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1919. g. šajā vietā Viesītes aizstāvji sakāva bermontiešu armiju. Baznīcas pamatakmeni lika 1937. g. 15. augustā (Varoņu piemiņas dienā), iesvētīja 1939. g., bet atjaunoja 1994. gadā. Dievnama celtniecību finansiāli atbalstījis profesors Pauls Stradiņš. Tajā atrodas L. Caunes altārglezna. Austrumos no baznīcas –Vales kalniņa piekājē uzstādīts P. Stradiņam veltīts piemineklis.

 

N/A

Madona, iespējams, ir vienīgā pilsēta Latvijā, kuras teritorijā ap 9. gs. atradusies ezermītne. Tās atliekas saglabājušās Salas ezera (Baznīcezers) ziemeļdaļā zem ūdens. Līdz 19. gs. beigām tagadējās pilsētas vietā atradās neliela muiža ar tādu pašu nosaukumu (Madona), ko latvieši sauca par Biržiem. 1898. g. tika uzsākta šaursliežu dzelzceļa celtniecība starp Stukmaņiem (Pļaviņas) un Valku. Attīstoties dzelzceļam, attīstījās arī pati pilsēta. Mūsdienās Madona ir sakopta Vidzemes pilsēta ar savu mazpilsētai raksturīgo šarmu. Interesanti, ka to var uzskatīt arī par vienu no visaugstāk reljefā novietoto Latvijas pilsētu.

N/A

Restorāns „Rātes vārti” ir viens no iecienītākajiem restorāniem Valmierā, kas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī Valmieras Rātslaukumam un Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcai jau 15 gadus. Restorānam ir sezonāla ēdienkarte. Vasaras sezonā ir atvērta āra terase.

N/A

Kuģītis "Baltā Kaza" vizina tūristus pa Daugavu un darbojas arī kā pārceltuve no Jaunjelgavas uz Skrīveriem. Vasaras sezonā kursē regulāros laikos. Iespējamas arī ekskursijas un izbraucieni līdz Mīlestības saliņai, Aizkraukles pilsdrupām, Ķeguma HES u.c. Iespējami arī citi maršruti.

25 pasažieru vietas. Braucienu laikā var iepazīties ar Daugavas abu krastu kultūrvēsturisko, vēsturisko,  bioloģisko objektu stāstījumu.  Ķuģīša īpašnieks rīko pasākumus, koncertus gan uz Daugavas, gan Daugavas krastā. 

Piestātnē iespēja iznomāt SUP dēļus, airu un kanoe laivas, katamarānus.

N/A

''Miško sodai'' ir ekoloģiska, biodinamiska divu māsu vadīta ārstniecības augu saimniecība, kurā tiek gatavotas zāļu tējas un garšvielas. Izglītojošo nodarbību laikā stāsta par augiem, iepazīstina ar tiem un to ārstnieciskajām īpašībām. Tāpat saimniecībā var iznomāt velosipēdus un braukāt pa Žemaitijas nacionālā parka veloceliņiem.

N/A

Divu satekupju Mūsas un Mēmeles krastos top Latvijā iecienīts alus - Bauskas alus, kas ražots pēc klasiskās alus rūgšanas tehnoloģijas. Iespēja apmeklēt Bauskas alus darītavu un tuvāk iepazīties ar alus darītavas vēsturi, ieskatīties Bauskas alus un bezalkoholisko dzērienu tapšanas procesā, kā arī tiek piedāvāta iespēja nogaršot Bauskas alus ražotos dzērienus.

N/A

Vidzemes skaistākās upes ieteka. Piekrastes posmā starp Gaujas un Daugavas ietekām atrodas viens no lielākajiem Latvijas kāpu kompleksiem ar izteiktām paraboliskām kāpām, kas apaugušas ar mežu (mežainas jūrmalas kāpas). Šī iemesla dēļ šī ir populāra Rīgas un Saulkrastu apkaimes atpūtas (rekreatīvā nozīme) teritorija. Atrodas Piejūras dabas parkā.

N/A

Pils apmeklētāji varēs iegremdēties 16. gadsimta tematiskā parka gaisotnē un jauki pavadīt dienu kopā ar ģimeni, uz laiku iejusties bruņinieku un karavīru lomā. Piedāvājumā ir arī izjādes, šaušana ar loku un arbaletu, varēs izmēģināt roku kalēju un namdaru darbos, zelta un šaujampulvera taisīšanā, monētu kalšanā. Atvērts vīna pagrabs, moku kambaris, nāves istaba, viduslaiku bordelis, bārddziņa un alķīmiķa darba istaba, astronoma darba telpa. Turpat Šenkenberga krogā var nobaudīt pēc viduslaiku receptēm gatavotus ēdienus.

N/A

Muhu salas Koguvas ciems ir viens no Igaunijas lauku arhitektūras izcilākajiem paraugiem. Ciems ir diezgan labi saglabājies, un tā lauku ēkas kopā ar akmens žogiem ir iekļautas aizsargājamo arhitektūras pieminekļu sarakstā. Muhu muzejā var iepazīties ar bagātas piekrastes viensētas dzīvi, apciemot Igaunijas rakstnieka Juhana Smūla dzimtās mājas – Tooma sētu, kā arī ieskatīties vecajā ciema skolā un aplūkot tekstila izstrādājumu izstādes eksponātus.

N/A
2 dienas

Maršruts iepazīstina ar Kurzemes mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Tukumā, - vietā, kas pazīstama ar dažādu interesantu ēdienu un dzērienu piedāvājumu. Tālāk tas šķērso Abavas senleju – vienu no skaistākajām Latvijas upju ielejām, ved gar Sabiles Vīna kalnu, līdz atduras Talsos – „Deviņu pakalnu pilsētā”. Tālākā maršruta gaita ved uz Dundagas pusi, kas pazīstama ar teikām apvīto Dundagas pili, pa lieliem un vientuļiem meža masīviem aizlokas līdz Ventspilij un tālāk gar Baltijas jūras piekrasti – līdz Medzei. No Medzes atkal dodamies Kurzemes vidienē, izbraucam cauri Aizputei un Kazdangai, kas ievērojama ar savu pili, apmeklējam pirmo Latvijas šitakē sēņu audzētavu Garīkās, Piena muižu ar Piena muzeju. Tālāk caur Saldu, kas pazīstama ar saviem gardumiem dodamies Džūkstes virzienā, noslēdzot loku starta vietā – Tukumā. 

N/A

Piemineklis „Krusta nesējs” celts sakarā ar baznīcas Jubilejas gadu, kas 1825. gadā tika izsludināts Romā un gadu vēlāk visā pasaulē – Svētais Gads. Uz augsta, piramīdai līdzīga, postamenta novietots Kristus tēls, kas nes krustu. Postamentu 1828. gadā uzcēla Livonijas kanoniķis, Rēzeknes dekāns un rakstnieks Jāzeps Kirkillo. 1918. gadā piemineklis atjaunots un uzstādīta statuja ar krustu. Vēlreiz atjaunots 1990. gadā.