Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Siera fermā Andre ražo un pārdod sierus, kas guvuši augstu novērtējumu visas pasaules mērogā. Kvalitatīvo un garšīgo pienu iegūst no laimīgām fermas govīm. Fermas apmeklētāji var apciemot un paglaudīt govis, kā arī pavērot slaukšanas procesu. Mazajā zemnieku saimniecības veikaliņā var nopirkt gan sierus, gan citu vietējo mazo ražotāju bioloģiskās lauksaimniecības produktus. |
||
Ceļš, kas ved uz Biksēres muižu, atgādina šauru kalnu ceļu ar dziļu upītes gravu. Biksēres muižas patiesais nosaukums ir Libes muiža, kuras tagad redzamās ēkas piederējušas muižkungam Magnusam. Muižas kungu mājas neogotiskā stila tornīti mākslas zinātāju aprindās sauc par arhitektonisku kuriozu. Kungu mājā, kas šobrīd tiek atjaunota, atrodas Sarkaņu pagasta pārvalde. Muižas klētī vietējais entuziasts Andris Trečaks ir savācis seno priekšmetu kolekciju. Pie klēts paveras ļoti plašs skats uz Lubāna līdzenumu. |
||
Cēsu pils komplekss ir vieta, kur pagātne satiekas ar tagadni. |
||
Ķesteri – lībiešu kultūras darbinieka un ērģelnieka Kārļa Staltes (1870.–1947.)
dzimtās mājas.
|
||
Viena no retajām vietām Latvijā (sk. arī Nīcas īvju audzi), kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju). |
||
Jēkabpils Vēstures muzeja izglītojošās programmas „Siera stāsts” ietvaros var iepazīties ar ikdienā lietojamo pārtikas produktu - sieru, kam ir tūkstošgadīga vēsture, noklausīties izzinošus stāstus par siera gatavošanas vēsturi un Krustpils pils īpašnieku – baronu Korfu siera lietošanas tradīcijām. Minimālais cilvēku skaits grupā – 10. |
||
Atvērtā permakultūras saimniecība “Lejas Varicēni” aicina iepazīt alternatīvu veidu, kā saimniekot laukos. Raķetes krāsnis, saules paneļu un saules kolektora sistēma DIY vai pašu rokām, hobitu namiņš, saules žāvētājs, paugurdobes un citas alternatīvas metodes, kā efektīvi un videi draudzīgi dzīvot un saimniekot laukos. |
||
Viens no retajiem Latvijas kokļu meistariem, kas pats taisa kokles un palīdz tās izgatavot citiem, organizējot meistarklases. Izgatavo arī citus latviešu tradicionālos mūzikas instrumentus, stāsta par tiem, demonstrē, konsultē, kolekcionē un vāc vēsturisku informāciju. Darbojas Drabešu Amatu mājā, kur interesenti var apgūt tradicionālos amatus – aušanu, ādas apstrādi, filcēšanu, podniecību, mūzikas instrumentu būvi. |
||
Krodziņš atrodas Jelgavas centrā pie tilta pār Driksu, ko ieskauj jaunizveidotā krasta promenāde. Interjerā izmantoti koka elementi. Regulāri rīko muzikālus vakarus. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cepta butes vai mencas fileja, zemnieku brokastis, kartupeļu un plānās pankūkas. |
||
Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām pa Raganu purvu. Izveidota taka uz sēra dīķiem (koka celiņi 800 m garumā). Ekskursijas laikā Jūs uzzināsiet par augstā tipa purvu un unikālu biotopu – sēra avotu izplūdes vietu Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Šeit sastopami savdabīgi purva ezeriņi, piesātināti ar sēra baktēriju radītām nogulsnēm. Ezeriņu krastos sastopami īpašu sugu augi. Sēra dīķu apkaimē var sajust gaisā sērūdeņraža smaržu. |
||
Šīs baznīcas priekšteci (cēla 1770. g. par muižnieka Sokolovska līdzekļiem) dēvēja par Latvijas koka baznīcu arhitektūras šedevru. Dievnamu rotāja sienu un griestu zīmējumi, bet altāri - smalki kokgriezumi. Saglabājušās ziņas, ka baznīcas celtniecībā (tikai ar cirvi) nav izmantotas naglas. Jēzus Kristus Brīnumdarītāja koka statujai, kas atradās galvenajā altārī, piedēvēja brīnumainu spēku. Pie baznīcas novietotā krucifiksa svētceļnieki skaitīja lūgšanas un tālāk uz ceļgaliem rāpoja uz dievnamu. 1968. g. to izlaupīja un nodedzināja, bet statuju atrada Ludzas atkritumu izgāztuvē. Dievkalpojumus organizēja baznīcas mūra tornī, kamēr 1999. g. pabeidza jaunās - mūra baznīcas būvniecību. Atjaunots ir arī krucifikss. |
||
Subates vārds pirmoreiz minēts 1570. g., kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers grāfam G. Plāteram - Zībergam pārdod Subates tirgus vietu. Kad Plāteru – Zībergu dzimta 17. gs. vidū pāriet katoļticībā, Subates luterāņi protestē un pārceļas uz Subates ezera austrumu krastu, kas ir Prodes muižas (mūsdienās tikai drupas) īpašnieku Osten – Zakenu dzimtas īpašums. 1685. g. Osten – Zakeni „pārbēdzējiem” uzceļ luterāņu baznīcu, ap kuru izveidojas Jaunsubate. Abas pilsētas daļas apvieno 1894. g. 1919. g. Latvijas Brīvības cīņu laikā Subati atbrīvo lietuvieši, kam seko pilsētas pārdalīšana Latvijas un Lietuvas sektorā (1921. g. robežu noteica pa iepriekšējo līniju). Subates vēsturiskais centrs veidojies 16. - 19. gs. un tā veidolā ietilpst četru dažādu ticību dievnami, mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malās. Arī dabas apstākļi – pilsētas atrašanās subglaciālās iegultnes krastos (ar Lielo un Mazo Subates ezers tajā) piešķīruši pilsētai Latvijai neierastas skatu perspektīvas. |
||
Maršruts ietilpst dabas parka „Daugavas loki” teritorijā. Parks veidots unikālās Daugavas senielejas ainavas, bioloģiskās daudzveidības un bagātīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nolūkos. Daugavas senielejas krasti savu lielāko augstumu sasniedz t.s. Daugavas vārtos, kur upi iekļauj Ververu un Slutišku kraujas. Daugavas senielejas ainava „putna lidojuma” perspektīvā paveras no Priedaines skatu torņa. Vasargeliškos un Lazdukalnos 2015. g. ir uzbūvēti jauni skatu torņi. Skaistākās ainavas, kas veidojušās dabas un cilvēka mijiedarbībā, vērojamas Krāslavas, Užinkalna, Slutišku, Elernes un Juzefovas apkaimēs. Pie Adamovas, Dinaburgas un Slutiškos izveidotas dabas izziņas takas. Daugavas lokiem nav līdzīgu vietu citur Latvijā! Vienu atsevišķu dienu var veltīt Krāslavas apskatei. Minētajā posmā pieejamas ūdenstūristu apmetnes. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Kretoņu (Kretuonas) ezera dienvidu krastā (ezeru gan neredz aizauguma dēļ) meklējams Kretoņu ciems. Šķiet, ka šī vieta ir „aizķērusies" pagātnē. Cauri ciemam iet viena iela, kurai abās pusēs izvietojušās 19. – 20. gs. mijā (dažas pat mazliet agrāk – 19. gs. vidū) celtās saimniecības. Te redzamas gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas, kuras rada etnogrāfiska brīvdabas muzeja sajūtu. Dažas no tām gan ir „padevušās" laika zobam. Lai vai kā, šis ir viens no neparastākajiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem, kuru pa „galveno ielu" vērts izstaigāt visā garumā. Šim, tāpat kā pārējiem etnogrāfiskajiem ciemiem ir piešķirts kultūras mantojuma objekta statuss. |
||
Kafejnīca Rātsgalds atrodas pašā Ventspils Rātslaukuma sirdī. Kafejnīca piedāvā ieturēties ar mūsdienīgu un gardu maltīti. Īpašu uzmanību Rātsgalds velta klientu apkalpošanas kvalitātei un sadarbībai tikai ar kvalitatīviem produktu piegādātājiem. |
||
Atrodas Lielvārdē, Ausekļa ielā 14A, netālu no A6 ceļa. Kafejnīca ”Panna” atrodas Lielvārdes centrā un nodrošina pilnu ēdināšanas servisu kā brokastis, pusdienas, vakariņas, izbraukuma banketus. Tāpat ir iespējams pasūtīt sev tīkamus ēdienus, salātus, kulinārijas izstrādājumus un arī apkalpo banketus kafejnīcas telpās. |
||
Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu. |
||
Saimniecībā audzē avenes (6 ha), garšaugus un ārstniecības augus (vairāk nekā 100 šķirnes), dārzeņus (paprikas, gurķi, tomāti, čilli pipari, sīpoli, ķiploki) un bites. No izaudzētā taisa salātus, ievārījumus, lečo, čatnijus. Apmeklētāji var iegādāties augu pārstrādes produkciju, paši lasīt avenes un zemenes, degustēt tēju, nopirkt medu un iegūt vērtīgas konsultācijas. |
||
Hiiu Gourmet ir mazs uzņēmums, kura mērķis ir piedāvāt produktus no vietējām izejvielām Hījumā. Izstrādājumi tiek izgatavoti ar rokām mazos daudzumos. Produktu klāstā ir mājās gatavoti sīrupi, piedevas, sinepes utt. No augiem un ogām, kas novāktas Hījumā mežos. Saimniece Heli padāvā Hījumā tradicionālā ēdiena gatavošanas meistarklases. |
||
Kafejnīca – viesu nams atrodas Ventspils centrā – 19. gs. klasicisma stilā celtajā koka ēkā, kas piederējusi Kupferu dzimtai. Ēka ir iekļauta Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Īpašais latviešu virtuves piedāvājums: zemnieku brokastis, auzu vai mannas putra, kartupeļu pankūkas. Piedāvā organizēt dažādus pasākumus un galdu klāšanu. Iespējami izbraukuma banketi, kā arī kafejnīcas un viesu nama kompleksa īre. |