Muzejs Egļavā stāsta par mežsaimniecību Latvijā pirmskara un pēckara periodā. Eksponēti ir ne tikai mežsaimniecības darbarīki un piederumi, bet gan apskatāmi ir arī bijušā Balvu rajona teritorijā tapušie tekstīliji, keramikas un kokamatniecības paraugi. Bijušajā mežniecības mājā pieejamas guļamistabas viesu izmitināšanai.

Atjaunotajā ainavisko dīķu ieskautajā Duntes muižas kungu mājā izvietotā muzeja ekspozīcija iepazīstina ar leģendārā fantasta un melu karaļa barona Minhauzena piedzīvojumiem un dzīves gaitām. Muzeja pirmais stāvs veltīts baronam fon Minhauzenam un viņa stāstiem, bet otrajā stāvā iespējams apskatīt vaska figūru ekspozīciju ar Latvijas vēsturē zīmīgām personībām, kā arī aplūkot Latvijā lielāko alus kausu kolekciju. Mežā izveidoti trīs taku loki, no kuriem garākais ved līdz pašai jūrai. Pa ceļam iespējams sastapt dažādus personāžus no Minhauzena stāstiem izveidotajās koka skultpūrās. Bērniem iespējams iztrakoties Baltijā lielākajā koka atrakciju kuģī, bet pieaugušie var pārbaudīt savas mednieku prasmes Minhauzena šautuvē. Tāpat iespējams pa koka dēļu taku aizstaigāt līdz lielajam Minhauzena alus kausam.

Pirmā Piņķos bija koka baznīca. Ideja par jauna dievnama celtniecību radās jau 19. gs. piecdesmitajos gados, taču šīs ieceres projekta gala varianta (arhitekts J. D. Felkso) pamatakmeni ielika 1872. gada 25. maijā. Mūsdienās redzamais dievnams celts laikā no 1872. - 1874. gadam. Deviņreģistru ērģeles izgatavoja pazīstamais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers 1890. gadā. 1916. g. 17. jūlijā 5. latviešu strēlnieku bataljons, kas devās uz frontes līniju pie Smārdes, apstājās pie Piņķu muižas. Minētajā datumā Piņķu baznīcā pulkvedis Jukums Vācietis noturēja sprediķi (par šo faktu vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis), kas iegāja Latvijas vēsturē kā viens no pašiem nozīmīgākajiem tā laika notikumiem. Vēsturiskais notikums Aleksandru Čaku rosināja to iemūžināta savā poēmā “Sprediķis Piņķu baznīcā”. Baznīca (kultūras piemineklis) apskatāma arī no iekšpuses. Diennakts tumšajā laikā tā ir izgaismota. Blakus baznīcai atrodas latviešu strēlnieku piemiņai uzstādītais akmens.

Tradicionāls igauņu ēdiens no bioloģisko saimniecību Saare Ubin un Vatsliku produktiem.

Latvijas un Baltijas mērogā unikāla teritorija, kas stiepjas no Valmieras līdz pat Gulbenes rajonam un kuras galvenā "ass" ir neregulētās Gaujas ieleja ar blīvu vecupju sistēmu un no bioloģiskās daudzveidības viedokļa vērtīgām pļavām to krastos, ozolu un platlapju audzēm. Daudzu retu un aizsargājamu putnu, īpaši griežu, dzeņu, medņu u.c. sugu dzīves un vairošanās vieta. Viena no nozīmīgākajām lapukoku praulgrauža dzīves vietām. Teritorija ir perspektīva putnu vērošanas, dabas izziņas, ekotūrisma un dažādu veidu aktīvā tūrisma norisēm. Šobrīd teritorijā tiek veidota ar tūrismu saistīta infrastruktūra.

Seno darbarīku, sadzīves priekšmetu un tehnikas brīvdabas privātkolekcija sākta veidot 2002.gadā un pašlaik ekspozīcijā izvietoti vairāk nekā 5000 dažādu kultūrvēsturisku priekšmetu un daiļdārzs, kurš ietver neskaitāmas  krāšņu puķu kompozīcijas, strūklakas, austrumu meditāciju tiltiņu, dīķus, pergolu, lapenītes  u.c. plešas vairāk nekā 2ha platībā. Atrodas 1 km no Lazdukalna. 

Svartas muiža ir viena no senākajām muižas ēkām Somijā, kuras vēsture ir vairāk nekā divi simti gadu. Lauku viesnīca sastāv no piecām dažādām vēsturiskām ēkām, kas atrodas idilliskā parkā ar netālu plūstošu gleznainu upi. Netālu no muižas atrodas restorāns un muzejs, kur var doties ekskursijā.

Labiekārtota dabas taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm, kas atjaunotas pēc 2005. g. postošā orkāna, var nokāpt līdz neparastajai pludmalei ar šauru smilšu liedagu, kas vētru laikā pazūd jūras viļņos. Takas garums ir 0,3 km (turp un atpakaļ – 0,6 km), iziešanai nepieciešamais laiks - 0,3 h. Kolkas – Jūrmalas ceļa malā iekārtots autostāvlaukums (atrodas pie Slīteres nacionālā parka robežas).

Darbnīcā var iepazīties ar dažādu vēstures posmu keramikas trauku, sadzīves priekšmetu izgatavošanu un pielietojumu. Iepazīstama arheoloģiskā keramika, Viduslaiku pārvietojamā  māla maizes krāsns, cepamā panna, dzeramie kausi, svētceļnieku ūdens trauki. Visi darbi tiek veidoti bezripas tehnikā un dedzināti malkas ceplī.