Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
2. pasaules kara laikā starp Vietalvu un Jaunkalsnavu aktīvi darbojās nacionālie partizāni komandiera Riharda Pārupa vadībā. To darbība tika pārtraukta 1946. g. Zemnīca atrodas grūti pieejamā un nezinātājam – atrodamā vietā – Vesetas palienes purva dabas liegumā. Laipu taka, kas ved no A puses vasarā ir ieaugusi biezā niedrājā. 2010. g. bargajā ziemā zemnīcai iebruka jumts, taču entuziasti plāno to atjaunot. Blakus tam uzstādīts balts krusts, uz kura ir lasāmi bojā gājušo partizāņu uzvārdi.
|
||
Kokneses dabas taka (5,65 km) ved gar Daugavas un Pērses krastiem un savieno Kokneses parku un Likteņdārzu. Pastaigā pa dabas taku var doties no jebkuras sevis izvēlētas vietas, kas vijas cauri Kokneses parkam. Takā izveidotas laipas, tiltiņi, informācijas stendi un norādes. |
||
Par Līvu krastu šodien sauc piekrastes ciemu virkni no Ovīšiem līdz Ģipkai gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastiem. |
||
Lietuviešu ārsta Vaclovas Intas (1925. – 2007.) veidotā akmeņu brīvdabas ekspozīcija un Unikālo akmeņu muzejs. |
||
Raiņa Mēnessmeitiņas (Idas Apsānes) kaps uzmeklējams Lašu vecajos luterāņu kapos (0,2 km ziemeļos no Lašu luterāņu baznīcas). Uz I. Apsānes kapa pieminekļa ir šāds teksts: „Ida Marie Apsahn dzim. 23 März 1867 mir. 10 April 1887”. Lašu kapos apbedīti arī citi viņas ģimenes locekļi. |
||
Krodziņš atrodas 250 gadus vecajā Rundāles pils kalpu mājā, kurā saglabājies ķieģeļu klons, podiņu krāsnis, manteļskurstenis un citi seni interjera un sadzīvē izmantotie priekšmeti. Maltītes servē senos traukos, bet dzērienus pasniedz „Kuzņecova fabrikā” ražotajās tasītēs. Latviešu virtuve: cepts šķiņķis ar olu, kartupeļi ar sēņu mērci, cepta zoss, dillēs vārīti vēži, pankūkas ar medu, maizes zupa ar putukrējumu, maizes kārtojums, lauku tējas, ābolu pīrāgs. Īpašais ēdiens: uz iesma cepta cūkgaļa ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. |
||
Sens pilskalns Abavas kreisā senkrasta nogāzē. Pēc sena nostāsta zviedru karavīri ar savām cepurēm to sabēruši virs sava ģenerāļa kapa. Tagad Zviedru cepures apkārtnē ziemā var braukt pa kalnu slēpošanas trasēm, bet vasarā – ar rodeļiem.
|
||
Litenes vārds saistās ar vienu no traģiskām Latvijas vēstures lapaspusēm. 20. gs. 20. - 30. gados netālu no tās atradās Latvijas armijas vasaras nometne, kur 1941. g. vasarā pret latviešu virsniekiem tika vērsts komunistiskā režīma terors: gandrīz pustūkstoti latviešu armijas virsnieku aizsūtīja uz Noriļsku Sibīrijā, daļu nošāva un slepus apraka tuvējā mežā. 1941. g. vasaras beigās hitleriskās Vācijas armija te nošāva ap 300 civiliedzīvotājus, g.k. ebrejus. Mūsdienās, godinot bojā gājušo piemiņu, izveidotas atceres un piemiņas vietas. |
||
No nesen celtā skatu torņa, kura pakājē izveidota atpūtas vieta, paveras labs skats uz vienu no Daugavas lokiem – Adamovas loku un nedaudz tālāk esošo Daugavas loku dabas parku. Gar torni aizvijas velomaršruts „Saulkrastu taka”.
|
||
Atrodas Riekstusalas pussalas galā. No tā labi pārskatāma aizaugušā Kaņiera ezera ziemeļu un austrumu daļa. Izcila putnu vērošanas vieta. Pie torņa atrodas viena no retajām Latvijas kadiķu audzēm. Turpat meklējams Kaņiera ezera niedru laipas (uz pontoniem) sākums. |
||
Par ostas izbūvi K. Valdemārs esot sapņojis jau ļoti agrā jaunībā, kā runā, - vēl bērns būdams! Taču tikai 20. gs. sākumā Rojā tika izveidota tā saucamā patversmes osta –uzbūvēts aizsargdambis jūrā 0,5 km attālumā no krasta ~ 213 m garumā. Taču tas pakāpeniski aizgāja bojā un eksistenci beidza 1933. g. 1930. gados tika uzsākti Rojas upes iztaisnošanas darbi, izmantojot Francijā ražotu zemessmēlēju “Rāpulis”, tika uzbērti vaļņi, izbūvēti akmeņu dambji un pāļu moli, kas vēlāk vairākkārtīgi pagarināti. 1932. g. zvejnieki paši saviem spēkiem izbūvēja 107 m garu molu. Ostas molu rekonstrukcija pilnībā tika pabeigta 1972. g. Kādreiz te, apvienojot piekrastes zvejnieku saimniecības, rosīgi darbojās zvejnieku kolhozs “Banga”. (Avots: Rojas TIC) |
||
Desu un kūpinājumu ražošana no saimniecībā audzētām cūkām. Cūku barībā saimniecība izmanto pašu audzētus graudus (nav apstrādāti ar glifosātiem) un nemodificētās sojas pupiņas, kuras saimniecība pati izaudzē. Desu un kūpinājumu sastāvā ir gaļa un garšvielas. Kūpināšanas procesā izmato tikai dabīgo alkšņa malku. |
||
10 km garais pārgājienu maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem. Tā sākums – Aizkraukle, finišs – Skrīveri. Gar upes krastu izvietotas atpūtas vietas. Maršrutu var braukt arī ar velosipēdu. |
||
Lullemē atrodas blakus parka robežai, bet arī šo vietu ir vērts pieminēt kā vienu no apskates objektiem. Lullemē uzmanību piesaista viena otrai blakus stāvošās baznīcas. Mūsdienās redzamās 15. gs. celtās Sv. Marijas baznīcas drupas ir liecinieks 2. pasaules kara notikumiem, kad 1944. g. baznīcu sagrāva. Jaunā baznīca ir celta 1997. gadā. Ciema rietumdaļā uzstādīts piemineklis, kas veltīts brīvības cīņās (1919. – 1920.) kritušajiem. |
||
Ķesteri – lībiešu kultūras darbinieka un ērģelnieka Kārļa Staltes (1870.–1947.)
dzimtās mājas.
|
||
Hercoga Jēkaba krogs atrodas Jēkabpils pilsētas vēsturiskajā centrā netālu no Daugavas dambja. Izceļas ar eksotisko ēdienu klāstu. Latviešu virtuve: Siera salāti, baraviku zupa, podiņš ar vistu vai cūkgaļu, zemeņu zupa ar saldējumu. |
||
Mazskarts Salacas upes ielejas posms ar lielu smilšakmens iežu atsegumu, netraucētu alu u.c. biotopu, sugu un ainavu daudzveidību. Salaca ir viena no nozīmīgākajām Baltijas jūras lašupēm un otra populārākā Vidzemes ūdenstūristu upe. Kā galvenie apmeklētāju piesaistes objekti jāmin ģeoloģiskie pieminekļi - Sarkanās klintis, Skaņais kalns, Neļķu klints, Velna ala un kultūras pieminekļi - Lībiešu pilskalns, Vecsalacas muiža, Lībiešu muzejs, Valtenberģu muiža, unikālie Salacas nēģu tači u.c. Parkā atrodas viens no Ziemeļvidzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Skaņākalna parks, kurā izveidots blīvs taku tīkls. Salaca ir arī populārs makšķernieku galamērķis. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. |
||
Trīs dienu ilgais maršruts ļaus iepazīt ne tikai vienu no ainaviski neparastākajiem Baltijas dabas veidojumiem - Kuršu kāpām, bet arī dažām interesantām teritorijām tepat Latvijā - Papes dabas parku un Liepājas Karaostsu. Pēdējo vērts apskatīt, kamēr tā vēl nav zaudējusi savu "padomju šarmu". Ne mazums jaunu un nepiedzīvotu iespaidu radīsies arī apmeklējot divas savdabīgas cilvēku darinātus veidojumus - "Akmeņu pilsētu" un "Absurda pilsētu”, kurām nav līdzīgu veidojumu ne tikai Baltijas, bet arī daudz plašākā mērogā. |
||
Šeit var iepazīties ar lauku sētas ikdienas darbiem un rosību, apskatīt Igaunijas vietējās aitas (tumšgalves) un uzzināt vairāk par to kopšanu. Senkultūras takas apmeklētāji varēs uzzināt par igauņu senču dzīvi un lauku sētas vēsturi (viensētas teritorijā atrodas akmens senkapi un svētbirze). Pēc vēlēšanās var iepazīties ar rokdarbu darināšanu un apstrādāt aitas vilnu. |
||
Viens no lielākajiem 9. - 13. gs. zemgaļu nocietinātajiem pilskalniem, pie kura 13 ha platībā bija izvietojusies senpilsēta. Labiekārtots. Uzskata, ka te atradusies hronikās minētā zemgaļu osta. Pāri Lielupei nesen ir izveidots pontonu tilts, pār kuru gājēji un velobraucēji no maija līdz oktobrim var nokļūt līdz Mežotnes pilij. Mežotnes pilskalnā maija trešajā sestdienā tiek rīkoti Mežotnes pilskalna svētki. Pa laipu taku var aizstaigāt līdz Vīna kalnam. Atrodas Bauskas dabas parkā. |