Nr Nosaukums Apraksts
N/A

1843. g. Kubalu skola bija pirmā un 28 gadus arī vienīgā zemnieku bērnu skola Dundagas muižā. Tas ir senākais līdz mūsdienām saglabājies guļbūves konstrukcijā veidotais skolas nams Latvijā. Klasē Jūs sagaida senie skolas soli, tāfelītes, tinte, rakstāmspalva, 19.gs. tapušie skolēnu proves raksti. Mācīties tik senā skolā, kaut nedaudz, var vienmēr. Jumtistabu dzīvoklī var iepazīt skolotāja, rakstnieka E.Dinsberga darbus, gara darbinieka mūžā piedzīvoto. Atjaunotā saimniecības ēkā piedāvā ieskatu skolas sētas vēsturē, muzeja etnogrāfisko priekšmetu krājuma kolekcijā. Pastaigu takas, iezīmējot skolas zemes lietojumu muižas laikā, piedāvā iepazīt skolas sētas ainavu un atpūtas brīdi katram ceļotājam. 

Muzeja teritorijā ir iekārtota ugunskura vieta un ir pieejama viesību telpa lietus gadījumā. Pēc iepriekšējas pieteikšanās tiek novadītas stundas senajā klasē. 

Muzejs atvērts apmeklētājiem no otrdienas līdz sestdienai no plkst 10:00 - 16:00. Svētku dienās slēgts. Grupu apmeklējumi pēc iepriekšēja pieteikuma.

N/A

Priekules luterāņu baznīca celta baronu laikos ap 1680. gadu. 1792. gadā tā piedzīvojusi jaunu pārbūvi un ieguvusi tagadējo izskatu. No 2005. gada 6. augusta visiem interesentiem ir pieejams baznīcas skatu tornis, no kura savulaik savu vēsturisko lidojumu ir sācis leģendārais Priekules Ikars. Baznīcas tornī Sakrālā tūrisma projekta ietvaros ir ierīkotas savdabīgas kāpnes, par kurām uzkāpjot torņa smailē kaut nedaudz iejutīsieties Ikara lomā un aplūkosiet pilsētu no augšas. 

N/A
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, arī šobrīd Papes krasta robežapsardzības komplekss daļēji tiek izmantots Latvijas robežsargu dienesta vajadzībām. Padomju laikā te atradās liels (t.sk. dzīvojamo ēku) komplekss, no kura lielākā daļa šobrīd ir pamesta. Saglabājušies vecie vārti un atsevišķa padomju armijas laika atribūtika.
N/A

Restorāns "Brūzis" atrodas Smiltenes parkā – Abula ielejā un izvietots Kalnamuižas bijušajā alus brūzī. Blakus atrodas Smiltenes sidra darītava, tādēļ viesi var nobaudīt ābolu sidru un mājas vīnu, kas darināts no Latvijas ogām.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cūkgaļa ar sīpoliem, kartupeļu pankūkas, rudzu maizes kārtojums, auzu pārslas ar putukrējumu.

Īpašais ēdiens: „Brūzis” – pildīts cūkgaļas veltnītis.

N/A

Dievnams celts no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem laikā no 1894. - 1909. g. Tajā saglabājušās vecās koka baznīcas iekārtas un 18. gs. sākumā veidots cilnis “Svētais vakarēdiens”.

N/A

Krodziņš atrodas Vecumnieku centrā. Krodziņā, kura interjerā ir izmantoti vēsturiski sadzīves priekšmeti, uz dzīvas uguns gatavo brokastis, pusdienas un vakariņas seno laiku gaisotnē, izmantojot vecāsmātes recepšu grāmatas. Saldos gatavo no dabīgām izejvielām.

Latviešu virtuve: cūkas činguļi ar skābiem kāpostiem.

Īpašais ēdiens: ar rokām gatavoti pīrādziņi ar mājās žāvētu gaļu.

N/A

Tērvetes dabas parks atrodas Zemgales ainavai nepierastā un neraksturīgā – izteiktajā Tērvetes upes ielejā un tās skaistajos krastos, kurus ieskauj plašs mežu masīvs, kas veiksmīgi pielāgots apmeklētāju atpūtai, apvienojot gan dabas vērtumus, gan šejienes kultūrvēsturisko mantojumu. Tērvetes dabas parks ir viens no Zemgales populārākajiem tūrisma objektiem, un apmeklētājus piesaista ar Veco priežu parku, dižsilu, Sprīdīšu dendrāriju, pilskalniem (Tērvetes, Klosterkalns, Svētkalns), A. Brigaderes memoriālo muzeju „Sprīdīši”, daudzveidīgajiem pasaku tēliem, bērnu atrakcijām, ainavām, blīvo taku tīklu u.c. Dabas parks 2004. g. tika nominēts kā ģimenei draudzīgākā vieta. Šobrīd parkā izveidots un kursē "Pasaku vilcieniņš".

N/A

Viena no retajām vietām Latvijā, kur tik plašā teritorijā ir izveidots labiekārtotu taku tīkls. Tērvetes apkārtne pazīstama gan ar saviem pilskalniem, latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. – 1933.) dzīves un darba vietu un tās pasaku tēliem, kas iemiesojušies parka skulptūrās, gan Dižsilu, Dendrāriju, Tērvetes senvēstures muzeju, skatu torni, ainavām u.c. Tērvete atzīta kā ģimenei draudzīga vieta.

N/A
Visaptverošs skats uz Daugavas ielejas pilsētainavu paveras no stāvlaukuma, kas atrodas Augusta ielas sākumā pie Krāslavas robežas. Savdabīgo koka namu apbūvi no tuvāka skatu punkta (Kaplavas ielas rajons) var vērot no tilta pāri Daugavai. Jāuzkāpj arī Karņicka kalnā un jāizstaigā Grāfu Plāteru parks, no kura pavērsies lokālāki skatu punkti.
N/A

Saimniecībā audzē ābolus, zemenes, upenes, jāņogas u.c. ogas un augļus, ir plašs klāsts ar pārstrādes produktiem - dabīgas sulas, nektāri un sīrupi. Piedāvā ābeļu, zemeņu, jāņogu, ērkšķogu, smiltsērkšķu un aroniju stādus, konsultē par komercdārzu ierīkošanu un kopšanu. Ekskursijas pa komercstādījumiem.

N/A

Atrodas pie Rūjienas vidusskolas. Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra „Madonna Orans” uzstādīta 1936. gadā noslīkušās draudzes skolas skolotājas Jūlijas Skujiņas (24 gadus jauna) piemiņai, par kuras nāves iemesliem klīst dažādas leģendas. Viena no tām saistīta ar nelaimīgu mīlestību ar mācītāju Robertu Slokenbergu.

N/A
Subinaites laukakmens atrodas Sakstagala pagastā, iepretī Vaļenieku mājām Rēzeknes upes stāvā kreisā krasta nogāzes apakšējā daļā pie paša ūdens. Akmens pamatne ir zem upes līmeņa, tas ir 5,2 m garš, 4,4 m plats, virs ūdens līmeņa paceļas par 1,6 m, zem ūdens ap 2,5 m, tilpums 26 m3. Sarkanbrūnā virsma ir stipri sadēdējusi un apsūnojusi. Aizsargājams kopš 1977. gada.
N/A

Ziemeļos no Viļāniem (Jaunviļānos) atrodas ar mežu apaudzis osveidīgs paugurs – t.s. Kaupra kalns, kurā virsotnē meklējams (ceļa uz Trūpiem malā izvietota norāde) minētais akmens. Trīsdaļīgā akmens, kas atrodas mežā, garums ir 4 m, platums 3 m, augstums 1,9 m. Lielākās daļas virspusē var saskatīt nelielu dobumu, tādēļ pastāv viedoklis, ka šis ir sens kultakmens.

N/A

19. gs. 50 gados šeit darbojusies no Žocenes pārceltā skola. Atrodas pie Ģipkas baznīcas. 1938. g. Dundagas korporatīvs te ierīkojis tirgotavu ar pirmās nepieciešamības precēm.

N/A

Sēļu muiža, par kuru pirmās ziņas saistāmas ar 1561. gadu, ar seno ēku kompleksu un ainavu parku mūsdienās vēl joprojām darbojas kā pagasta administratīvais un kultūras centrs, kur tiek organizēti arī atpūtas un saviesīgi pasākumi. Neskatoties uz to, ka muiža vairākkārt ir tikusi pārbūvēta, tās senatnīgums ir vēl saglabājies. 

Sēļu pagasta Tautas nams piedāvā bezmaksas ekskursijas Sēļu muižas kompleksā un divas meistardarbnīcas: ādas apstrādes meistardarbnīca pie Benitas Audzes un kokapstrāde un galdniecība pie Uģa Vītiņa.

N/A

Uzņēmumā jau 16 gadus ražo klasiskos, medus, piparmētru – ingvera un smiltsērkšķu cukurgailīšus u.c. konditorejas izstrādājumus, kā arī gatavo zemestauku sulu, kas ir sen pazīstams tautas dziedniecības līdzeklis. Produkcijas iegāde.

N/A

Ogres pietekas gravā izvietots mini zoo, kura lielāko daļu aizņem voljērs ar trušiem. Tā pievilcību bērnu acīs rada pēc muižu un piļu arhitektūras motīviem celti namiņi. Apskatāmas kazas, cūkas, zosis, pāvi, mandarīnpīles un pērļvistiņas. Bērni var pabarot dzīvniekus.

N/A

Apmeklētāji var piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Sētā apskatāmi ~20 lībiešu sētām raksturīgie žogu veidi.

N/A

Saimniecība atrodas ainaviskā vietā starp Rīgas-Ventspils (A-10) autoceļu un Tukumu, kuras apkaimē vērojama skaista un pauguraina ainava. Pauguru dienvidu nogāzēs plešas vīnogu lauki, kuros tiek audzētas ~ 60 dažādu vīnogu šķirnes. Apmeklētājiem te piedāvās ekskursijas pa dārzu ar mirkli atpūtai uz terases ar īpašo saimnieces cienastu. Te var iegādāties arī vīnogas un pasūtīt tās iepriekš. Otra saimniecības specializācija ir aitu audzēšana. Interesenti var apskatīt ganāmpulku, kā arī, iepriekš vienojoties, iegādāties jēra gaļu. Saimniece Gunta Niedra labprāt dalās pieredzē un konsultē tos, kas uzsāk aitu audzēšanas rūpalu. Piemērotākais saimniecības apmeklējuma laiks ir no maija līdz novembrim, kad ir patīkami uzturēties ārpus telpām.

N/A
Šis īpaši slepenais bunkurs ar segvārdu "Pansionāts" bija viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā. Rehabilitācijas centra "Līgatne" teritorijā 9m dziļumā zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs, no kura kara gadījumā tiktu vadīta valsts, kur uzturētos tās galvenās civilās un militārās personas, kas palīdzētu izdzīvot republikai kodolkara apstākļos. Bunkuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā, kamdēļ līdz mūsdienām ir saglabājies viss autentiskais pazemes aprīkojums. Bunkuru var apskatīt zinoša gida pavadībā, kā arī paēst tipiskas padomju laika pusdienas. Šāda tipa objekts tik labā stāvoklī ir vienīgais Baltijas valstīs, iespējams - arī vienīgais visā padomju bloka valstīs.