| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Maršruts ietilpst dabas parka „Daugavas loki” teritorijā. Parks veidots unikālās Daugavas senielejas ainavas, bioloģiskās daudzveidības un bagātīgā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nolūkos. Daugavas senielejas krasti savu lielāko augstumu sasniedz t.s. Daugavas vārtos, kur upi iekļauj Ververu un Slutišku kraujas. Daugavas senielejas ainava „putna lidojuma” perspektīvā paveras no Priedaines skatu torņa. Vasargeliškos un Lazdukalnos 2015. g. ir uzbūvēti jauni skatu torņi. Skaistākās ainavas, kas veidojušās dabas un cilvēka mijiedarbībā, vērojamas Krāslavas, Užinkalna, Slutišku, Elernes un Juzefovas apkaimēs. Pie Adamovas, Dinaburgas un Slutiškos izveidotas dabas izziņas takas. Daugavas lokiem nav līdzīgu vietu citur Latvijā! Vienu atsevišķu dienu var veltīt Krāslavas apskatei. Minētajā posmā pieejamas ūdenstūristu apmetnes. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Uz mākslīgi veidotas salas jūrā (salu uzbēra
1872. – 1875. g) sākotnēji uzcēla koka bāku, kurā gaismu iededzināja
1875. g. jūnijā. Kad sala nosēdās, uz tās uzcēla tagadējo bākas torni, kas
sāka darboties 1884. g. 1. jūlijā. Bāka mūsdienās atrodas 6 km (celšanas
brīdī – 5 km) attālumā no Kolkasraga, tā zemūdens smilšainā sēkļa galā.
Uz salas vēl atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas.
21 m augstais bākas metāla konstrukcijas tornis izgatavots
Sanktpēterburgā. Kopš 1979. g. bāka strādā automātiskā režīmā.
|
||
|
Senais kuršu pilskalns atrodas pašā Alsungas centrā. Nosaukumu tas ieguva 1659. gadā, kad Kurzemes ģenerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudītu Alsungas pilī nocietinājušos zviedru spēkus. Pilskalna augstums ir 8 – 10 metri (plakums 22 x 54 m) un no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcu, gan uz blakus esošo Alsungas dzirnavu ezeru. Apkārt pilskalnam stiepjas izteikta terase, uz kuras bijušas koka aizsargbūves. Pils ielas otrā pusē (uz rietumiem no pilskalna) atrodas Kalniņu kapulauks ar 11. – 13. gs. kuršu ugunskapiem, ko arheologi izpētīja pagājušā gadsimta vidū. Dižgabalkalnā suiti svin Lieldienas un Zāļu dienu. |
||
|
Saimniecības laukos ganās ap 300 aitu kupls ganāmpulks, no kura iegūst gaļu un vilnu. Piedāvā ekskursiju, kurā stāsta par aitu audzēšanu, cep maizi, auž un uz ugunskura vāra zupu. Apmeklētāji var iegādāties adītas zeķes, cimdus, segas, lakatus, galdautus un citas saimniecībā noderīgas lietas. Stāsta par atjaunotās mājas vēsturi un kopj latviskās tradīcijas. |
||
|
Dabas liegums atrodas dienvidaustrumos no Lubāna ezera un tas veidots purva un meža biotopu un tajos esošo sugu aizsardzībai. Gar teritorijas ziemeļu robežu iet Nagļu - Degumnieku ceļš (iekļaujas kopējā Lubāna dambju sistēmā), pa kuru apkārt Lubāna ezeram izveidots velomaršruts. Tas nozīmē, ka teritoriju var aplūkot arī "no malas", netraucējot tās dabiskās norises. Teritorija ietilpst arī Lubāna mitrāja kompleksā.
|
||
|
Meklējama Sakstagala centrā. Fr. Trasunu (1864. – 1926.) uzskata par Latgales atmodas „celmlauzi” un vērtē kā izcilu kultūras darbinieku, valstsvīru un garīdznieku. 1992. g. viņa dzimtajās mājās, ko cēluši vecāki, izveidoja muzeju. Muzeju vērts iepazīt vietējā gida pavadībā, kas izstāstīs gan par Fr. Trasunu, gan viņa novadnieku Jāni Klīdzēju (latgaliešu rakstnieks un dzejnieks, romāna „Cilvēka bērns” autors). Klētiņā ir apskatāmi seni sadzīves priekšmeti. Ļoti latgaliska vieta un vide, ko vērts apmeklēt! |
||
|
Ļoļu Velna pēdas akmens atrodas Mākoņkalna pagasta teritorijā. Atrodas nelielā meža pļaviņā,
pārdesmit metru no grāvja, kas iezīmē Rēzeknes un Krāslavas novada robežu. Tas ir ap 1,9 m augsts
noapaļots konuss ar pamata perimetru 1,8 m. Kādreiz akmenī esot bijis pakava nospiedums, tagad rēgojas
nenoteiktas formas izdrupums. Bet lielisku pakava zīmi kāds „mākslinieks” tīšuprāt sabojājis. Pirmo reizi
akmens kā ģeoloģisks piemineklis reģistrēts 20. gs. trīsdesmitajos gados. Toreiz citā administratīvā teritorijā
– Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
|
||
|
Piedāvā zvejas procesu ar vada vilkšanu Nidas un Papes jūrmalā, zveju jūrā (1 – 2 cilvēkiem) un zvejošanu ziemā. Pēc zvejas seko loma kūpināšana vai zivju zupas vārīšana. |
||
|
Kafejnīca "Ozoliņa konditoreja" atrodas netālu no dzelzceļa stacijas. Pagrabstāvā izvietots kulinārijas cehs, pirmajā – veikals un kafejnīca. Cep vienstāvu – daudzstāvu tortes, kūkas (krēmšnites, ābolkūkas, Vecrīgas, medus kūkas, eklērus, ruletes), maizītes (kanēļa, magoņmaizītes, biezpienmaizītes), pīrādziņus (siera radziņi un rausīši, speķa rausīši, Rīgas rauši) un kliņģerus, taisa gaļas plates un sāļās uzkodas. |
||
|
Pirts zeme ir kā atsevišķs ciemats, kur uz savas ādas varēsiet izbaudīt dažādas pirtis un to savdabību. Brīnišķīga iespēja novērtēt katras pirts garu un krāt zināšanas par to vēsturi. |
||
|
SIA "3x9 zālītes" piedāvā ļoti plašu klāstu zāļu tējas un to maisījumus. Zālītes ievāktas Vecpiebalgas novadā, ekoloģiski tīrās pļavās un mežos. Zālītes vāktas atbilstoši dabas ritmam un mēness fāzēm. Kaltētas dabīgos apstākļos, saglabājot zālīšu vērtīgās vielas, smaržu un garšu. |
||
|
Četrus kilometrus garā lokveida un marķētā dabas taka meklējama Plateļu pilsētiņas ziemeļaustrumu daļā. Tā ved pa dažādiem biotopiem – mežu, purvu, ezera malu, atklājot dažādas ainavas un tajās mītošās augu, putnu un dzīvnieku sugas. Šī ir interesantākā un ainaviskākā no Žemaitijas nacionālā parka takām. |
||
|
''Miško sodai'' ir ekoloģiska, biodinamiska divu māsu vadīta ārstniecības augu saimniecība, kurā tiek gatavotas zāļu tējas un garšvielas. Izglītojošo nodarbību laikā stāsta par augiem, iepazīstina ar tiem un to ārstnieciskajām īpašībām. Tāpat saimniecībā var iznomāt velosipēdus un braukāt pa Žemaitijas nacionālā parka veloceliņiem. |
||
|
Siguldas Jaunā pils būvēta (būvmeistars J. Meņģelis) laikā no 1878. - 1881. g. un tās īpašnieks bija kņazs Kropotkins. Pils torni paaugstināja 1937. g. (arhitekts A. Birkhāns). No 1923. - 1940. g ēkā atradās Rakstnieku pils (saimniekoja Latvijas Preses biedrība), bet Padomju laikā - kardioloģijas sanatorija. 1993. g. pilī izvietojās Siguldas pilsētas dome, bet no 2003. g. te atrodas Siguldas novada dome. Muižas kompleksā ir saglabājusies koka dzīvojamā ēka (19. gs. vidus), kurā atradās Kropotkina ģimenes mājas, klēts (18. - 19. gs. mija), dārznieka māja (19. gs.) un mūra žogs (19. gs.). Siguldas Jaunā pils tāpat kā Siguldas un Krimuldas pilsdrupas, Krimuldas muiža un Turaidas pils ietilpst Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru kompleksā . |
||
|
20. gs sākuma autentiska Latgales lauku sēta ar dzīvojamo māju, klēti, kūti, pirti, un smēdi. Te var noskatīties folkloras kopas priekšnesumus, svinēt Līgo svētkus un Miķeļdienas gadatirgu, apgūt amatu prasmes. Grupām piedāvā Latgales ēdienus. Latviešu virtuve: kļockas, pancaks ar cimusu, pašcepta maize, sviests, zāļu tējas un šmakovka. Īpašais ēdiens: Andrupenes maize. |
||
|
Latvijai neparastā izskata tornis tika uzcelts līdz ar Ziemeļblāzmas kultūras pils un parka atjaunošanas procesu. No torņa paveras plašs apkārtskats uz jau minēto parku, pili, Daugavu, Pārdaugavu un Daugavas vārtiem (Daugavas ieteka jūrā). Darbojas lifts. Tornis atvērts sezonas laikā. |
||
|
Atrodas Amatas ielejas augstajā krastā, autoceļa (A 2) Rīga – Veclaicene malā. Plašs ēdienu klāsts, lielas porcijas, iecienīta tālbraucēju šoferu maltītes ieturēšanas vieta. |
||
|
Meklējams 0,3 km no Līvānu dzelzceļa stacijas – Fabrikas un Stacijas ielu krustojuma tuvumā. Ideja par Līvānu atbrīvošanas pieminekli radās jau 1929. g., taču to īstenoja 1935. gadā (arhitekts Pāvils Dreimanis). Tā galvenais elements bija 15 tonnas smags Krievijas armijas pamests lielgabala stobrs. 1958. gadā pieminekli iznīcināja, jo tas nebija „tīkams” padomju varai. No jauna to atklāja 2004. gadā. Piemineklis veltīts brīvības cīņās kritušo latviešu kareivju piemiņai, kuri 1919. g. ieņēma un atbrīvoja pilsētu no lieliniekiem. |
||
|
Riežupes dabas parks veidots g.k. Riežupes izteksmīgās ielejas, tai raksturīgo dabas vērtību – nogāžu un gravu mežu, dažādu ģeoloģisku dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu, alu, ūdenkritumu, upes straujteču posmu, dažādu sugu, mežu masīvu un ainavas aizsardzībai. Parka atrodas viens no Kurzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Riežupes alas - garākais mākslīgo alu labirints Latvijā, kura eju kopgarums ir 460 m. Sākotnēji dabas veidotās alas 19. gs. vidū mākslīgi paplašināja baltās smilts ieguves nolūkos, kuras izmantoja stikla ražošanai. Parkā izveidots velotūrisma maršruts. |
||
|
Abavas senlejas posms no Kandavas līdz tās ietekai Ventā ir ainaviskā un reljefa ziņā izteiksmīgākais upes ielejas posms Kurzemes novadā. Abavas ielejas dziļums sasniedz 30 – 40 m, platums – līdz pat 300 un vairāk metriem. Teritorija izceļas ne tikai ar lielu bioloģisko (> 800 augu sugu) un biotopu daudzveidību, dabas pieminekļiem – avotiem, ūdenkritumiem, iežu atsegumiem, dižakmeņiem, bet arī ar daudzajiem kultūrasvēstures pieminekļiem – pilskalniem, baznīcām, senkapiem, kultūrainavu, kā arī mazpilsētām – Kandavu un Sabili, kuru centri ir pilsētbūvniecības pieminekļi. Sabiles Vīnakalns un Pedvāles mākslas brīvdabas muzejs ir ļoti populāri tūrisma objekti. Kultūras vērtību aizsardzības nolūkos izveidota kultūrvēsturiskā teritorija „Abavas ieleja”. Lai „uzturētu” ielejas ainavu, Drubazās un Tēvkalnos „saimnieko” dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Tūristiem izveidotas dabas takas, bet Abava ir populārākā Kurzemes ūdenstūristu upe. Diemžēl, neskatoties uz ārkārtīgi lielo tūrisma un resursu potenciālu Latvijas mērogā, tie šobrīd ir nepietiekami minimāli izmantoti. |
||