| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Dikļu pils restorāns atrodas Dikļu centrā. 1896. g. būvētā pils 2003. g. renovēta un tajā izveidota četrzvaigžņu viesnīca ar 19./20. gs. mijā darinātām mēbelēm, kamīniem u.c. interjera priekšmetiem. Dikļu pilī apskatāma antīko mēbeļu, kamīnu un krāšņu, kā arī Latvijas mākslinieku gleznu izstāde. Divos restorānos (vasaras, ziemas) piedāvā izsmalcinātu ēdienkarti un individualizētu pieeju. Sadarbojas ar zemnieku saimniecībām. Ieteicams galdiņu rezervēt iepriekš. |
||
|
Dieses Gebiet schützt den Kalksteinaufschluss, der an den Ufern des Unterlaufs der Zaņa gefunden wurde. Hier gibt es einen Pfad für aktive Wanderer, der an der Zaņa – Mühle beginnt (1864, wiederaufgebaut 1890, niedergegerissen 1960). Der Pfad windet seinen Weg entlang der Ufer des kleinen Flusses in Richtung zu seiner Mündung.
|
||
|
Das Museum „Airītes” befindet sich dort, wo der erste Oberste Befehlshaber der Streitkräfte der Republik Lettland Oskars Kalpaks und andere lettische Krieger (u.a. – drei Offiziere) am 6. März 1919 neben der Ortschaft Airītes auf dem Schlachtfeld fielen. Im Jahre 1920 hat man in Airītes durch gesammelte Spenden angefangen, ein Denkmal zu errichten, das am 3. September 1922 eröffnet wurde. 1935 hat man auf Initiative der Gemeinschaft “Das Oberst-Kalpaks-Bataillon” angefangen, ein Gebäude zu bauen, in dem ein Museum zu Ehren der Kämpfe des Kalpaks-Bataillons untergebracht sein müsste. Das Museum wurde ein Jahr später eröffnet. In der Sowjetzeit wurde die Gedenkstätte vernichtet, aber im Gebäude Post und Wohnungen eingerichtet. In der Zeit des Volkserwachens (1988 – 1989) wurde die Gedenkstätte erneuert, aber am 11. November 1990 das Oskars-Kalpaks-Museum neu eröffnet. 2007 verbrannte im Laufe der Renovierungsarbeiten der erste Stock des Gebäudes. Das Museum und die Exposition wurden 2013 erneuert. Die Ausstellungsgegenstände zeigen den Lebensweg von Oskars Kalpaks und die Teilnahme von O. Kalpaks am Lettischen Unabhängigkeitskrieg und Ersten Weltkrieg. Die Museumsarbeiter organisieren regelmäßig Gedenkveranstaltungen und Veranstaltungen zum Lāčplēsis-Tag. |
||
|
Ebenso kann man den Stolz des Hofe besichtigen, den Keller mit einer großen Kollektion im Hof erzeugter Weine. Im Hof kann man neben Wein auch diverse Obstweine aus Apfel, Kirsche, Schwarzer Johannisbeere, Moosbeeren, Rhabarber oder Stachelbeeren kaufen. |
||
|
10 km garais pārgājienu maršruts iepazīstina ar vienu no vēl retajiem, cilvēka mazāk ietekmētajiem Daugavas senlejas posmiem. Tā sākums – Aizkraukle, finišs – Skrīveri. Gar upes krastu izvietotas atpūtas vietas. Maršrutu var braukt arī ar velosipēdu. |
||
|
Die Kirche befindet sich im Zentrum der kleinenOrtschaft Dviete. Die weiße Gestalt der Kirche ist schon von weitem zu sehen. Die erste Kirche aus Holz wurde hier im Jahr 1775 unter der Leitung des Landgutbesitzers J. K. Wischling gebaut. Später wurde das Gotteshaus abgerissen und in den Friedhof von Zarinki versetzt. Die heutige Gestalt (im Stil Neobarock, mit zwei Türmen) hat die katholische Kirche von Dviete im Jahr 1864 dank der Finanzierung des Grafen Kasimir Plater-Sieberg bekommen. Die Kirche wurde im Ersten Weltkrieg zerstört, darum wurde bis zu ihrem Wiederaufbau und ihrer Einweihung im Jahr 1929 als der Gebetsraum die Kornkammer des Landgutes von Dviete (mit einem Giebeldach) verwendet, die sich am Rand der Straße Dviete – Bebrene befindet und heute erneuert ist. Im Jahr 1940 wurde um die Kirche ein gemauerter Zaun mit einem Ziegeldach, aber in den 1970er Jahren – das Gemeindehaus gebaut. Das Gotteshaus hat eine besonders prachtvolle barocke Innenausstattung, die als die prachtvollste in dem ehemaligen Bezirk von Daugavpils betrachtet wird. |
||
|
The tour combines the most beautiful southern parts of the Forest Trail in Lithuania and Latvia. The route starts in Druskininkai, Lithuania, and for the next day you will walk through forests of the Dzūkija National Park. After getting to Vilnius and Kurtuvėnai Regional Park, two sections of the Forest Trail will take you from Dengtiltis to Šaukėnai. Since it is among the most forested areas of Central Lithuania, the Kurtuvėnai Regional Park with its glaciated valleys is a wonderland of forests, waters and wetlands. The Forest Trail will run along small forest paths, tourist trails, beautiful tree alleys and wetlands. Next you will take public transportation to reach the Žemaitija National Park, where you will taketwo sections of the Forest Trail from the pilgrimage town of Žemaičių Kalvarija along the lakes of Plateliai, Ilgis and Beržoras to the town of Plateliai. It is one of the most beautiful towns of Samogitia taking pride in its manor park and the viewing platform on Lake Plateliai. Žemaitija National Park takes pride in its old pine and fir forests, as well as mixed forests. From there on the Forest Trail takes you along the riverside promenade in Kuldīga, continues through the nature park “Abavas senleja” from Renda to the wine and cider town Sabile and Kandava. The section along the Abava River Valley Nature Park is the most diverse river valley in Kurzeme in terms of landscapes and terrain. The final section of the tour takes you to the Ķemeri National Park, which is an important place for the protection of wetlands. As to the town – Ķemeri – it is the former balneological and sulphur springs resort. The tour ends on the seaside – the village of Bigauņciems, from where you can easily get to Rīga. Optionally, one can take a detour along the Lake Sloka trail with its bird-watching tower or pay a visit to the “Forest House” – the visitor’s centre of the Ķemeri National Park. |
||
|
Das Café befindet sich neben dem Burgberg von Rezekne und dem Zentrum für kreative Dienstleistungen von Ostlettland Zeimuls (gebaut am 1. September 2012). Schöne Innenausstattung und Aussicht auf die historischen Objekte von Rezekne. Das Café ist im Namen der Festung Rositten genannt worden, die hier im 13.Jh. der Heermeister des Livländischen Ordens gebaut hatte. Hier werden alle Mahlzeiten des Tages, gastronomische Waren und Konditoreiwaren angeboten. |
||
|
Das Unternehmen „Limbažu siers” hat mehr als 90 Jahre Erfahrung im Milchverarbeitungsbereich. Für die Herstellung von Käse wird nur Milch, die die einheimischen Bauer produziert haben, verwendet. Die technische Ausstattung stammt aus der Schweiz. 95 % der Erzeugnisse werden ausgeführt. In einem Geschäft in der Nähe vom Unternehmen, gegenüber den Ruinen der Burg von Limbazi, kann man die Erzeugnisse kaufen. |
||
|
Vecpiebalgas vecajos kapos (Vecpiebalgas austrumdaļā, pa ceļam uz "Saulrietiem" un "Vēveriem") apskatāms piemineklis, kas veltīts brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" personāžam - Lienai. Piemineklis uzstādīts 1987. g. (tēlniece M. Baltiņa). Pirms ceļojuma atkal ir jāpāršķirsta "Mērnieku laiki"! |
||
|
Ein ethnographisches Gästehaus auf der Insel Muhu, in der historischen Siedlung Paenese. |
||
|
Neliela apdzīvota vieta parka ziemeļrietumu daļā, kur var nokļūt tikai pa maziem lauku un meža ceļiem (arī ar tūristu autobusu). Te atrodas Lietuvā pazīstamākais Biškopības vēstures muzejs (Senovinės bitinkystės muziejus), kur var aplūkot dažāda veida stropus, bitenieku darbarīkus, koka skulptūras, kā arī iegādāties vietējo biškopju saražoto produkciju. Stripeiķos katru gadu 15. augustā notiek notiek biškopības sezonas noslēguma svētki. |
||
|
Baznīca atrodas pašā pilsētas centrā. Tā celta laikā no 1781. līdz 1788. gadam un tās celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts – Kristofs Hāberlands. Noskatītā vieta, netālu no ezera, bijusi purvaina. Tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Tā būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Baznīcas apmeklētāji var aplūkot gan grezno interjeru, gan uzkāpt 55,5 m augstajā torni, no kura paveras skaists pilsētas skats. Baznīcas apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš. |
||
|
Atrodas Ventspils Rātslaukuma rietumu pusē iepretim Nikolaja luterāņu baznīcai. Ēkas pirmsākumi ir meklējami 18. gs. 1850. g. tajā atradās pilsētas Rātsnams, kopš 2006. g. - rakstnieku un tulkotāju māja, kurā patstāvīgi uzturas un strādā Latvijas un ārvalstu literāti. |
||
|
Ir atrodamas ziņas, ka baznīca šajā vietā atradusies 17. gadsimtā. Mūsdienās redzamais dievnams ir celts laikā no 1792. – 1794. gadam. Kupolveidīgās celtnes projekta autors bija Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. Kupola forma nodrošina labu akustiku iekštelpās. Altāris izvietots pret ieejas durvīm. Starp ēkas kolonnām ir novietota altārglezna, kas attēlo Kristu un Pēteri viļņos apņemtajā jūrā. Kā nozīmīgi interjera priekšmeti jāmin 18. – 19. gs. vīna kausi, svečturi u.c. 2014. gadā ēka restaurēta. Dienvidos no baznīcas atrodas Katlakalna kapi, kuros apglabāts ievērojamais vācbaltu rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis (1769. – 1850.), kuram bija nozīmīga loma dzimtbūšanas atcelšanai Baltijā. Katlakalna ev.lut. baznīcas jau vairāk nekā 200 gadus slejas varenu priežu audze, kuras taciņas aizvedīs līdz pat Daugavai, no kuras krasta var palūkoties uz Rīgas TV torni. |
||
|
Koks aug nogāzē, kur atsedzas neparasti milzīgs sakņu kakls.
|
||
|
Latvijas resnākā parastā priede (Pinus sylvestris).
|
||
|
Neliela koka baznīca ar metāla vārtu fragmentu tāda paša nosaukuma ciema ceļa malā. Ikdienā apskatāma no ārpuses. |
||
|
Maršrutā varēsiet iepazīt Latgales īpašo kultūrvidi, cilvēkus, kas to veido, priecāties par skaistajām ainavām, izstaigāt dabas takas un izpeldēties kādā no izslavētajiem Latgales ezeriem. Līvānos uzzināsiet par stikla pūtēju darbu, Daugavpilī izstaigāsiet 19.gs cietoksni, kur tagad iekārtots pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko centrs. Ceļš vīsies pa gleznainajiem Daugavas lokiem. Veselīgās “Kurmīšu” tējas baudāmas pa ceļam uz Maizes muzeju un svētceļnieku galamērķi – balto Aglonas baziliku. Ludza priecēs ar senatnīgām koka ēkām un bagātīgo vietējās amatniecības atspoguļojumu Amatnieku centrā. Rēzeknē interesi piesaistīs Latgales vēstniecība “Gors”. Pie Lubānas ezera vērts nogaršot zivju zupu un uzkāpt skatu tornī pavērot plašumu un putnus. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
1935. gadā Tūjā darbojās ķieģeļu ceplis, kas
ražošanā izmantoja apkārtnē esošās Devona perioda mālu iegulas.
1936. gadā uzsāka jaunās fabrikas celtniecību. Šeit ražoja arī augstas
kvalitātes ķieģeļus, ar kuriem tika apšūts arī Rīgas Pulvertornis. Tagad
fabrikas vietā ir pamests grausts, kas redzams no Tūjas centra, ejot jūras
virzienā.
|
||