| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Kafejnīca "Rodi" atrodas Gulbenes ziemeļdaļā pie kultūras nama ēkas. Tajā iespējams nogaršot dažādu veidu picas, kā arī citus siltos ēdienus. Picas tiek ceptas uz vietas, un tās iespējams paņemt arī līdzi. Katru dienu jauns pusdienu piedāvājums. |
||
|
Divarpus kilometrus gara taka (vienā virzienā) aizved līdz Hallistes palieņu pļavām, kur Hallistes upes labajā krastā ir uzcelts divstāvīgs koka skatu tornis. No tā paveras visaptverošs skats uz atjaunotajām (izcirsti krūmi) Hallistes palieņu pļavām. Pavasara palu laikā no torņa redzamā apkārtne un tornis atrodas ūdenī. |
||
|
Aktīvās atpūtas parka “Godiņu Piedzīvojumu Platforma” piedāvā organizētus pārgājienus, ejot ar kājām, braucot ar velo, nūjojot, skrienot, vienam, ar draugiem, ar ģimeni, ar kolēģiem, ar četrkājaino draugu. Venlaikus ir iespēja baudīt koka flautas brīnumainās skaņas meža ielokā un pašam izgatavot savu pūšaminstrumentu. |
||
|
Kultūras tūrisma cienītājiem šī ir viena no pirmajām vietām, kas jāapmeklē nacionālajā parkā. Nelielais ciems izvietojies Ūlas ielejas labajā krastā, kur cilvēki ir dzīvojuši jau akmens laikmetā, par ko liecina atsevišķi savrupatradumi. Zervinos atrodas liela meža masīva vidū. Ja uz to dodamies ar automašīnu, vienīgais „drošais” ceļš ved no Mančagires puses. Zervinos sākas ar grantētu lauku ceļu krustojumu, kura vidū slejas koka krucifikss. Te ir jādodas pa labi, kur redzamas simtgadīgas koka ēkas un sētas, kas saglabājušas veco plānojumu. Zervinos patiesi var iejusties 18. – 19. gs. laika dimensijā. Ne velti, šis ir viens no visvairāk pētītajiem Dienvidlietuvas etnogrāfiskajiem ciemiem. Dodoties tālāk, ir redzama Ūlas upe un tilts – laba un pat speciāli izveidota vieta, kur var uzsākt braucienu ar laivu. |
||
|
Atrodas Obinitsa ciemā, vasarā atvērts katru dienu, ziemā pēc pasūtījuma. Baltmaizes un rupjmaizes cepšanas ar ieraugu mācību darbnīcas. Kafejnīcā cep klona maizi bez formas, maizi ar sēklām, dažādas baltmaizes. |
||
|
Arī 18. novembra laukums. Tas sācis veidoties 18. gadsimtā kā tirgus laukums. Tā dominantes bija 1752. g. celtais rātsnams (nav saglabājies) un aptieka, kas šajā ēkā darbojas no 1810. g. līdz pat mūsdienām. 2010. gadā laukumā izveidota strūklaka, kam ir pilsētas ģerboņa forma. |
||
|
Dundagas pili ieskauj parks, kura pirmsākumi ir meklējami jau 17. gs. Tam cauri tek Pāces upīte, kuras uzdambējums veido Dundagas dīķi. Tajā atrodas senatnē (vēl pirms pils būvniecības) mākslīgi veidota sala - Kalnadārza pilskalns. Tam iepretim (dīķa austrumu krastā) atrodas Dundagas pilskalns. Parkā joprojām zaļo (daži lielākie zari ir nolūzuši) t.s. “Rubļa ozols”, kura attēls bija uz 1919. g. izdotās Latvijas simts rubļu naudaszīmes. Parkā uzcelta estrāde. |
||
|
Bijušajā Mīslera muižas parkā ir izveidots savdabīgs tematiskais ciemats, kur visas atrakcijas ir saistītas ar leģendām par vientiešiem, kas bija pazīstamas Vācijā jau pirms 400 gadiem.Vientieši ir jokdaru tēli, kas kļuva slaveni ar savu nepraktisko, bezjēdzīgo rīcību un anekdotiskajām izdarībām.Šeit Jūs varēsiet piedalīties vientiešu anekdotiskajos piedzīvojumu pārgājienos, darboties meistaru darbnīcās, nopirkt kādu vietējo suvenīru, ieturēt maltīti (grupām pēc iepriekšējā pasūtījuma) un pārnakšņot teltīs. |
||
|
Viesiem ir iespēja pastaigāties un nofotografēties lavandu laukā, atpūsties mājīgajā un smaržīgajā Provansas stila apkārtnē. |
||
|
Zirgi un citi lauku iemītnieki. Dažāda veida izklaides ar zirgiem gan saimniecībā, gan ārpus tās, un saimniecībā mitošo iemītnieku apskate. |
||
|
Neliela apdzīvota un ainaviska vieta plašajā Skrobļa (Skroblus) strauta ielejā. Ciema austrumu pusē atrodas Lietuvas mērogā unikāls objekts – klēts - rija, kur no 1929. g. vietējie cilvēki uzveda un skatījās lauku teātra izrādes. Netālu no tās (uz abiem objektiem ir norādes) atrodas Skrobļa avoti (Skroblaus versmės), kas iztek no dziļas starppauguru ieplakas. Avotu gan ir appludinājis bebru uzceltais dambis. Dienvidos no ciema atrodas vecs grants karjers, kas ir viena no retajām vietām Baltijā, kur dabā ir atrodami krama ieža gabali, kas atnesti ar ledāju. |
||
|
Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nama celtniecība tika
uzsākta Ismeru ezera krastā 1912. gadā pēc Vitebskā apstiprināta
plāna. Pateicoties iedzīvotāju ziedojumiem, dievnamu uzbūvēja divu
gadu laikā. Ismeru draudze pastāv jau no 1861. gada.
|
||
|
Visaptverošs skats uz Daugavas ielejas pilsētainavu paveras no stāvlaukuma, kas atrodas Augusta ielas sākumā pie Krāslavas robežas. Savdabīgo koka namu apbūvi no tuvāka skatu punkta (Kaplavas ielas rajons) var vērot no tilta pāri Daugavai. Jāuzkāpj arī Karņicka kalnā un jāizstaigā Grāfu Plāteru parks, no kura pavērsies lokālāki skatu punkti.
|
||
|
This is for people who enjoy forests, wildlife, local traditions and has a specific interest in the different species of funghi. Everyone could try their hand at mushrooming, identification and by the end of the day together with guide sort out the collected mushrooms. The tour passes several national parks and late back villages. The group will also visit to one of shitake mushroom growers for comparison reasons. |
||
|
Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes trušu audzēšanu, papildus tam audzē arī dažādu šķirņu mājputnus. Saimniecībā var apskatīt trušus, mājputnus, eksotiskos putnus, murkšķus, aitas, kazas, pudurkzas un punduraitas. Visi dzīvnieki izvietoti divos norobežotos voljēros, kur nesteidzīgi var apskatīt dzīvniekus, uzdot interesējošos jautājumus saimniekam. Pēc pastaigas ir iespēja sarūpēt sev maltīti ugunskura vietā un atpūsties lapenē. |
||
|
Merķine ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām. Jau 14. gs. tā atradās nozīmīgu transporta un tirdzniecības ceļu krustcelēs. Gan agrāko laiku, gan mūsdienu pilsētas dominante ir iespaidīgais stāvo gravu un aizsarggrāvju apjoztais līdz 20 m augstais Merķines pilskalns (Merkinės piliakalnis), kas slejas Merķes un Nemunas satekas vietā. Tajā esošā pils (nav saglabājusies) 14. un 15. gs. vairākkārt cieta no krustnešu uzbrukumiem. Sakopojam spēkus un dodamies atklāt vienu no skaistākajām Lietuvas ainavām, kas paveras no Merķines pilskalna! Mūsdienās Merķine ir lielākā Dzūkijas nacionālā parka pilsētiņa (~ 1500 iedzīvotāju). |
||
|
Daugava ir Latvijas lielākā upe un latviešu tautas likteņupe. Jau pēc leduslaikmeta beigām, pa Daugavas ieleju tagadējā Latvijas teritorijā „ieceļoja” pirmie augi un dzīvnieki, kuriem sekoja cilvēks. Šī iemesla dēļ Daugavas krasti ir viena no senākajām cilvēku dzīves vietām, kā arī augu sugām bagātākā valsts teritorija. Arī izcilu kultūras un vēstures pieminekļu lielais blīvums ir iemesls, kādēļ Daugavas krasti ir tūristu iecienīti. Rīgas – Jēkabpils posmā kā ērts pārvietošanās līdzeklis ir izmantojama Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnija. Tālāk norādītas dzelzceļa stacijas, kurās ir vērts izkāpt un veikt īsus – dažu stundu līdz pusdienas ilgus radiālus izgājienus ar atgriešanos stacijā. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Atrodas skaistā vietā, Pilsētas ezera krastā. Saimniecībā audzē aitas, kazas, trušus un mājputnus. Piedāvā ekskursiju, bērniem trušu barošanu un jēru apskati pavasarī. Interesenti var piedalīties aitas cirpšanā. |
||
|
Baltijā un Eiropā lielākā padomju aviācijas tehnikas (t.sk. militārās) kolekcija, kas tapusi vairāk kā 40 gadu ilgā periodā. Tā atrodas Rīgas lidostas teritorijā un ir publiski pieejama.
|
||
|
Vastselīnas bīskapa pils vēsture iesniedzas 14. gadsimtā, un līdz 17. gadsimta beigām pils kalpoja par diženu robežcietoksni starp Krieviju un Eiropu. Pili sagrāva 1702. gadā Ziemeļu kara laikā. Viduslaikos bīskapa pils bija viena no katoļu svētceļotāju iecienītām apmeklējumu vietām. Bijušajā Piiri (Robežas) kroga ēkā ir atvērts apmeklētāju centrs, kurā varat iepazīties ar pils dažādu laiku vēstures ekspozīcijām, uz vietējām leģendām balstītu izstādi, rokdarbu darbnīcām, noklausīties koncertus un noskatīties uzvedumus. Te var ietērpties viduslaiku apģērbā un piedalīties pils laužu svētku mielastā. |
||