Atpūta laukos
1841-1860 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Tāšu meistars Jurijs Ivanovs ar lielu centību un degsmi  pēc seniem paraugiem cenšas atjaunot labākās Zilupes novada tāšu apstrādes tradīcijas. Top novadam raksturīgi autentiski tāšu trauki ķiploku, putraimu, saldumu, sāls uzglabāšanai, paliktnīši kafijas krūzei vai pannai. Īsts meistarstiķis ir darbarīku rokturu izgatavošana. Darbnīcā varēsiet izgatavot tāšu glezniņu, tāšu tauri, uzrakstīt īpašu vēstuli kādam ļoti mīļam cilvēkam.
N/A

Lokveida taka (garums 1,2 km) iepazīstina ar piekrastes kāpu biotopiem un smiltīs ieputinātām simtgadīgajām priedēm. Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā piekrastes meži tika bieži izcirsti un tajos nereti plosījās ugunsgrēki. Tā rezultātā veidojās ceļojošās smiltis, kas apraka palikušos kokus un atsevišķās vietās - arī saimniecības. Šī iemesla dēļ daudzviet piekrastē kāpas apmežoja. Piekrastes priežu meži kalpo kā aizsargbarjera starp jūru un iekšzemi, pasargājot no jūras un vēja darbības. Mūsdienās par smilšu pārvietošanos Kolkas raga apkārtnē liecina vecās, zemās priedes. Pēc vētrām, kad jūra noskalo stāvkrastu un atsedz priežu saknes, var novērot, ka priežu stumbri bijuši vairāk nekā metru dziļi ieputināti smiltīs. Piekrastes kokiem raksturīgi izliekti stumbri un karoga formas vainagi, kas izveidojas pastāvīgā jūras vēja ietekmē. Pašreiz šie meži pieskaitāmi ES nozīmes biotopam Mežainas piejūras kāpas. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā.
N/A

Atklāta teritorija 3,5 km garumā un 2 km platumā, kas atrodas Lielupes kreisajā krastā starp Pavasaru ciemu un Odiņu mājām. Polderis veidots padomju laikā ar mērķi iegūt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tolaik arī intensīvi izmantots. Mūsdienās tas pamazām aizaug. Neskatoties uz to, šeit ir Eiropā novērotais lielākais griežu blīvums. Ziemeļu – dienvidu virzienā polderi šķērso grantēts ceļš, kas ir piemērota vieta griežu klausīšanai.
N/A

Vienīgais šāds muzejs Baltijas valstīs. Tā mērķis – parādīt cilvēka (un lietuviešu tautas) saikni ar kosmosu. Izglītojošas programmas, mitoloģiskie akmeņi.
N/A

"Skrīveru saldumi" ir ģimenes uzņēmums, kas jau trešajā paaudzē ražo konfektes "Gotiņa" - gan klasiskās, gan ar dažādām piedevām, kā, piemēram, ar rudzu maizi un dzērvenēm. Tāpat uzņēmums ražo dažādus citus saldumus no šokolādes, žāvētiem augļiem, riekstiem, sēkliņām, sukādēm un citiem vērtīgiem gardumiem.

Apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas ekskursijas ar praktisku darbošanas. Viena no tām piedāvā piedalīties "Skrīveru Gotiņas" ekspedīcijā ar iespēju pašiem ietīt savas konfektes, iepazīties ar konfekšu tapšanas vēsturi, nodegustēt produkciju, kā arī iegādāties uzņēmuma produkciju ražotnes veikaliņā. Visas ekskursijas piemērotas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
N/A

Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 140 personām. Ir āra terase un dzīvā mūzika. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta.
N/A

1699. g. Ņukšu centrā Pasienes dominikāņu mūki uzcēla kapliču, kuras vietā 1765. g. muižnieks Hilzens uzbūvēja jaunu baznīcu. Telpām kļūstot par mazu, 1922. - 1926. g. uz vecās baznīcas pamatiem uzcēla jaunu un lielāku – tagadējo Pildas katoļu baznīcu, ko dēvē par vienu no skaistākajiem Latgales koka dievnamiem. Ēkā atrodas 18. gs. otrajā ceturksnī darināts centrālais altāris un divi sānu altāri, kas tapuši ap 1700. g. Baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.
N/A

Jēsū – Kepu ceļa malā pie Leti (Läti) ciema ir izveidots autostāvlaukums ar putnu vērošanas torni, no kura paveras skats uz Hallistes upes palieņu pļavām un tuvējā ciema apkārtni. Stipru palu laikā arī no šī torņa redzamā apkārtne (izņemot ceļus) var atrasties zem ūdens. Laba putnu vērošanas vieta. Läti tulkojumā no igauņu valodas nozīmē Latvija.
N/A
„Rīgas jūras līča rietumu piekraste” - nozīmīga patvēruma un barošanās vieta lielam skaitam migrējošo putnu sugu visa gada garumā. Biežāk sastopamās aizsargājamās putnu sugas – brūnkakla un melnkakla gārgale, jūrmalas dižpīle, kākaulis, tumšā pīle un mazais ķīris, teritorija ir nozīmīga arī rifu aizsardzībai. Teritorija atrodas iepretim Dundagas, Rojas un Engures novadam, kā arī Jūrmalas pilsētai, tās platība ir 132 173 ha. Teritorija ietver dabas parka „Engure” un Ķemeru nacionālā parka jūras daļu.
N/A

Restorāns "Upe" atrodas Vecliepājā - viesnīcā „Līva”. Piedāvā latviešu un pasaules valstu ēdienkarti. Ēdiena gatavošanas procesā izmanto arī pašu audzētus garšaugus.

Latviešu virtuve: Mazsālīta siļķe ar biezpienu, pildītas plānās pankūkas, kartupeļu pankūkas, šmorētas cūkgaļas ribiņas, brieža gaļa ar kadiķogām, cepts pīles stilbs, cepta zandarta fileja ar griķiem, kūpināta siļķes fileja.

Īpašais ēdiens: „Liepājas menciņi” – apdūmota menca ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm keramikas podiņā.
N/A

Atrodas Pastaros – ap 2,5 km no Preiļu – Viļānu ceļa, apkaimes augstākajā vietā ar skaistu Latgales augstienes ainavu. Holandiešu tipa vējdzirnavas (grozāms vējtveres mehānisms) celtas 1902. g. un tajās daļēji saglabājies un rekonstruēts vēsturiskais mehānisms. 2012. gadā ir atjaunoti vējdzirnavu spārni. Tās var aplūkot arī no iekšpuses, iepriekš piesakoties.
N/A

  Aiz Jodkrantes (Nidas virziens) ceļa labajā pusē ir izveidots autostāvlaukums un labiekārtota vieta, no kuras apskatāma Lietuvas (atrodamas ziņas, ka arī Eiropas) lielākā zivju gārņu Ardea cinerea un jūras kraukļu Phalacrocorax carbo kolonija, kur kopā varētu būt ~ 3000 putnu. Neaizmirstiet līdzi paņemt tālskati!
N/A

Enerģijas sēta Navesti upes krastā ir Igaunijas lielākais uzņēmums, kas nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, izmantojot dabai un cilvēka veselībai draudzīgas metodes. Apskatāmas ārstniecības augu mācību takas, moderna tējnīca, jauns semināru centrs kopā ar spa.
N/A

SIA "Limbažu Tīne" ir vilnas pārstrādes uzņēmums ar senām mājas tekstila tradīcijām, kas dibināts jau 1914. gadā. Šobrīd uzņēmumā tiek ražota vilnas dzija, austi augstvērtīgi vilnas un linu audumi, segas, parklāji, pledi, galdauti, dvieļi, lakati un citi tekstilizstrādājumi. Limbažu Tīne ražo etnogrāfiskos audumos pēc autentiskajām Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem.  
N/A

Pili cēla kā militāri stratēģisku objektu, tādēļ tā savā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi dažādus laikus un varas. Celtne (pirmoreiz pieminēta 13. gs. beigās), neskatoties uz postošajiem kariem, ar minimālām izmaiņām ir saglabājusi savu ordeņa pils pamatapjomu un būtību, kas ir Latvijai unikāls gadījums! Dēvēta arī par Latvijas vecāko viduslaiku cietoksni. Kopš 2001. gada ēkā ir izveidots Ventspils muzejs – viens no modernākajiem Latvijā.
N/A
Teritorija veidota ainaviskās Neres vidusteces ainavas, sugu un Lietuvas lielākā ozolu meža aizsardzībai.
N/A
Lielā platībā abpus Irbes upes krastiem atrodas trīs lielākas teritorijas - poligoni, kas savstarpēji ir savienotas ar tanku ceļiem. Labu priekšstatu par šīs teritorijas kādreizējās izmantošanas apjomiem sniedz satelītainas vai aerofotogrāfijas. Savulaik šeit norisinājušies tanku treniņizbraucieni un izmēģinājumi. Pašlaik minētie poligoni netiek nekādi izmantoti un pamazām aizaug ar mežu.
N/A
Kopā ar Nagļu dīķiem - Latvijas lielākais zivsaimniecības dīķu komplekss, ko uz Lubāna palieņu kūdrājiem izveidoja 20. gs. 70. gados līdz ar Lubāna hidrotehniskās sistēmas radīšanu. Kvāpānu-Īdeņas dīķiem pa vidu izbūvēts Lubānas - Gaigalavas ceļš. Uz Kvāpānu dīķu dambjiem izveidoti trīs putnu vērošanas torņi. Lubāna zivju dīķi ir viena no bagātākajām un daudzveidīgākajām ūdensputnu ligzdošanas un migrējošo putnu atpūtas vietām, kuru apkārtnē paveras plašas putnu vērošanas iespējas. Teritorija ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā.
N/A

Aldaris gaida apmeklētājus skaistā, Lietuvas Šveices titulu ieguvušā novadā, ko ieskauj meži, ezeri un pilskalni. „Čižo” alus, kas ir viegls, nefiltrēts un dzīvs, tiek gatavots pēc vecvectēvu tradīcijām ar meža bišu medu. Aldaris mantoja ne tikai recepti, bet arī iekārtas, tāpēc savā viesu namā izveidoja seno alus gatavošanas iekārtu ekspozīciju. 
N/A

Viens no Harju apriņķa (Harjumaa) lielākajiem pilskalniem, kas atrodas uz dabiskas Ziemeļigaunijas glinta pacēluma daļas. Pastāv dažādas versijas par tā izmantošanas veidiem un laiku, kurā tas noticis. Saglabājušies arī nostāsti, ka šeit tāpat kā Kolkasragā laupītāji ir kurinājuši viltus ugunskurus, lai garām braucošos kuģus izvilinātu seklumā. No Mūksi pilskalna paveras skats uz Kolgas līci (Kolga laht). Tā augšdaļā ir novietota metāla plāksne ar shematisku Igaunijas pilskalnu karti un trīsdaļīgs granīta piemineklis (uzstādīts 1994. g.), kas veltīts Igaunijas brīvības cīņu un 2. pasaules kara laika dalībnieku un ar tiem saistīto notikumu piemiņai.