Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam, atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi. |
||
Igates pils "Dzirnavu krodziņš" atrodas klusā un gleznainā vietā, netālu no Limbažiem, 76 km attālumā no Rīgas. Šeit ir viegli nokļūt gan ar sabiedrisko, gan arī ar personīgo transportu. |
||
Z/s ''Zilūži" ir 3 nozaru zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību un piena pārstrādi dabīgos piena produktos un saldējumā. Ražošanā izmanto tikko slauktu pašu govju pienu. Piedāvā degustācijas. Saimniecības produkciju var iegādāties braucošajos veikalos visā Vidzemē, Rīgā un Jelgavā, kā arī stacionārajā veikalā Valmierā. |
||
Teritorija veidota ainaviskās Neres vidusteces ainavas, sugu un Lietuvas lielākā ozolu meža aizsardzībai.
|
||
33,5 m augstais tornis tikai nedaudz paceļas virs priežu galotnēm. Tas meklējams Dzintaru mežaparkā, kas ir ģimenēm ar bērniem draudzīga vieta. No torņa redzami Jūrmalas meži, augstākās ēkas (sanatorijas, viesnīcas) un Rīgas jūras līča ūdeņi. |
||
Ģimenes uzņēmums Svētes pagastā, netālu no Jelgavas. Kopš 2019.gada šeit top dažādi Latvijas priežu produkti, kas vērtīgi kā imunitātei, tā arī veselībai. Mītavas Čiekurs produktu galvenā sastāvdaļa ir Parastā priede (Pinus sylvestris). Tā bagāta ar ēterisko eļļu, sveķiem, miecvielām, C vitamīnu u.c. vērtīgām vielām. Tiek gatavotas priežu čiekuru karameles, čiekuru sīrupa zefīri, želejkončas, priežu čiekuru zapte, karamelizēti čiekuri sīrupā, šokolādē, kā arī priežu pumpuru sīrups un tēja. Ekskursija norisinās 90-120 minūtes, kuru laikā atraktīvais saimnieks Reinis pastāstīs par uzņēmuma vēsturi, dalīsies receptēs, pagatavos katram apmeklētājam gardu dāvanu (čiekuru marmelādi), kā arī protams- varēs degustēst dažādos priežu produktus. Papildu pirms vai pēc ekskursijas iespējams ieturēties ar uz ugunskura gatavotu pupiņu zupu ar lauku kūpinājumiem, soļanku vai biešu zupu. Tūristus uzņem nupat uzbūvētajā ekskursiju telpā- Čiekurnīcā. Uzņemt var līdz pat 60 interesentiem reizē. |
||
Viena no retajām vietām Baltijā, kur Peipusa ezera (Peipsi järv) krastā pie Kallastes ir izveidojusies 2 – 4 (maksimāli - 9) m augsta un aptuveni 1 km gara Devona perioda smilšakmens atsegumu virkne ar abrāzijas alām, arkām u.c. formām.
|
||
Kandavas keramikas ceplī keramiķe Linda Priedniece interesentiem piedāvā iespēju pašiem iemēģināt roku podnieka darbā un piedalīties cepļa atvēršanās pasākumā. Keramikas darbu pasūtīšana un iegāde. |
||
Vastselīnas bīskapa pils vēsture iesniedzas 14. gadsimtā, un līdz 17. gadsimta beigām pils kalpoja par diženu robežcietoksni starp Krieviju un Eiropu. Pili sagrāva 1702. gadā Ziemeļu kara laikā. Viduslaikos bīskapa pils bija viena no katoļu svētceļotāju iecienītām apmeklējumu vietām. Bijušajā Piiri (Robežas) kroga ēkā ir atvērts apmeklētāju centrs, kurā varat iepazīties ar pils dažādu laiku vēstures ekspozīcijām, uz vietējām leģendām balstītu izstādi, rokdarbu darbnīcām, noklausīties koncertus un noskatīties uzvedumus. Te var ietērpties viduslaiku apģērbā un piedalīties pils laužu svētku mielastā. |
||
Mustjala Mustard Saaremaa piedāvā pašgatavotas sinepes un čatnijus, kurus jebkurš var nodegustēt un izvēlēties sev piemērotāko. Šeit notiek arī meistarklases, tā ka pēc tam vienmēr varēsi savu iemīļotāko piedevu pagatavot pats. |
||
Dziļezers ar Riebezeru, kā arī pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (Ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos un nogāzēs aug dažādu tipu, t.sk. platlapju (piemēram, ošu) meži - aizsargājami biotopi. Pie Priedīšu mājām izveidotā un labiekārtotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Taka ejama vietējā gida pavadībā. Dziļezera ziemeļaustrumu krastā atrodas laivu bāze.
|
||
Veidots Augštaitijas augstienes ainavu un ezeraines, sugu un biotopu aizsardzībai. |
||
Stelmužes muižas parks izveidots 18.gs. vidū uz dienvidiem no Stelmužes ezera. No visām pusēm uz pakalna esošo Jēzus tā Kunga krusta baznīcu ved līkumotas takas, augu valstī dominē liepas, kļavas, ozoli, gobas, bērzi, egles, oši, priedes. Stelmužes muižas parka pakalna pakājē atrodams Laimes avots, var pastaigāt pa ozolu aleju. Stelmužes ozols – vecākais un resnākais Lietuvā augošais ozols ir viens no senākajiem ozoliem Eiropā. Lēš, ka tā vecums ir ap 1500 – 2000 gadiem, tā diametrs ir rekordliels – 3,5 m (lai stumbru apņemtu, vajag 8 – 9 vīrus), augstums 23 m. |
||
Viens no lielākajiem Igaunijas karsta laukiem. Tā interesantākais dabas veidojums ir unikālā Raganu aka, pa kuru pavasara palos (ne katru gadu un salīdzinoši īsu laika brīdi!) izplūst pazemes upes ūdeņi, veidojot neparasti spēcīgu karsta avotu, kura izvirstais ūdens daudzums var sasniegt 100 l/s.
|
||
Atrodas uz Pilssalas starp Lielupi un Driksu. 1738. g. Livonijas ordeņa pils vietā uzsāka jaunas pils celtniecību, kas noritēja laika posmā no 1738. - 1740. g. un 1762. - 1772. gada. Barokālā stilā būvēto pili projektēja itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli (viņa agrīnā radošā perioda nozīmīgākais darbs). Celtne ir piedzīvojusi ugunsgrēku, postīta un pārbūvēta. 1937. g. tiek uzcelts (E. Laubes projekts) pils rietumu spārns, kā rezultātā tā iegūst noslēgta četrstūra formu. Mūsdienās pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 1968. g. te izveidoja muzeju. Pils DA spārna cokolstāvā apskatāmas Kurzemes un Zemgales valdnieku - Ketleru un Bīronu dzimtas kapenes (laika posms no 1569. – 1791. g.) ar 18 restaurētiem sarkofāgiem. |
||
Retā taka, kas apmeklētājus iepazīstina arī ar pavisam „parastām” lietam – ozolu, liepu, lazdu, egli, priedi u.c. mežā augošām koku sugām, turklāt saistošā veidā, izmantojot mūsu folkloras mantojumu. Atrodas pie Zvārtes ieža.
|
||
Zaļmuiža ievērojama ar savu leģendāro pagātni. 19. gs. sākumā te par rakstvedi strādāja viens no
ievērojamākajiem Latgales Atmodas celmlaužiem, dzejnieks, zemnieku tiesību aizstāvis Pīters Miglinīks
(1850 – 1883). 1784. gadā tā piederēja Fridriham fon Korfam, tad 1795. gadā Zaļmuižu par 65 000 dālderu nopirka
Krievijas cara armijas virsnieks Nikolajs Paulins fon Rozenšilds, kura mazdēls bija Krievijas Senāta civilpadomnieks.
Muižai bija plaša saimniecība, 800 ha zemes, vairākas lopu kūtis, augļu un vīna pagrabi, spirta
brūzis. No senās Zaļmuižas godības saglabājusies pārbūvēta muižas kungu dzīvojamā ēka, kā arī zemē
pusiegrimusi klētiņa. Līdz 20. gs. 60. gadiem kungu mājā atradās kolhoza „Liesma” centrs, vēlāk klubs. Tagad
te savu smēdi iekārtojis mākslinieks, metālkalējs Jānis Ļubka. Tūristi šeit var vērot metālkalšanas procesu, kā
arī paši izmēģināt pacilāt smago āmuru.
|
||
Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru. Pirmos kritušos strēlniekus — Andreju Stūri, Jēkabu Voldemāru Timmu un Jāni Gavenasu — apbedīja 1915. gada 15. oktobrī. Sākot ar 1915. gadu, kapos sāka apbedīt Pirmā pasaules kara kaujās kritušos strēlniekus, vēlāk Februāra revolūcijas laikā nošautos kareivjus. Stučkas valdības laikā 1919. gada pavasarī šeit apbedīja Brīvības cīņās pret vācu vienībām un Dienvidlatvijas brigādi kritušos latviešu strēlniekus. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Brāļu kapos apbedīja ap 800 Latvijas armijas kareivjus un virsniekus. 1941.—1942. gadā Brāļu kapos apbedīja 15 nacionālos partizānus, kā arī pārapbedīja komunistiskā režīma terora upurus. Līdz 1944. rudenim šeit apbedīja arī vairākus desmitus bijušās Latvijas armijas virsnieku un karavīru, kuri bija dienējuši Latviešu policijas bataljonos un Latviešu leģionā. Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3,3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3,6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens. Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Andrejs Zeidaks. |
||
Engures apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām .Lai dabas parka apmeklētājiem dotu iespēju aplūkot šīs interesantās augu sugas, ierīkota Orhideju taka. Kopējais takas garums ir 3.5 km, tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra, līkumo caur kalcifilajiem purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā, un aizvijas tālāk gar atjaunoto ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi. Takas sākumā novietotajā informācijas zīmē attēlotas ne tikai apkārtnē sastopamās orhidejas. Tur iespējams gūt daudzpusīgu informāciju arī par citām interesantām Engures ezera dabas parka augu sugām.
|
||
Aiz Jodkrantes (Nidas virziens) ceļa labajā pusē ir izveidots autostāvlaukums un labiekārtota vieta, no kuras apskatāma Lietuvas (atrodamas ziņas, ka arī Eiropas) lielākā zivju gārņu Ardea cinerea un jūras kraukļu Phalacrocorax carbo kolonija, kur kopā varētu būt ~ 3000 putnu. Neaizmirstiet līdzi paņemt tālskati! |