Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam,  atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi.

Vītnas krogs ir viens no vecākajiem guļbaļķu krogiem, kas Igaunijā saglabājies līdz mūsdienām. Ēkas kreisajā spārnā, kur atradās divi kungu kambari un zirgu stallis, tagad izvietota ēstuve un nacionālo rokdarbu tirgotava. Ēkas labajā spārnā, kur atradās “lauķu” kambaris un zemnieku zirgu stallis, tagad atrodas krogs, kas piedāvā nacionālos ēdienus.

Ogres ielejas dabas parks, kas aptver upes vidusteci, veidots neregulētās upes ielejas, tai pieguļošo teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un biotopu (piemēram, Latvijā retās parkveida pļavas) aizsardzībai. Ogre ir viena no Latvijas populārākajām pavasara ūdentūrisma upēm, īpaši lejpus Ērgļiem, kur izveidojušās no ūdenstūrisma viedokļa tehniski sarežģītās Bražu krāces.

1869. g., dažus gadus pēc Ainažu jūrskolas dibināšanas, Ģipkā tika dibināta pirmā jūrskola Kurzemē. Šī bija 2. kategorijas jūrskola, kurā sagatavoja tālbraucējus stūrmaņus un tuvbraucējus kapteiņus. 1894. g. jūrskolu pārcēla uz Mazirbi. Pirms jūrskolas atvēršanās šajā ēkā no 1860. g. darbojās skola, bet 1867. g. speciāli jūrskolai, ēkai tika uzcelts otrais stāvs. Tā ir saglabājusies līdz pat mūsdienām un pārveidota par dzīvojamo māju. Skola (Ģipkā un Mazirbē) savas pastāvēšanas 28 gados devusi vairāk kā 200 profesionālu jūrnieku un tai bija liela nozīme kuģu būves veicināšanā piekrastes lībiešu ciemos. (Avots: Rojas TIC)

Saimnieces Ilutas Straģes bērnības sapnis par dzīvi līdzās dzīvniekiem un dabai ir izaudzis par bioloģisko saimniecību ar aptuveni 150 piena aitām Bauskas novada Brunavas pagastā. Saimniecībā top aitas siers un citi veselīgi aitas piena produkti, kā arī govs piena sieri. Piedāvājumā ir arī aitu tauku krēmi sausai ādai un ziepes, kārsuma vilna un aitādas.

Sieri

Nogatavinātais aitas piena siers ''Lobgale'' (6 - 12 mēn.).

Halumi tipa grilsiers “Kipra” (kazas piens (70%) un aitas piens (30%)).

Govs piena sieri: kūpināts siers ''Ķiploks ar pipariem”, siers ''Paeglītis'', siers ''Amoliņš'', siers ''Tomāts ar baziliku'', siers ''Asais'', siers ''Sinepju kraukšķis'', siers ''Saimnieks'', siers ''Saimniece'', siers ''Rozīnīte'', siers ''Gars un dūša', grilsiers ''Kipras'' no govs piena, siers ''Pikantais'' ar ķiplokiem un zaļumiem, siers ''Dzīvais ķiploks'' ar saulespuķu sēklām.

Citi produkti: dažādu veidu aitas piena saldējums.

Kā top siers

Daļa sieru saimniecībā tiek gatavoti no aitas piena, kas tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem pieniem pasaulē. Tas ir bagātāks ar olbaltumvielām, kalciju un vērtīgajiem taukiem nekā govs un kazas piens, turklāt vieglāk sagremojams un maigs pēc garšas.

Apmeklētājiem

Saimniecība piedāvā ekskursijas un degustācijas, kurās iespējams redzēt slaukšanas procesu, uzzināt par aitu pienu un nogaršot produktus dabas tuvumā.

Kur iegādāties sierus

Saimniecības e-veikalā: www.pienaaitasbio.lv/veikals.

Tirdzniecības vietās:

• Rimi Klēts veikalos Rīgā (Alfa, Akropole Alfa, Spice, Sāga, Pulkveža Brieža, Kr. Valdemāra, Biķernieki).
• Āgenskalna tirgū, veikalos Livin, Idille, Zaļā Zeme Jelgavā.
• "Satikšanās vieta Skudras" Ragaciemā.
• "Provinces Produkti" veikalā Saldū.
• Tirdzniecības automātos pie Spices Promenādes un Saldū.

Produkciju iespējams nobaudīt arī restorānā Zoltners, kur aitu piena siers iekļauts sezonālos ēdienos.

Viesu nams atrodas Senajā Gegužinē bijušās muižas vietā Neres upes krastā. Apmeklētāji tiek aicināti apbrīnot ainavu, peldot pa Neres upi vai braucot ar velosipēdiem. Lauku mājas saimnieki-arhitekti vada nodarbības par etnoarhitektūru.

Vieta kā radīta dažādu pasākumu rīkošanai nacionālās identitātes stiprināšanai un tradīciju kopšanai. Maza ģimenes viesnīciņa, piekļuve saimniecības ikdienai un tās iedzīvotājiem. Airdēļi un riteņbraukšana. 

Bruknas muiža ir negaidīts pārsteigums šajā vietā un laikā. Muižas pils celtniecību uzsāka 18. gs. vidū un vēl pēc gadsimta - pārbūvēja. 20. gs. pirmajā pusē muižas pilī izvietoja pamatskolu, bet Padomju laikā - iekārtoja dzīvokļus. Tagad muižas pils ir atdzimusi jaunā kvalitātē – gan pēc formas, gan satura, - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Te darbojas sabiedriskā organizācija „Kalna Svētību kopiena”, vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes u.c. pasākumi. Ēkas iekšpusē ir saglabājušās vecās vītņu koka kāpnes, logu aiļu slēģi un misiņa durvju viras. Tiek celta baznīca. Iepazīstams ir no kultūraugiem veidotais renesanses stila dārzs. Iepriekš piesakoties, ēkas un arī netālu, pašu iemītnieku rokām uzcelto baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses, vietējo iemītnieku pavadībā, kas izstāsta arī muižas un dārza vēsturi un notikumus. 300 m dienvidrietumos no muižas atrodas Bruknas pilskalns, taču to dabā ir grūti atpazīt un vēl grūtāk sasniegt. 

Veisieji reģionālais parks (Veisiejų regioninis parkas) veidots (1992.g.) Sudavas augstienes (Sūduvos aukštuma) ainavu, bioloģiskās daudzveidības un kultūras pieminekļu aizsardzībai. Viena no parka bagātībām ir ezeri, kuru iegarenās formas liecina par ledāja darbības rezultātu. Pēdējā apledojuma laikā šeit atradusies ledāja mala. Ezerus (kopā – 37) ieskauj lielāki meža masīvi uz kontinentālām (iekšzemes) kāpām, kas piemēroti atpūtai dabā, dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Parkā ir iekārtotas peldvietas, kur patīkami gremdēties vasaras tveicē, izveidotas dabas takas, bet mazās upītes, kas savieno ezerus, ir piemērotas braucieniem ar kanoe laivām. Veisieji reģionālā parka teritorijā ir liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Šeit tiek aizsargātas arī tādas retas sugas kā Eiropas kokuvarde Hyla arborea (parka simbols), purva bruņurupucis Emys orbicularis, dažādas orhideju sugas u.c.

For more than a century now, the Gūtmaņa cave has been a popular tourist destination. It is the widest (12 m) and highest (up to 10 m) cave in Latvia. It is more of niche, actually, because its depth is just 18.8 metres. The cave is an interesting geological monument, as well as an important cultural and historical place with lots of legends, among which the most popular one centres on a woman called the rose of Turaida. It seems, however, that of the greatest historical values are the engravings on the walls and ceilings of the cave. The oldest date back to the late 17th century. A stream flows out of the cave, and it continues to shape it. People believe that the water from the stream has medicinal properties.

Nearby there is Tourist Information Centre Gutmanala. Office hours: 01.05.-30.09. from 9.00 – 19.00; 01.10.-30.04. from 9.00 – 18.00. Prices for parking: 1 car EUR 2,50; 1 minibus EUR 5,00; 1 bus EUR 7,00.