| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Viena no nedaudzajām Latvijas ozolu tīraudzēm (platība 19,6 ha), kurai dabas aizsardzības statuss bija piešķirts jau 1928. gadā. Lielāko ozolu vecums tiek vērtēts ap 300 – 400 gadiem. Piļoru ozolu audze meklējama Ezernieku – Andzeļu ceļa malā, kur izveidots neliels auto stāvlaukums, taka, uzstādīts informatīvais stends un izveidota atpūtas vieta ar laipu, no kurienes paveras skats uz Ežezera ziemeļdaļas līci un salām. Šeit ir sastopamas ozolu audzēm raksturīgās augu, sēņu un kukaiņu sugas, taču tās atpazīs zinātājs. |
||
|
Z/s “ Kurmīši“ ārstniecības augu lauki atrodas ekoloģiski tīrajā un ainavām bagātajā dabas parka “ Daugavas loki “ un Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” teritorijā. Lai neiznīcinātu dabiskās ārstniecības augu augšanas vietas, “Kurmīšu” laukos kopš 1994. gada tiek audzēti aptuveni 40 ārstniecības augu sugas un šķirnes. Ārstniecības augu audzēšanas entuziastiem un tūristiem piedāvā iepazīties ar ārstniecības augu audzēšanas un sagatavošanas noslēpumiem. Pēc ekskursijas iespēja nodegustēt un iegādāties „Kurmīšu” zāļu tējas, kas vislabāk garšo kopā ar medu, kuru bites ir vākušas no saimniecībā augošajiem ārstniecības augiem. Īpašu gaisotni rada bišu vaska sveces. Saimniecībā ir izveidotas atpūtas vietas, vaska sveču lietuve, var iegādāties bagātīgu, - no vaska veidotu suvenīru klāsta, iepazīt bišu dravu. Saimnieks piedāvā arī gidētas ekskursijas pa saimniecību. |
||
|
Neliels, bet ļoti ainavisks un ar lieliem laukakmeņiem klāts
zemesrags. No raga iztālēm redzamas Veczemju
klintis.
|
||
|
Atrodas Obinitsa ciemā, vasarā atvērts katru dienu, ziemā pēc pasūtījuma. Baltmaizes un rupjmaizes cepšanas ar ieraugu mācību darbnīcas. Kafejnīcā cep klona maizi bez formas, maizi ar sēklām, dažādas baltmaizes. |
||
|
Atrodas vecpilsētas centrā, Latgales ielas un Baznīcas ielas krustojumā. Dievnamu cēla laikā no 1843.–1845. g. krievu klasicisma stilā. Nesen atjaunoti tā griestu un sienu gleznojumi. Tornī atrodas 1667 kg smags zvans. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
|
Viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja (sk. arī Rucavas īvju audzi). Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju), tādēļ apmeklētājs bez botāniskām zināšanām šeit redzēs tikai „parastu” mežu. Austrumos no lieguma vairāku kilometru garumā stiepjas neliels valnis – bijušā šaursliežu dzelzceļa (600 mm, 41 km garš) līnija Dubeņi – Rucava, ko Pirmā Pasaules kara laikā būvēja vācu armija ar mērķi – izvest kokmeteriālus. |
||
|
Apmēram pusotru kilometru austrumos no Lūžņas pie Lūžas ietekas Baltijas jūrā atrodas vēl viena krasta batereja. Turpat arī padomju armijas militāro būvju paliekas.
|
||
|
No nesen atjaunotā Vecā ķieģeļu tilta un skatu laukuma, kas atrodas Ventas kreisajā krastā aiz Pils sarga namiņa paveras ļoti skaists skats uz Latvijas platāko un iespaidīgāko ūdenskritumu – Ventas rumbu. Te vērts atbraukt pavasara palu un vimbu migrāciju laikā.
|
||
|
A. Baranauska un A. Vienoļa – Žukauska memoriālais muzejs izveidots 1927.gadā. Tajā tiek vāktas, glabātas un popularizētas muzeja vērtības, kas atspoguļo Anīkšču apkaimes kultūras, literatūras, vēstures, agrokultūras, tehniskās vēstures attīstību. Visas sezonas laikā apmeklētāji var pastaigāties pa Rakstnieku kalniņa memoriālo parku. |
||
|
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.
|
||
|
Lietuvas pierobežā atrodas Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši (ošu meži Latvijā – retums) u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi dabas ritumā. Dabas liegums veidots mežu biotopu, augu un dzīvnieku sugu aizsardzībai, starp kurām sastopamas daudzas dienvidu reģioniem raksturīgās sugas. |
||
|
No Tartu pa Emajegi (Emajõgi) upi kursē ātrgaitas kuģis, kura galamērķis ir Pīrisāres sala Peipusa ezerā. Emajegi lejtecē atrodas viens no lielākajiem mitrāju masīviem, kas ir putniem nozīmīga vieta.
|
||
|
Uzņēmumā jau 16 gadus ražo klasiskos, medus, piparmētru – ingvera un smiltsērkšķu cukurgailīšus u.c. konditorejas izstrādājumus, kā arī gatavo zemestauku sulu, kas ir sen pazīstams tautas dziedniecības līdzeklis. Produkcijas iegāde. |
||
|
Purmaļu laukakmens ir lielākais laukakmens Rēzeknes novadā un
viens no divdesmit lielākajiem Latvijā, atrodas stāvā nogāzē koku un
krūmu ielokā. Akmens ticis postīts, izlaužot robus, kas tagad veido lielus
pakāpienus. Akmens iegūlis stāvā nogāzē, un tas vēl vairāk izceļ tā
ainaviskumu. Apkārtmērs 18,5 m, augstums 3,2 m, garums 5,6 m, platums
4,7 m, virszemes daļas tilpums ap 30 m3.
|
||
|
Viduslaiku un pagājušā gadsimta sākuma kapsēta. To iejož apsūnojis akmeņu žogs. Te meklējami vairāki interesanti objekti: Heinriha Jakobsona (1832. – 1911.) - pirmā Mazirbes skolotāja kapa vieta (vecs metāla krusts atrodas pa kreisi no galvenajiem vārtiem), priede - valsts nozīmes dižkoks 3,17 m apkārtmērā, kuras stumbrā kāds viesstrādnieks padomju laikā ar motorzāģi izzāģējis kokā dori, lai tiktu pie bišu medus, rakstnieka Marģera Zariņa stāstā un lugā aprakstītā vecā Taizeļa prototipa – zvejnieka Nika Freimaņa (1845. – 1908.) kaps, Vilkača kaps - teikām un spoku stāstiem apvīta vieta – sens ar akmeņiem apkrauts kaps – it kā vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta u.c. |
||
|
Mācību drava piedāvā piedzīvojumu bišu dravā - ieraudzīt, sajust, sagaršot, sadzirdēt. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīt dravnieka arodu (no maija līdz novembrim), izbaudīt veselības kūri (no maija līdz augustam - trešdienās un sestdienās) un degustēt bišu našķus, drosmīgajiem - īpaši pārsteigumi. Organizē meistarklases "Sveču gatavošana", "Vaska gleznas", "Gardēdis", "Veselība no bišu dravas", "Jaunais biškopis", kā arī praktiskas apmācības un seminārus biškopjiem. |
||
|
Atrodas Sabiles centrā. Bistro tipa ēdināšanas vieta, kas piedāvā maltīti steidzīgajiem. Sadarbojas ar apkaimes zemnieku saimniecībām. |
||
|
Atrodas 0,1 km ziemeļos no Dobeles pilsdrupām - laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem. 1940. g. pilsētas Vienības laukumā atklāto pieminekli (tēlnieks K. Zemdega) desmit gadus vēlāk uzspridzināja, bet 1996. g. atklāja no jauna (tēlniece I. Berga). Laukumā apskatāms 1989. g. uzstādītais piemiņas akmens (tēlnieks M. Zaurs) zemgaļu aiziešanai no Dobeles, kas notika 1289. g. Pirms aiziešanas uz Lietuvu, tie nodedzināja savu koka pili Dobeles pilskalnā. No laukuma paveras labs foto – rakurss uz Dobeles pilsdrupām. |
||
|
Dvietes un netāli esošais Skuķu ezeri ir vieni no teritorijas grūti pieejamajiem palieņu ezeriem – lielākie šāda tipa
ezeri Latvijā. Palu laikā pārplūst, savienojoties vienā lielā ūdenskrātuvē.
|
||
|
Pēc izmēriem neliela, ar mežiem klāta teritorija, kurā izplūst sēravoti. Populārākais no tiem – Ellītes sēravots satur mazmineralizētu sērūdeni, kam piedēvē dziedznieciskas īpašības. Sēravota apkārtne ir labiekārtota un to atrast palīdzēs taka un informācijas stends. Avotu uzskata par Iecavas izteku. Dabas liegums veidots ar sēravotiem saistīto biotopu un aizsargājamu augu sugu saglabāšanai.
|
||