| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Atrodas Rucavas – Bārtas ceļa malā (pagrieziens uz Bārtas Romas katoļu baznīcu). Veltīts melioratoram Arvīdam Manfeldam – bijušā Liepājas rajona meliorācijas uzņēmuma priekšniekam kā pateicība no vietējiem iedzīvotājiem par ceļiem un tiltiem. |
||
|
Koktēlnieka paša veidotā ainaviskā saimniecībā top darbi, kas apvieno koku un akmeni. Irlavas ciemā ir izvietots amatnieka darbs – 6,2 m augstā karote. Ekskursija un dažādu koka izstrādājumu pasūtīšana un iegāde. |
||
|
Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē pēc tēlnieka O. Feldberga ierosmes 1992. gadā izveidots brīvdabas mākslas muzejs parks. Te var iepazīt laikmetīgās mākslas darbus, kā arī piedalīties mākslas simpozijos, radošajās darbnīcas un citos pasākumos.
|
||
|
Atrodas Talsu centrā. Iecienīta pusdienu maltīšu ieturēšanas vieta ar plašu latvisku ēdienkarti. |
||
|
2015. gadā uzceltais skatu tornis atrodas dabas parkā „Daugavas loki”, Daugavas ielejas kreisajā krastā – Daugavpils novada Vescalienas pagastā. No torņa aplūkojama izcilā Daugavas loku ainava. |
||
|
One of the most beautiful sections of the Baltic Coastal Hiking Route in Matsalu National Park, which leads through the agricultural lands and coastal meadows located near Matsalu Bay, where thousands of migrating cranes and geese gather in autumn. There are excellent birdwatching sites with towers near Haeska village (coastal meadows, shallow coves, small islets, cattle pastures) and at Cape Puise (coastal meadows with pastures, shoals). The most panoramic views of the sea and strings of islands can be seen in the surroundings of Põgari-Sassi and Puise nina |
||
|
Komultēnu dižakmens atrodas Sakstagala pagastā, jauktu koku
mežā ap 700 m no Jēkabpils – Rēzeknes ceļa, uz ZA no Komultēniem.
Tā plakanā virsma un sāni saplaisājuši. Akmens sastāv no joslaina magmatizēta
gneisa. Dižakmens apkārtmērs 15 m, garums 5 m, platums 3
m, augstums 1,8 m, tilpums ap 20 m3.
|
||
|
Jaukta plāna Ilzenberga muižas parks, izveidots 19.gs. otrajā pusē, ir palicis tāds pats līdz mūsdienām. Gleznaina, izteiksmīga reljefa vietā starp Ilgio un Apvalasa ezeriem. Atjaunojot parku, saglabāta bijušā parka telpiskā struktūra. Parks aizņem 10 ha teritoriju un ir veidots no divām daļām. Pirmā – tā ir salīdzinoši prezīca tainsstūra formas teritorija blakus muižai, apjozta ar mazlapu liepu rindām un ainaviski izvietotiem vietējo un introducēto koku sugu stādījumiem. Otrā daļā – dabiskā meža tipa stādījumi. Lielākais Ilzenberga muižas parkā augošais ozols ir pasludināts par valsts apskargājamo dabas mantojuma objektu. Šī varenā koka stumbra apkārtmērs – 6.3 m, diametrs – 2 m, augstums – 30,5 m. |
||
|
Ēku komplekss celts kā zvejnieka un zemkopja saimniecība. Tajā ietilpst 1926. g. celtā dzīvojamā māja un saimniecības ēkas (20. gs. pirmā puse). Saimniecība redzama no ceļa. |
||
|
Atrodas Lielvārdes centrā pie Lāčplēša un Ausekļa ielas krustojuma, - tirdzniecības centrā „Elvi”. |
||
|
Salantu reģionālā parka (Salantu regioninis parkas) galvenās ainavas veidotājas ir Erlas, Minijas un Salantas upju senielejas, kas izteikti atklātajam apvidum piešķir zināmu “rozīnīti”. Parka teritorijā atrodas Lietuvā lielākais kadiķu mežs. Kadiķu audzes, kurās redzami ledāja atstātie laukakmeņi ir raksturīgi tikai šim reģionālajam parkam. Akmeņi neparastā veidā ir arī eksponēti Mosēdes (Mosėdis) pilsētiņā un Vilius Orvidas saimniecībā pie Salantiem. Kopumā parkā konstatētas 570 augu sugas un 793 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkulnieku sugas. Salantu apkaimē ir saglabāts vietējais dialekts, tiek svinēti vasaras saulgrieži, bet vecākās paaudzes iedzīvotāji reliģisku svētku laikā pulcējas pie kapelām un dzied t.s. piekopj maija (Gegužinė) lūgšanas. Parka apmeklētāju centrs atrodas Salantos. |
||
|
Salos, Vaišnoriškė, Strazdai, Šuminai – Augštaitijas nacionālā parka ciemi, kuros saglabājušas vēsturiskas viensētas ar koka ēkām un to plānojumu. Apdzīvoti. |
||
|
Jauka atpūta lauku mājā, kura atrodas 2 km no Aizkraukles pilsētas un 1,5 km no Aizkraukles dzelzceļa stacijas. Atpūtas komplekss ir piemērots atpūtai divatā vai draugu pulkā, līdz 25 cilvēku kompānijai. Brīvdienu mājā nakšņošanai ir paredzētas trīs atsevišķas istabiņas, kurās ir divvietīgās gultas. Var izmitināt līdz 16 cilvēkiem, uzklājot papildvietas. Atsevišķā ēkā ir viesību zāle ar pirti un kublu. Ir arī melnā pirts. Teritorijā ir telšu un treileru vietas. Aktīvai atpūtai ir velosipēdu noma, nūjošana, zirgu izjādes, zirglietu muzejs un mini zoodārzs. |
||
|
Krievkalnu augstākajā punktā (149 m v.j.l.) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta, no kuras paveras iespaidīgs skats austrumu virzienā.
|
||
|
Maršruts piemērots izcilu dabas un kultūras vērtību baudītājiem! Teiksmainie Šlīteres Zilie kalni ir pazīstami jau no seniem laikiem, kad tajos vietējie „pirāti” kurināja viltus ugunskurus, lai jūrasbraucēji uzskrietu uz Kolkasraga sēkļiem. Mūsdienās Slīteres nacionālā parka piekrasti tēlaini dēvē par Baltijas jūras brīvdabas ģeoloģijas muzeju, jo šeit apskatāms Baltijas ledus ezera senkrasts, Ancilus ezera krasta kāple un Litorīnas jūras kāpu veidojumi (kangari, vigas), kas uzskatāmi atspoguļo Baltijas jūras attīstības vēsturi pēdējo 10 000 gadu garumā. Piekrasti šeit vēsturiski apdzīvojuši lībieši, kuru zvejniekciemi ir nozīmīga vienas no pasaulē mazākās minoriotātes kultūrvide. Maršruts posmā no Mazirbes līdz Kolkai iet pa veco krasta ceļu, kas izlokas cauri lībiešu zvejniekciemiem – Košragu, Pitragu, Saunagu un Vaidi. Slīteres nacionālais parks ir viena no augiem bagātākajām Latvijas teritorijām, bet Kolkasrags – viena no populārākajām putnu vērošanas vietām to migrāciju laikā. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Lielākie 1. pasaules kara laika brāļu kapi Latvijā. Tajos atdusas 1800 latviešu strēlnieki un ap 2000 pagājušā gadsimta 30. gados pārapbedītie karavīri, kas dienējuši dažādās Krievijas armijas daļās. Kapu centrā uzstādīts piemineklis. |
||
|
Kafejnīca "Titurgas stāsti" atrodas Baložos, netālu no Rīgas. Plašs ēdienu sortiments, piedāvājumā gan vietējās, gan Eiropas virtuves maltītes. Draudzīga vieta ģimenēm ar mazuļiem. Notiek dzīvās mūzikas vakari. |
||
|
Interesantā būve, kurai Baltijas valstīs grūti atrast līdzinieku, ir meklējama 2 km ziemeļaustrumos no Kirblas (Kirbla). 307,8 m garo arkveida tiltu pāri Kazari upei (Kasari jõgi) uzcēla 1904. g. deviņu mēnešu laikā. Tajā brīdī to uzskatīja par Eiropas garāko šāda tipa dzelzsbetona tiltu. Tagad to var šķērsot tikai ar kājām vai ar divriteni. Tumšajā diennakts laikā tilts ir skaisti izgaismots! Tā ievērojamais garums ir skaidrojams ar apstākli, ka pavasara palos Kazari palienes applūst lielās platībā. |
||
|
Jau no 1820. gada cilvēki ir brūvējuši igauņu alu, izmanotojot vietējās izejvielas, kā ūdeni, rauhu un citus. Nosaukums - Saku Alus Darītava - ir nācis no iepriekšējās darītavas, kas darbojās līdz 1992. gadam. Šeit atrodas arī muzejs, kur var apskatīt, kā alus ceļš ir mainījies cauri gadiem. ir iespējams arī degustēt tikko brūvētu alu. Nepilngadīgajiem piedalīšanās tūrē ir aizliegta. |
||
|
Hercoga Jēkaba krogs atrodas Jēkabpils pilsētas vēsturiskajā centrā netālu no Daugavas dambja. Izceļas ar eksotisko ēdienu klāstu. Latviešu virtuve: Siera salāti, baraviku zupa, podiņš ar vistu vai cūkgaļu, zemeņu zupa ar saldējumu. |
||