Atpūta laukos
4261-4280 / 4346
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Darbnīcā ādas apstrādes meistares gatavo jostas, somas, rotas (piekari, sprādzes, aproces), vākus, iesien grāmatas un izgatavo suvenīrus. Piedāvā ekskursijas (līdz 50 cilvēku grupām), ļauj darboties pašiem, cienā ar tēju un vāra uz ugunskura zupas.
N/A

Kādreizējā Mēmele. Vienīgā Lietuvas ostas pilsēta ar vecpilsētu.
N/A

Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas.
N/A

Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9) celta 1777. g. kā Karla Eberharda fon Zīversa dzīvojamā māja, atrodas 1949. g. atklātais Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Ēka ar neogotisko Lademahera torni, kas dekorēts ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāma par vienu no pirmajiem Latvijas muižu arhitektūras eklektikas piemēriem. Sākot ar 2012. g. martu, muzejā būs apskatāma mūsdienīga ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols", kas interaktīvā veidā iepazīstinās apmeklētājus ar Cēsu un apkārtnes vēsturi no vendu laikiem līdz 20. gs sākumam. Ekspozīcijā būs iekļautas arī sadaļas par Latvijas valsts karoga vēsturi, grāfu Zīversu dzīves gaitām un lielo devumu Cēsu attīstībā. Pils trešais un ceturtais stāvs ir atvēlēts mainīgajām ekspozīcijām, kā arī tajā atrodas īpaša ģimenēm ar bērniem paredzēta istaba. No Jaunās pils Lādemahera torņa paveras vislabākais skats uz Cēsu pilsdrupām, vecpilsētu un Sv. Jāņa luterāņu baznīcu.
N/A

Ēka uzcelta 1800. g. un pārbūvēta 1825. g. Zosnas katoļu baznīca ir viena no mazākajām Latgales koka baznīcām un vecākais Rāznas nacionālā parka dievnams. Ēkā atrodas slavena altārglezna “Madonna ar bērnu’’. Ievērības cienīgi ir arī vārti, žogs (celti no sarkanajiem ķieģeļiem un laukakmeņiem) un zvanu tornis. Netālu no baznīcas dzīvo pārvaldniece, ar kuru var vienoties par baznīcas apskati.
N/A
Bolderājā – austrumos no Lielupes ielas un dienvidaustrumos no Jātnieku ielas Daugavas krastā ir saglabājušās paliekas no četrām uzspridzinātām batereju pozīcijām. Šīs baterejas, kurās atradās 152. kalibra lielgabali, ir daļa no kādreizējās Rīgas fortifikāciju sistēmas (sk. arī Komētfortu, Daugavgrīvas cietoksni, Mangaļsalas fortifikācijas), kuras mērķis bija aizsargāt pilsētu no uzbrucējiem, kas nāktu (nāca) no jūras puses. No batereju augšas labi redzama Daugava un no jauna uzbērtā Krievu salas ziemeļdaļa (milzīgs smilšu kalns). Šī vēstures pieminekļa un tās apkārtnes stāvoklis – vairāk kā bēdīgs ...
N/A

Grobiņas mūra pili 1348. gadā cēlis ordeņmestrs Goswin von Herike. Grobiņas pils izmantota kā fogta rezidence, pilsnovada administratīvais centrs, svarīgs ordeņa atbalsta punkts, kā arī ordeņa sūtītu ceļotāju naktsmītne, braucot no Livonijas uz Prūsiju.  Pils laika gaitā uzlabota un pārbūvēta. 17.gs. vidū veikta vērienīga pils pārbūve un ārējo nocietinājumu pārveidošana, uzberot zemes vaļņus ar četriem stūru bastioniem. 18.gs. pils celtnes vairs netika labotas, tomēr līdz pat Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidēšanai pils dažās telpās vēl atradās Grobiņas apriņķa administratīvās iestādes, gadsimta beigās vairs netika apdzīvota, un tā pārvērtās drupās.   Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17. gadsimtā veidotie nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, kā arī stāvinātās nogāzes. 

2019.gadā pilsdrupas Ālandes upes atpūtas parka projekta ietvaros izbūvēta skatuve un skatu platforma virs pilsdrupām, rietumu nogāzē izbūvētas lielas kāpnes. Ap pilskalnu arī labiekārtota pastaigu taka, kura vijas cauri pilsētai gar Ālandes upi.

Viduslaiku pilskalnam un takai piekļaujas pilsētas promenāde ar skatu vietām un soliņiem.
N/A

Atrodas Tērvetes ziemeļrietumu daļā, Tērvetes upītes krasta līkumā. „Sprīdīšos” sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) strādāja un atpūtās latviešu rakstniece Anna Brigadere (1861. - 1933). Šajā laikā top lugas, stāsti, dzejoļi un rakstnieces atmiņu triloģija. No laukakmeņiem celtā „Sprīdīšu” ēka uzbūvēta 1840 g. Te sākotnēji darbojušās ūdensdzirnavas, tad skola, dzīvojuši mežziņi. Tagad šeit aplūkojams rakstnieces memoriālais muzejs. No „Sprīdīšiem” var uzsākt garāku pastaigu pa Tērvetes dabas parku, kur izvietoti no koka darinātie A. Brigaderes pasaku varoņi.
N/A
Viens no izcilākajiem Baltijas ūdenskritumiem – ap 8 m augsts un līdz 70 m plats (iespaidīgāks pavasaros un pēc lietavām). Ūdenskritums un tam sekojošais ~ 300 m garais kanjons veidojies Ordovika perioda kaļķakmeņos, kuros zinātājs saskatīs galvkāju u.c. fosīlijas. Mazūdens periodā drosmīgākie mēģina šķērsot upes straumi gan virs ūdenskrituma, gan arī zem tā, kur kaļķakmens pārkares un krītošais ūdens ir izveidojuši savdabīgu „tuneli”.
N/A
2 dienas

Maršruts piemērots izcilu dabas un kultūras vērtību baudītājiem! Teiksmainie Šlīteres Zilie kalni ir pazīstami jau no seniem laikiem, kad tajos vietējie „pirāti” kurināja viltus ugunskurus, lai jūrasbraucēji uzskrietu uz Kolkasraga sēkļiem. Mūsdienās Slīteres nacionālā parka piekrasti tēlaini dēvē par Baltijas jūras brīvdabas ģeoloģijas muzeju, jo šeit apskatāms Baltijas ledus ezera senkrasts, Ancilus ezera krasta kāple un Litorīnas jūras kāpu veidojumi (kangari, vigas), kas uzskatāmi atspoguļo Baltijas jūras attīstības vēsturi pēdējo 10 000 gadu garumā. Piekrasti šeit vēsturiski apdzīvojuši lībieši, kuru zvejniekciemi ir nozīmīga vienas no pasaulē mazākās minoriotātes kultūrvide. Maršruts posmā no Mazirbes līdz Kolkai iet pa veco krasta ceļu, kas izlokas cauri lībiešu zvejniekciemiem – Košragu, Pitragu, Saunagu un Vaidi. Slīteres nacionālais parks ir viena no augiem bagātākajām Latvijas teritorijām, bet Kolkasrags – viena no populārākajām putnu vērošanas vietām to migrāciju laikā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Atrodas nelielā apdzīvotā vietā – Vasiļovā - Daugavpils–Rēzeknes (A13) ceļa malā. Šajā vietā kādreiz atradās Vasiļovas pusmuiža, kuras nomnieks bija Raiņa tēvs – Krišjānis Pliekšāns.
N/A
Kādreizējais tanku poligons, par kuru mūsdienās vairs vēsta tikai netiešas liecības (sk. stāstu).
N/A

Saimniecībā no vietējiem produktiem ražo mājas vīnus (plūmju, aveņu, bērzu sulas, aroniju, augļu - ogu, vīnogu, upeņu u.c.), ievārījumus (upeņu, ābolu, ērkšķogu, rīvētu kabaču, ābolu - ķirbju u.c.), marinējumus (tomāti želejā, dārzeņu lečo, gurķi kurzemnieku gaumē, kabaču ikri, marinēti kāposti u.c.), kompotus (zemeņu, aveņu, ķirbju, plūmju u.c.), sulas un sīrupus (ābolu, aroniju), vīnus (ābolu - irbeņu, aveņu, plūmju, aroniju, vīnogu u.c.), liķierus (zemeņu, dzērveņu, piparkūku, cidoniju, aveņu u.c.).  Tūristu grupām piedāvā vīnu un  liķieru degustācijas: var pamēģināt 8 - 9 vīnu vai 5 liķieru veidus. Grupas lielums ir no 10 - 40 cilvēki. 
N/A

Traktieris "Zvejnieku sēta" atrodas pie tilta pār Salacu. Piedāvā tradicionālos latviešu un citu Eiropas valstu ēdienus.

Latviešu virtuve: Ķilava ar olu, zivju zupa, zemnieku brokastis, ceptas sviesta pupiņas, cāļa akniņas ar kartupeļu biezeni, Kurzemes strogonovs, zemnieku virums podiņā, plānās un kartupeļu pankūkas ar ievārījumu, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: Mūsmāju plātsmaize.
N/A

Rančo Riisa atrodas Soomaa Nacionālajā parkā (Soomaa Rahvuspark), kur ir ļoti daudz dabas velšu, ko izmanto arī ēdienu gatavošanā. Pēc pastaigas pa nacionālo parku un spirdzinošas saunas saimnieki piedāvās maltīti pēc labākajām Soamaa tradīcijām.
N/A

Vienīgā vieta Kurzemē, kur vēl pārstrādā vilnu un, cik zināms, tad arī vienīgā vieta Latvijā, kur veic pilnu vilnas pārstrādes procesu. Vilnas pārstrādes tradīcijas Pācē ir kopš 19.gs. beigām. Pirmās Latvijas Republikas gados te velta vadmala, bet padomju gados Pācē bija otrs lielākais sadzīves pakalpojumu sistēmas cehs Latvijā, kas pārstrādāja aitu vilnu.
Vilnas segu un spilvenu šūšanas darbnīca (no dabīgi apstrādātas 100% Latvijas aitu vilnas) Dundagā (tel. 26311838).
N/A

Atrodas skaistā vietā – Pilssalas dienviddaļā pie gājēju tilta pār Driksu.
N/A
Planču purva laipas galā ir izveidots skatu laukums un atpūtas vieta, no kuras var baudīt augstā tipa purva ainavas un ieelpot savdabīgo purva gaisu. Vienīgais Latvijas brīvdabas infrastruktūras objekts, kur informācija ir veidota arī Braila rakstā. Atrodas ZBR.
N/A
J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam.
N/A
Viena no Latvijas izteiktākajām subglaciālo iegultņu sistēmām, kurā izvietojušies 11 dažāda lieluma un dziļuma ezeri. Izcili ainaviska teritorija, kurā īpaši tāli un skaisti skati līdz pat Hānjas augstienei Dienvidigaunijā paveras no Drusku – senču pilskalna. Teritorija veidota arī biotopu, piemēram, boreālo un nogāžu mežu aizsardzībai. Lai arī teritorijai piemīt ārkārtīgi liels ainaviskais un tūrisma potenciāls, tas līdz šim ir minimāli izmantots. Dabas liegums atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").