Taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm var nokāpt līdz neparastajai pludmalei, kur redzams šaurs smilšains liedags ar gandrīz ūdenī augošiem melnalkšņiem. Takas garums ir 0,3 km (vienā virzienā), iziešanai nepieciešamais laiks ~ 0,3 h. Sākot no Rīgas šosejas, līdz stāvkrastam taka iet cauri ES nozīmes biotopam "Mežainas piejūras kāpas", kas ir bieži sastopams tiešā jūras piekrastē. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā.

Saimniecības plašos laukus gādīgu bitenieku uzraudzībā ‘’apsaimnieko’’ ~ 150 bišu saimes. Te audzē arī nektāraugus – griķus, amoliņu, facēliju. Bišu saimes noslēpumu izzināšana, biškopības produktu izbaudīšana un iegāde.

Dabīgi audzēti ārstniecības augi, vakari pie ugunskura, pēc īpaši izvēlētām receptēm gatavots ēdiens. Energia saimniecībā audzē ārstniecības augus, tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, kas saistīti ar ārstniecības augiem un pozitīvu enerģiju.

Atrodas paaugstinājumā - skaistā vietā – Alūksnes ezera krastā pie Pleskavas ielas (P 40). Pieminekli 1923. gada 20. jūnijā atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Tas celts pēc tēlnieka J. Miesnieka meta. Pieminekļa centrā ir attēlots vairogs ar krustotu zobenu, bet pamatnes daļā – uzraksts „Par Latviju kritušiem 7. Siguldas p. Karavīriem. 1919. – 1920”. Tā otrā pusē ir uzraksts: „Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu tēvu zemi”. Padomju laikā (1953. g.) pieminekli nojauc. To atjauno 2009. gadā.

Atrodas Jēkabpils pievārtē, Rīgas – Daugavpils autoceļa (A6) malā, 141. kilometrā. Moteļa pirmajā stāvā ir kafejnīca un viesību zāle. Iecienīta tālbraucēju šoferu maltītes ieturēšanas vieta.

Viena no Latvijas skaistākajām upju krasta promenādēm, kas atrodas Ventas lejtecē – Ventspils vecpilsētas ziemeļdaļā. Tā izdekorēta ar govju skulptūrām, pieminekļiem, strūklakām un ziedu kompozīcijām. Šī ir viena no populārākajām pilsētnieku un tās ciemiņu pastaigu vietām, no kuras paveras pilsētas ostas skati. Līdz pagājušā gadsimta vidum Ostas ielā atradās noliktavas jeb tā saucamie spīķeri, no kuriem daļa ir saglabājusies līdz mūsdienām. Ostas ielas promenādes sākumu tās austrumdaļā iezīmē Tirgoņu dārzs (pie tā meklējams Ventspils TIC) un Jūrakmens.

Alsungas vecajā muižas rijā ir iekārtots suvenīru veikals, kur var iegādāties Suitu novadā ražotus praktiskus suvenīrus „Tapis Suitos” un citas noderīgas lietas: lakatus, cimdus, zeķes, traukus, zāļu tējas u.c. Bērniem te organizē radošās darbnīcas. Rijā var satikties (iepriekš piesakoties) ar Suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās. „Rijai” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”. 

Skalu pinumu darbnīca atrodas Jelgavas novada, Sesavas pagastā. Amatniece izgatavo dažāda veida skalu grozus un pinumus no priedes, liepas, apses un melnalkšņa, kā arī dažāda veida un izmēra piknika grozus, grozus sēņošanai vai ogošanai, paliktņus un paplātes, malkas un veļas grozus, sīpolu, ķiploku grozus, bērnu groziņus un dažāda veida groziņus sadzīves lietošanai. Uz pinumiem tiek veidoti arī dažādi uzraksti un zīmējumi. Pieņem pasūtījumus un izgatavo pinumus pēc individuāliem pasūtījumiem.

Darbnīcā var redzēt sena aroda - skalu grozu pīšanas procesu. Ir iespēja katram iemācīties uzpīt savu groziņu.

1973. g. dibinātais muzejs no 1989. g. atrodas Kalna Ziedu viensētas vietā. Ēka, kurā atrodas patstāvīgā ekspozīcija celta 1989. g. uz dzīvojamās ēkas pamatiem, bet krātuves ēka (1994. g.) uz kūts pamatiem. Izstāžu nams (2000. g.) tapis klēts vietā. Tādējādi no bijušās viensētas ēkām ir saglabājies tikai pagrabs, taču ēku izvietojums atbilst tipiskam Vidzemes sētas plānojumam. Muzeja krājums veltīts novada vēsturei no akmens laikmeta. Tā brīvdabas ekspozīcijā apskatāmi bišu stropi ar piederības zīmēm un Latvijā reti sastopamie riņķa krusti, kas ir viduslaiku kapu pieminekļi. 0,1 km uz ziemeļaustrumiem no muzeja atrodas Kalna Ziedu pilskalns. Kalna Ziedu Upurozola stumbrs (cilvēku un dabas stihiju postīts) 2013. gadā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves malas pārvietots uz muzeja pagalmu, lai saglabātu to kā vēstures pieminekli nākamajām paaudzēm.

Varenās muižas Alatskivi galvenajā ēkā esošajā restorānā goda vietā ir vietējie ēdieni. Muižas bagātā vēsture saista igauņu zemnieku kultūru, baltvāciešu kultūru un muižas arhitektūrā atspoguļoto skotu kultūru. Restorāna ēdienkartē apvienotas šīs trīs vērtības. Viesi iecienījuši galvenokārt Peipusa zandartu un cūkgaļas karbonādi, taču bieži tiek slavēts arī skotu pārsteiguma deserts un vietējais sīpolu ievārījums.