Atpūta laukos
3361-3380 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Leimaņu ciems ir sācis veidoties 20.gs. sākumā kādreizējā kroga apkārtnē. Vienā no tās vēsturiskajām ēkām atrodas arī amatu māja "Rūķīši". Ēkā ir dažādas tematiskās istabas - aušanas, novadpētniecības, maizes, saimes, senlietu un Ulmaņlaika istaba. 

Viesiem ir iespēja aplūkot un iemācīties maizes mīcīšanas un tapšanas procesu, izstaigāt Latvju zīmju parku, iepazīties ar Leimaņu pagasta vēsturi un iemēģināt roku aušanas procesā. 
N/A

“Amatnieku namiņš” ir saimnieces izlolota sirds lieta, jeb vieta, kur vienkopus atrodami daudz un dažādi vietējo un apkārtnes novadu amatnieku un mājražotāju darinājumi. Tējas, garšvielas, ievārījumi, dažādi smēriņi, adījumi, kokdarbi, pinumi, ziedi un ziedu kārbas, sveces, krūzes un daudz kas cits ir atrodams tieši “Amatnieku namiņā”. 
N/A

Pludmales kafejnīca Jūrmalas ielas galā, pie pašas pludmales, Liepājā. Trešdienās, piektdienās un sestdienās "Vēju dārzā" dzīvā mūzika. Piedāvā brokastis, pusdienas, pusdienas, kafiju and dzērienus.
N/A

Vienreizēja iespēja vērot vienkopus dažādus amatniekus (dzintara apstrādātāji, rotkaļi, audējas, šuvējas u.c.) darbībā un iegādāties meistaru darbus. Apskatāmas pasaules garākās dzintara krelles (123 m, 19 kg!), kas taisītas no pilsētas iedzīvotāju dāvinātajiem dzintara gabaliņiem. Bērniem organizē radošās darbnīcas.
N/A

Atrodas Mazirbes centrā iepretim Lībiešu Tautas namam, 600m attālumā no Dižjūras. Saimnieki nāk no senas lībiešu – Taizeļu dzimtas, par ko zināmi interesanti nostāsti. Arī pašas mājas saimnieku īpašumā ir jau vairāku paaudžu garumā. Ikviens te apskatāmais priekšmets ir ar savu stāstu un vietējo izcelsmi - pārdzīvojis karus, deportāciju un okupāciju laikus, bet mūsdienās cītīgi un ar mīlestību atjaunots. Saimnieki piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju ar papildinājumu mūsdienu stilā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai ievāktas tuvākajā apvidū, vai iegādātas sadarbībā ar vietējiem lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu gatavotājiem, tai skaitā bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Sadzīves priekšmetu kolekciju var apskatīt saimnieku pavadībā.
N/A

1699. g. Ņukšu centrā Pasienes dominikāņu mūki uzcēla kapliču, kuras vietā 1765. g. muižnieks Hilzens uzbūvēja jaunu baznīcu. Telpām kļūstot par mazu, 1922. - 1926. g. uz vecās baznīcas pamatiem uzcēla jaunu un lielāku – tagadējo Pildas katoļu baznīcu, ko dēvē par vienu no skaistākajiem Latgales koka dievnamiem. Ēkā atrodas 18. gs. otrajā ceturksnī darināts centrālais altāris un divi sānu altāri, kas tapuši ap 1700. g. Baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.
N/A

IK “55 mārītes” ir ģimenes uzņēmums Madonas novadā, kas attīsta savu darbību dabisku, Latvijā augošu ārstniecības augu tēju un garšvielu ražošanā. Uzņēmums ražo vairāk kā 70 nosaukumu monotējas (viena auga tējas), daudzzāļu tējas, ir patentējis ārstniecības augu tēju izlasi un ārstniecības augu tēju komplektu. Kopš 2014. gada ir bioloģiski sertificēts ražošanas un pārstrādes uzņēmums. Piedāvā ekskursijas grupām, kā arī meistarklases tēju gatavošanā, pazīšanā un lietošanā.
N/A

Atrodas nepilnu kilometru no Aizkraukles pilskalna un redzama no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6). Dievnams celts (1688. g.) stāvā Daugavas ielejas krasta malā, gar kuru vēl izsekojams vecais Daugavpils ceļš. Laikā no 1896. -1899. g. baznīcu pārbūvēja neogotikas formās. No interjera pieminēt vērta ir A. Annusa altārglezna “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam”. Baznīcā uzstādītas memoriālās plāksnes šejienes novadniekiem - pulkvedim Jorģim Zemitānam un arhibīskapam Arnoldam Lūsim. Kāds nostāsts vēsta, ka 2. pasaules kara laikā baznīcas torni aizķērusi vācu armijas lidmašīna un tas kļuvis šķībs.
N/A

15. gs. Preiļu muiža kļuva par grāfu Borhu dzimtas īpašumu. Borhi šeit saimniekoja līdz 19. gs. 60. gadiem. Pati pilsēta izveidojās 19. gs. pirmajā pusē, saplūstot Preiļu muižai, ciemam un brīvciemam - amatnieku un tirgotāju apmetnei. 19. gs. Preiļos uzbūvēja greznu pili un iekārtoja ainavu parku. Mūsdienās Preiļi ir nozīmīgs Latgales ekonomiskais centrs (siera un šūšanas ražotnes), kas kopj savas folkloras, amatniecības un katolicisma tradīcijas. Īpaši ieteicama ir ekskursija pa Preiļiem TIC darbinieces Irēnas Kjarkužas pavadībā.
N/A

Restorāns "Martinelli" atrodas Talsu centrā, Lielās ielas malā. Piedāvā ēdienus no vecmāmiņu pavārgrāmatas, pasaules virtuvi un plašu vīna klāstu. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem.

Latviešu virtuve: Skābu kāpostu zupa ar ceptu cūkgaļas krūtiņu, meža sēņu – grūbu zupa, siļķe ar biezpienu, bukstiņputra, šmorcepetis ar šķovētiem kāpostiem, jēra cepetis, biezpiena plācenīši, Latvijā ražotas alus šķirnes.
N/A

Pamatīgs trīsstāvu koka tornis, no kura atklājas viens no labākajiem Matsalu līča un tā apkaimes palieņu pļavu skatiem, kuras apsaimnieko mājlopi, veidodami piemērotu vidi dažādām putnu un augu sugām. Laba migrējošo zosveidīgo putnu vērošanas vieta. Tā kā tornis ietilpst Tūlingu (Tuulingu) saimniecības teritorijā – spēkrats ir jāatstāj netālu esošajā autostāvlaukumā, bet suņi jāved piesieti kakla siksnā.
N/A
"Lejas" atrodas Senā Baltijas ledus ezera krastos, kur iespējama atbalss klausīšanās un saulrieta vērošana. Neparastā saimniecībā, kurā vēl nesen nebija elektrības (izmantoja sveču lākturus un petrolejas lampas) visu dara ar roku darbu un piedāvā vērot kazas slaukšanu, piena atkrejošanu un siera gatavošanu, piedalīties zirga iejūgšanā, seno rodeļu izmēģināšanu, kā arī darbošanos ar izkapti un sirpi. Apskatāmi Latvijas laukos audzējamie mājdzīvnieki. Lauku sētā tiek organizētas vasaras skolas jauniešiem un bērniem.
N/A
Pēc tilpuma (728 m3) - otrs lielākais Baltijas dižakmens. Baltijā vienīgais akmens ar šādu formas un izmēra apvienojumu. Tā augstums ir 7 m, garums – 19 m, platums – 11 m, bet apkārtmērs – 58 m. Kabelikivi atgādina līdz pusei zemē ieraktu milzu klints gabalu. Ledājs to „atnesis” no Somijas D daļas. Pēc sastāva - rapakivi granīts. Tam blakus atrodas vēl 2 visnotaļ iespaidīgi dižakmeņi.
N/A

Atrodas paaugstinājumā - skaistā vietā – Alūksnes ezera krastā pie Pleskavas ielas (P 40). Pieminekli 1923. gada 20. jūnijā atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Tas celts pēc tēlnieka J. Miesnieka meta. Pieminekļa centrā ir attēlots vairogs ar krustotu zobenu, bet pamatnes daļā – uzraksts „Par Latviju kritušiem 7. Siguldas p. Karavīriem. 1919. – 1920”. Tā otrā pusē ir uzraksts: „Labāk manu galvu ņēma, nekā mūsu tēvu zemi”. Padomju laikā (1953. g.) pieminekli nojauc. To atjauno 2009. gadā.
N/A

Latvijas vēsturei nozīmīga vieta, jo 12. - 13. gs. šeit atradās senās latgaļu zemes - Jersikas administratīvais un garīgais centrs ar Jersikas valdnieka Visvalža pili 18 m augstajā Daugavas krastā, kurā slējās varenais pilskalns. Pilskalna plakumu (100 x 75 m) apjoza valnis un no koka būvēta aizsardzības siena. Tā iekšpusē varēja iekļūt pa apsargātiem vārtiem, aiz kuriem bija izvietotas dzīvojamās un saimniecības ēkas un pat neliela baznīca. Pilskalnā ir veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru laikā tika atsegtas guļbūves celtņu paliekas, kā arī atrastas daudzas 10. - 13. gs. senlietas, kas liecina par plašākiem tirdzniecības sakariem, t.sk. ar seno Krievzemi. 1209. g. bīskapa Alberta karaspēks ar viltu ieņem un izposta Jersikas pili un senpilsētu. Visvalža ģimeni saņem gūstā, tādēļ latgaļu valdnieks ir spiests kļūt par bīskapa vasali. Pilskalna teritorija ietilpst privātīpašumā, tādēļ tā apmeklējums ir jāsaskaņo ar īpašnieku.
N/A

Viena no retajām vietām, kur apskatāma un iepazīstama Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīga „dzīva” sēta ar tās plānojumu un tipiskām ēkām. Saimnieki kolekcionē senos sadzīves un saimniecības priekšmetus. Piedāvā ekskursiju, ārstniecības augu kolekciju, melno pirti un sēļu ēdienus. Izejvielas ražo paši un sadarbojas ar zemniekiem.

Latviešu virtuve: Plānās pankūkas, grūbu zupa, kartupeļu biezzupa, sautētas pupas īpašā mērcē, buberts, maizes zupa ar putukrējumu, tortes, zāļu tējas.

Īpašais ēdiens: Cepelīni.
N/A

Atrodas Kaibēnu kalnā (226 m v.j.l.) – 7 km uz rietumiem no Inešiem. Nominēts kā Latvijas vecākais (no 1929. g.) memoriālais muzejs. „Kalna Kaibēnu” ēkas ir celtas laika posmā no 18. – 19. gs., un tajās apskatāmi tautskolotāju un rakstnieku Reiņa (1839. – 1920.) un Matīsa (1848. – 1926.) Kaudzīšu pašu būvētā veranda, kāpnes, sienas skapji, parketa imitācijas un R. Kaudzītes izveidotā ratiņu virpotava. Ratnīcā ir izvietota seno darba rīku kolekcija. Autentisko viensētu ieskauj rakstnieku stādītais dārzs ar koktēlnieka K. Kugras veidotajiem romāna “Mērnieku laiki” tēliem. „Kalna Kaibēnos” tapis leģendārais romāns „Mērnieku laiki”. Laikā no 1868. – 1882. g. dzīvojamā ēkā atradusies pagastskola, kurā Matīss strādāja par skolotāju, bet Reinis – par skolotāja palīgu. Muzeju ieteicams apskatīt  gida pavadībā.
N/A

Parka sākums attiecināms uz 18.gs. beigām, veidošanas starpposmi aizpilda visu 19.gadsimtu. Parka veidošanā iespējama arhitekta J.G.Berlica un mežsarga H.Grotha līdzdalība. 19.gs beigās parku plānojis W.M.A.Engelhards. Tas sastāv no vairākiem patstāvīgiem nogabaliem ar savām ceļu sistēmām, skatu perspektīvām, stādījumu īpatnībām. Ap 1809.gadu Kazdangas parks vēl bijis diezgan mazs. Tas bijis vecu liepu ieskauts dārzs ar daudziem retiem augļu kokiem, blakus parkam neliels mežiņš, kas savienots ar kļavu-bērzu un pīlādžu alejām. Pils otrā pusē bijusi liela lauce, kuras lielāko daļu aizņēmis Rožu dārzs.
Šobrīd Kazdangas parks pēc platības (196 ha) ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem. Tajā ir vairāk nekā 200 sugu koku un krūmu. No tiem 127 sugas – svešzemju. Parks iekļauj visu Kazdangas centra teritoriju, ietverot arī Kazdangas pili un teritoriju ap  baronu Manteifeļu dzimtas kapenēm, kuras uzsāka veidot pašā 20. gs. sākumā, bet darbus pārtrauca līdz ar Pirmo pasaules karu. Parkā izveidotas atpūtas vietas, dekoratīvi elementi. 
Kazdangas pili sāka celt 1800. gadā. Tās projekta autors ir Eiropā pazīstamais arhitekts J. G. A.Berlics, kurš izmantojis arhitekta Dž. Kvarengi projektu. Muižas ansambli veidoja arī Kavalieru nams, graudu klēts, dzīvojamā māja, zirgu stallis, trīslaidumu tilts pāri gravai u.c. ēkas. 1924. g. pilī sāka darboties Kazdangas Lauksaimniecība un zivkopības valsts skola. Mūsdienās šeit izveidots Kazdangas muzejs un Tūrisma informācijas punkts.
N/A

Z/s "Kaupēni" ir ieguvusi bioloģiskās saimniecības statusu. Kaupēnu saimnieks Valdis Apalups ir pievērsies kazu audzēšanai, gaļai - saimniecībā uz vietas notiek arī gaļas pārstrāde.
Jaunums - saimniecībā pavisam nesen uzmanība vērsta kailsēklu ķirbju audzēšanai, no kuriem tiek iegūtas sēklas un eļļa.
Tāpat objektā tiek uzņemti ekskursanti, kur saimnieka pavadībā apskatāmi dzīvnieki, var iepazīt saimniecību un baudīt maltīti no saimniecībā ražotās produkcijas, kā arī iespēja iegādāties uz vietas ražoto produkciju, cūkgaļas žāvējumus, kazas gaļas kupātus, ķirbju sēklas un eļļu. 
N/A

Latvijai neparastā izskata tornis tika uzcelts līdz ar Ziemeļblāzmas kultūras pils un parka atjaunošanas procesu. No torņa paveras plašs apkārtskats uz jau minēto parku, pili, Daugavu, Pārdaugavu un Daugavas vārtiem (Daugavas ieteka jūrā). Darbojas lifts. Tornis atvērts sezonas laikā.