Nr Nosaukums Apraksts
N/A

19. gs. otrajā pusē starp Dzeņu un Lielkalnu mājām izveidojās Vidzemes piekrastē viena no lielākajām kuģu būvniecības vietām - bijusī Ķirbižu (vēlāk – Vitrupes) kuģu būvētava, no kuras līdz mūsdienām nekas dabā vairs nav saglabājies. No 19. gs sešdesmitajiem gadiem līdz 1929. g. šajā vietā tika uzcelti 28 kuģi.

N/A

Vastselīnas bīskapa pils vēsture iesniedzas 14. gadsimtā, un līdz 17. gadsimta beigām pils kalpoja par diženu robežcietoksni starp Krieviju un Eiropu. Pili sagrāva 1702. gadā Ziemeļu kara laikā. Viduslaikos bīskapa pils bija viena no katoļu svētceļotāju iecienītām apmeklējumu vietām.

Bijušajā Piiri (Robežas) kroga ēkā ir atvērts apmeklētāju centrs, kurā varat iepazīties ar pils dažādu laiku vēstures ekspozīcijām, uz vietējām leģendām balstītu izstādi, rokdarbu darbnīcām, noklausīties koncertus un noskatīties uzvedumus. Te var ietērpties viduslaiku apģērbā un piedalīties pils laužu svētku mielastā.

N/A

Laidzes pagasta zemnieku saimniecība "Cukuriņi" nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu. Saimniecībā  6 hektāru platībā aug ap 10 000 smiltsērkšķu. Lauki apstrādāti ar datorizētu laistīšanas sistēmu. Izaudzētās ogas saimnieki gan pārdod, gan pārstrādā paši, iegūstot smiltsērkšķu sulu, eļļu un saldētas ogas.

N/A
1 diena

Daugava ir Latvijas lielākā upe un latviešu tautas likteņupe. Jau pēc leduslaikmeta beigām, pa Daugavas ieleju tagadējā Latvijas teritorijā „ieceļoja” pirmie augi un dzīvnieki, kuriem sekoja cilvēks. Šī iemesla dēļ Daugavas krasti ir viena no senākajām cilvēku dzīves vietām, kā arī augu sugām bagātākā valsts teritorija. Arī izcilu kultūras un vēstures pieminekļu lielais blīvums ir iemesls, kādēļ Daugavas krasti ir tūristu iecienīti. Rīgas – Jēkabpils posmā kā ērts pārvietošanās līdzeklis ir izmantojama Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnija. Tālāk norādītas dzelzceļa stacijas, kurās ir vērts izkāpt un veikt īsus – dažu stundu līdz pusdienas ilgus radiālus izgājienus ar atgriešanos stacijā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

N/A

Dienvidigaunijas brīvdabas muzejs, kur varat iepazīties ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma skolām un lauku laužu dzīvi. Te apskatāma skolas ēka, tiesas nams, nabagmāja, palīgēkas, klēts, dzīvojamā rija, būdnieka māja un holandiešu tipa vējdzirnavas. Apskatāmas arī lauksaimniecības mašīnas un transportlīdzekļi.

N/A
Pie Melekiem sākas dabas lieguma teritorija. Meleku krastmala būtiski mainījās 2005. g. orkāna laikā.
N/A

Četrus kilometrus garā lokveida un marķētā dabas taka meklējama Plateļu pilsētiņas ziemeļaustrumu daļā. Tā ved pa dažādiem biotopiem – mežu, purvu, ezera malu, atklājot dažādas ainavas un tajās mītošās augu, putnu un dzīvnieku sugas. Šī ir interesantākā un ainaviskākā no Žemaitijas nacionālā parka takām.

N/A

Šajā vēsturiskajā namā Mostes muižā (1909) ir mājas Igaunijas Foto Tūrisma Centram. Viesu māja otrajā stāvā piedāvā ērtas istabas ar visām ērtībām.

N/A

Gastrobārs Klaips ir vieta Ādažos, kur ieturēt maltīti gan ikdienā, gan svētkos. Piedāvājumā 9 valstu "street food" ēdieni, kā arī Latvijas modernās virtuves gaļas, zivju un veģetārie ēdieni. Plašs dzērienu piedāvājums.

N/A

 Ja no Pervalkas (Pervalka) pa Kuršu jomas krastu ar kājām (neliela taka) dosimies Klaipēdas (ziemeļu) virzienā, pēc 10 – 15 min gājiena nonāksim līdz Arkļu ragam (Arklių ragas, citās kartēs – Žirgų ragas), kam iepretim ~ 0,2 km attālumā no krasta uz mākslīgi veidotas akmeņainas salas slejas 14 m augstā bāka. Tā celta ~ 1900. g. vietā, kur savienojas trīs kuģu ceļi no Klaipēdas, Nidas un Ventes raga (Ventės ragas). No šejienes paveras fantastisks skats un Nagļu dabas rezervāta iespaidīgajām kāpām.

N/A

Vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveicis vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem – latviešu valodā iztulkojis Bībeli. 1685. gadā viņš pabeidzis Jaunās Derības, bet 1689. gadā - Vecās Derības tulkojumu. Par piemiņu paveiktajam darbam joprojām zaļo mācītāja stādītie ozoli. Glika ozoli atrodas Pils ielā 15A. (Avots: Alūksnes TIC)

N/A

Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323. g. Līdz 13. gs. šī vieta atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. Valmieras viduslaiku pils celtniecība tika uzsākta 13. gs. sākumā, bet 1283. g. starp Gauju un Rātes upi sāka slieties baznīca. Apdzīvotās vietas ekonomisko attīstību sekmēja atrašanās pie Pleskavas un Tērbatas-Novgorodas tirdzniecības ceļiem. 14.- 16. gs. Valmiera ietilpa Hanzas savienībā. Tā ievērojami cieta no 16.-18. gs. kariem, epidēmijām un ugunsgrēkiem. 19. gs. otrajā pusē atkal sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. To sekmēja arī 1866. g. uzbūvētais koka tilts pār Gauju un 1899. g. atklātais Rīgas-Pleskavas dzelzceļš. 1944. g. tiek sagrauts pilsētas vēsturiskais centrs. Pēckara gados pilsētā funkcionē lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, - Valmieras stikla šķiedras rūpnīca (arī mūsdienās). Mūsdienās Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un sporta centrs.

N/A

Ilenurmes muižas kompleksā netālu no Tartu pilsētas ir iekārtots muzejs, kas lepojas ar savu lauksaimniecības tehnikas kolekciju un ekspozīciju “Lauksaimniecības un lauku dzīves attīstība Igaunijā cauri gadsimtiem”. To papildina dravniecības, zemnieku transporta līdzekļu, salmu un bērza tāšu izstrādājumu izstādes.

Muzejs piedāvā izglītojošas programmas un kursus (kalēja darbi, koka izstrādājumu restaurēšana, klūdziņu pīšana un mēbeļu taisīšana, rudzu maizes cepšana, nacionālie rokdarbi utt.). Pēc iepriekšēja pasūtījuma grupām piedāvā nacionālos ēdienus.

N/A

Četrus kilometrus gara marķēta lokveida taka, kas ved pa lielāku meža masīvu, iepazīstina ne tikai ar augiem un dzīvniekiem, bet arī mežsaimniecības tradīcijām. Takas sākums atrodas pie nelielā Perejerves ciema, uz kuru paveras labs skats no tuvējā paugura. Pie autostāvlaukuma izveidota atpūtas un piknika vieta.

N/A

Viena no retajām vietām pasaulē, kur joprojām nēģus rūpnieciskā mērogā zvejo, izmantojot > 150 gadu senu metodi – taci, kas ir pāri upei uzcelta laipa ar murdiem. Uz Salacas ir trīs tači. Vietējā zvejnieka pavadībā var iepazīt zvejas procesu, nobaudīt un iegādāties uz vietas ceptus nēģus.

N/A

Omulīga kafejnīca Liepājas centrā, kur katrs jutīsies gaidīts un aprūpēts. Vieta kafijai, kūkām, ēdienam. Katru rītu ap pieciem darbu sāk kruasānu meistars, lai ap plkst. 9.00 būtu gatavi svaigi kruasāni.

N/A

Līdz 13. gs. Smiltenes novads ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu invāzijas to ieguva Rīgas arhibīskaps, stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzceļot mūra pili. Sekojoši kari un epidēmijas nesaudzēja ne apdzīvotās vietas apbūvi, ne arī iedzīvotājus. Tagadējās pilsētas aprises sāka rasties 19. gs. beigās līdz ar Smiltenes muižas īpašnieka firsta Līvena aktīvo darbību. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē darbojās kokapstrādes fabrika, hidroelektrostacija (1901. g., pirmā Baltijā) u.c. uzņēmumi. 1944. g. vācu karaspēkam atkāpjoties, ugunsgrēka laikā aizgāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves.

N/A

Kafejnīca "Magdalēna" atrodas Saldus pilsētas centrā.

Latviešu virtuve: skābu kāpostu, frikadeļu, biešu, skābeņu un aukstā kefīra zupa, kartupeļu pankūkas, plānās pankūkas, šmorētas cūkgaļas ribiņas, mājas kotletes, Zemnieku cienasts, auzu pārslu krēms, auzu pārslu kārtojums, rupjmaizes kārtojums.

N/A

No Vilsandi bākas un tai tuvākās apkaimes ir labi saskatāmas leģendārās Vaikas salas. Tām ir piešķirts rezervāta statuss, tādēļ salas var apskatīt tikai no attāluma. Mazākā no saliņām - Kullipank ir tikai pārdesmit metrus diametrā. Tā ir jūras ūdeņu izrobots zemas un asas dolomīta klints fragments, kas klāts ar oļiem, nelieliem laukakmeņiem un kādu atsevišķi stāvošu lakstaugu. Domājams, ka vētru laikā tā pazūd zem jūras ūdens. Savukārt, Alumine Vaigas – Apakšējā Vaikas sala ir lielākā no sešām salām. Šīs salas diametrs ir ~ 150 m un tā paceļas vismaz kādus divus metrus virs jūras līmeņa. Uz salas ir bagātīga veģetācija un pat kāds zems krūms salas centrā. Redzami arī metru augsti atsegumi. Uz salas vēl joprojām atrodas 20. gs. sākumā celto „putnu māju” paliekas, kas bija domātas ligzdojošo putnu piesaistīšanai.

N/A

Namdara darbnīcā piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, ir izveidotas tematiskas programmas. Meistaru vadībā var darboties ar tradicionālajiem kokapstrādes instrumentiem un apgūt senās spēles, noslēgumā cienāties ar spēka tēju un piknikot romantiskajā Ugunskura namā. Var iegādāties koka suvenīrus un veikt pasūtījumus.