Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Teritorijas ziņā nelielais Vilces dabas parks izvietojies dziļās Vilces upītes un tās pieteku gravu krastos. Aizsargājamie biotopi - smilšakmens atsegumi, upju straujteču posmi un gravu nogāžu meži ar tajos sastopamajām augu un dzīvnieku sugām ir šejienes dabas vērtumi. Pie labiekārtotā Vilces pilskalna atrodas Zaķu pļava – labiekārtota un iecienīta parka apmeklētāju atpūtas vieta. |
||
Atraktīvās un miniatūrās būvēs un voljēros izvietoti ap 65 dažādu šķirņu truši. Bērni var apskatīt trušus un rast saskarsmi ar citiem mājdzīvniekiem – kazām un aitām. |
||
Atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā (R. Blaumaņa ielas galā) iepretim salai, uz kuras top Likteņdārzs. Baznīca (celta 1687. g.) ir vairākkārt atjaunota (1731., 1887.). Tagad redzamais tornis tapis par Stukmaņu muižas īpašnieku atvēlētajiem līdzekļiem. Baznīcā par mācītāju kalpojis Ernests Gliks. Padomju laikos ēkā atradies Stučkas vēstures un mākslas muzejs. Apmeklētāji var uzkāpt dievnama tornī (čuguna zvans!), kā arī aplūkot mākslinieka A. Dobenberga gleznas. Baznīca ir atvērta un apskatāma arī no iekšpuses. |
||
Jēkabpils Vēstures muzeja izglītojošās programmas „Siera stāsts” ietvaros var iepazīties ar ikdienā lietojamo pārtikas produktu - sieru, kam ir tūkstošgadīga vēsture, noklausīties izzinošus stāstus par siera gatavošanas vēsturi un Krustpils pils īpašnieku – baronu Korfu siera lietošanas tradīcijām. Minimālais cilvēku skaits grupā – 10. |
||
The tour presents UNESCO World Heritage Sites and the Intangible Cultural Heritage of Latvia and Estonia. Experience the famous traditions of song, national crafts, architecture and food of the unique Suiti and Seto ethnic groups. |
||
Mākoņkalna pagasta "Itkaču mājās" ir iespēja ieturēt maltīti- plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem, kartupeļu pankūkas, dārzeņu sautējumu. Iespēja apciemot trušus, pabarot tos ,paglāstīt un paturēt sev klēpī. Pieejami saimnieku veidoti suvenīri. |
||
Hiiu Gourmet ir mazs uzņēmums, kura mērķis ir piedāvāt produktus no vietējām izejvielām Hījumā. Izstrādājumi tiek izgatavoti ar rokām mazos daudzumos. Produktu klāstā ir mājās gatavoti sīrupi, piedevas, sinepes utt. No augiem un ogām, kas novāktas Hījumā mežos. Saimniece Heli padāvā Hījumā tradicionālā ēdiena gatavošanas meistarklases. |
||
Lauku sētā, kas atrodas Daugavas krastā, audzē dažādas ogas, ābolus un bumbierus. Viesi var iet dārzā, cienāties un iegādāties izaudzēto produkciju. |
||
Teritorijas ziņā – iespaidīgākais Baltijas kāpu komplekss. Vienīgā vieta Baltijā, kur tik lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Apmeklētājiem izveidotas takas, laipas, cauri kāpai iet asfaltēts veloceliņš. Kāpas aizsardzības nolūkā izveidots Kuršu kāpu nacionālais parks. |
||
Užavas alus darītavā, 20 km no Ventspils, tiek ražotas trīs alus šķirnes - Užavas GAIŠAIS, Užavas TUMŠAIS un Užavas ZIEMEĻU alus. Piedāvā grupu ekskursijas ar stāstu par šīs vietas vēsturi un alus darināšanas procesu. Blakus esošajā veikalā var iegādāties dažādu šķirņu alu un ar alu saistītus suvenīrus. |
||
"Mazā kaija" ir Bērzciema piekrastes teritorijā atrodams mājīgs krodziņš. Divstāvu vasaras mājas pirmais stāvs laipni gaida ikvienu izsalkušu ceļotāju. Mazās kaijas ēdienkarte piedāvā tradicionālās latviešu virtuves garšu baudījumu. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, sīpolu sitenis, jaunie kartupeļi ar gaileņu mērci, cepts līnis un līdaka, zemeņu zupa. |
||
Folkloras taka "Jāņkalni" iepazīstina ar mūsu senču rakstiem, zīmēm un dievībām, kas ir mūsu folkloras mantojums. Folkloras takas (garums: apm. 1,5 km vai 2 stundas) mērķis ir arī iepazīstināšana ar senlatviešu ieražām, folkloru, kā arī tautu dainu izprašana. Piedāvā iziet Latvijas karti - labirintu ar 19 etnogrāfiskajiem novadiem. Gids Jums sniegs izsmeļošu stāstījumu un atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
|
||
2. Pasaules kara cīņu fortifikāciju paliekas tagadējā Ķeguma HES krastā. Viens dzots atrodas aptuveni 1 km D – DA no Ķeguma HES dambja, Daugavas kreisajā krastā, otrs – arī upes kreisajā krastā iepretim kempingam „Rēzijas”. Tas noslīdējis no ūdenskrātuves viļņu abradētā krasta un daļēji atrodas ūdenī. Pēdējais pieejams g.k. ar laivu no ūdenskrātuves puses.
|
||
Zosnas Sv. Erceņģeļa Miķeļa draudzes baznīca uzcelta 1800. gadā par tautas ziedojumiem, veltīta svētā Miķeļa erceņģeļa godam. Celta
uz akmens mūra pamata, koka celtne, apšūta ar dēļiem, priekšā neliels
kvadrātveidīgs tornītis, kas atjaunots 1994. gadā.
|
||
Rančo Riisa atrodas Soomaa Nacionālajā parkā (Soomaa Rahvuspark), kur ir ļoti daudz dabas velšu, ko izmanto arī ēdienu gatavošanā. Pēc pastaigas pa nacionālo parku un spirdzinošas saunas saimnieki piedāvās maltīti pēc labākajām Soamaa tradīcijām. |
||
Saimniecība piedāvā zirgu izjādes (ratos un mugurā), iespēja apskatīt dzīvniekus lauku sētā (zosis, vistas, truši, teliņi, kazas, aitas, suņi un kaķi). Pļavas ar ārstniecības augiem, mežs, dīķis, stārķu koks. Sarunas par dzīvi ar saimniekiem. Rīta rasas skaistuma procedūras, "varžu koris", tējas baudīšana seno ābeļu paēnā, ārstniecības augu vākšana kopā ar saimnieci. Telšu un piknika vietas (līdz 20 cilvēkiem). |
||
Talsu pienotavu dibināja 1922. gadā, apvienojot vairākas citas pienotavas. Uz šīs bāzes vēlāk izveidojās „Talsu piensaimnieks”, kura viens no pazīstamākajiem produktiem ir „Talsu rituļa” siers. „Talsu piensaimnieka” produkciju – pienu, kefīru, biezpienu, sviestu, sieru u.c. var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā „Piena sēta”. |
||
Laipu taka Planču purvā. Garums 0,5km, laiks aptuveni 0,3 h. Viens no retajiem Latvijas brīvdabas objektiem, kur informācija ir izvietota Braila rakstā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
Ķemeru pilsētas iela, kur vislabāk saglabājusies un apskatāma pilsētas koka apbūve. Ja no Karogu ielas nogriezīsimies uz Durbes ielu, nonāksim līdz Miervalža Ķemera muzejam, kas veltīts pazīstamajam Latvijas kultūras darbiniekam (1902. – 1980.) – mācītājam un gleznotājam (Durbes ielā 21). |
||
Lielā un Mazā Baltezera apkaimē, kas izvietojušies mežainā apvidū uz smilšainām augsnēm, ir izveidota savā ziņā Latvijā unikāla sistēma - Rīgas ūdensapgādes zona ar artēziskām akām un ūdens filtrācijas slāņiem. Tā sāka darboties 1904. g., kad uzcēla Baltezera sūkņu staciju. 1988. g. sūkņu stacijā izveidoja Rīgas ūdensapgādes muzeju, kas iepazīstina ar Rīgas ūdensapgādes sistēmas četrus gadsimtus ilgo vēsturi, tehniskiem mehānismiem, senajiem koka cauruļvadiem un citiem eksponātiem, kā arī apkaimē esošajām ēkām - katlu un mašīnu ēkām, strādnieku dzīvojamām un mehānisko darbnīcu ēkām. |