| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
No nesen celtā skatu torņa, kura pakājē izveidota atpūtas vieta, paveras labs skats uz vienu no Daugavas lokiem – Adamovas loku un nedaudz tālāk esošo Daugavas loku dabas parku. Gar torni aizvijas velomaršruts „Saulkrastu taka”.
|
||
|
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens atrodas Jaunstašuļu ciemā krūmiem
noaugušā vietā pie kādām neapdzīvotām mājām. Bez zinātāja to grūti
atrast. Akmens augstums no zemes 0,75 m, apkārtmērs pie zemes 5,85
m. Tā virsmā cilvēka pēda, kuras garums 0,3 m, platums 0,09 m, dziļums
0,02. Bijusi vēl otra pēda, tā acīmredzot nodrupusi. Akmens ziemeļu sānā
it kā iecirsti trīs pakāpieni.
|
||
|
Maršruts ved pa dabas parku „Daugavas loki”, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados gribēja appludināt, uzceļot Daugavpils HES. Dabas parka centrālā artērija ir Daugavas senieleja. Daugavas īpatnība ir astoņi lieli upes līkumi - loki, kuru garums sasniedz 4 - 6 km. Upes krasti lielāko augstumu sasniedz t.s. Daugavas vārtos, kur tos iekļauj stāvās un varenās Ververu un Slutišku kraujas. Vairāk kā ½ no teritorijas aizņem meži, kas piemēroti pārgājieniem un dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Daugavas ieleja ir floristiskā ziņā viena no bagātākajām Latvijā - tajā ir sastopamas > 800 augu sugas. Šeit ir vērojama multinacionāla vide, kur savijušās latgaļu, lietuviešu, poļu, krievu un baltkrievu tradīcijas un to mantojums. Viena no iecienītām tūristu vietām ir Slutišku sādža, kurai nav līdzīgas citur Latvijā. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Grāfa Borha Lejas dzirnavas. Lejas dzirnavas netālu no Varakļānu
pils cēlis grāfs Borhs 18. gs. beigās. Dzirnavu trijos stāvos redzamas dzirnavu
iekārtas. Var redzēt, kā mala miltus pagājušajos gadsimtos.
|
||
|
Vairāki dažus metrus augsti smilšakmens atsegumi, kas izveidojušies Stiglavas (Stiglovas) strauta gravas nogāzēs. Kaut arī teritorija tiek popularizēta kā tūrisma objekts, tajā nav īpašu šim nolūkam paredzētu labiekārtojumu. Teritorijas apmeklētāji bojā smilšakmens atsegumus, kas ir aizsargājami biotopi!
|
||
|
Atraktīvais amatnieks ir viens no "Pūdnīku skūlas" podniekiem, kas izmanto senču uzkrātās zināšanas. Darbnīcā "Malny Wylky" var redzēt tradicionālo darbu tapšanas procesu no virpošanas ar kājminamo virpu līdz to apdedzināšanas bedres tipa malkas ceplī svēpējuma tehnikā. Darbu apskate un iegāde. Vēsma Ušpele savukārt glezno eļļas tehnikā un parādīs savus darbus. |
||
|
Medinsku Vincīšu akmens. Vietējie iedzīvotāji pakalnu, uz kura atrodas dižakmens, sauc par
Magoņkalnu. Medinsku Vincīšu akmens atrodas koku pudurī tikai 40 m pa kreisi no Jaunviļānu –
Medinsku ceļa un aptuveni 40 m no Maltas upes labā krasta. Sarkanā rapakivi granīta akmens izmēri: garums
6,6 m, platums 5,4 m , augstums 3,3 m, apkārtmērs 20 m, tilpums 40 – 45 kubikmetri.
|
||
|
Viesnīca atrodas Piedrujā, netālu no Daugavas, kas šeit ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Piedāvā Eiropas un Latgales nacionālos ēdienus, kā arī večerinkas latgaļu, baltkrievu un poļu stilā. Latviešu virtuve: ēdieni no saldūdens zivīm, cepts sams. Īpašais ēdiens: pildīta un krāsnī cepta līdaka. |
||
|
Daiļdārzs meklējams Daudzevas ciema ziemeļdaļā, aptuveni 0,3 km ziemeļrietumos no Daudzevas dzelzceļa stacijas. „Gundegu” māju saimniece savā īpašumā ir izveidojusi skaistu un ainavisku daiļdārzu, kurš izplānots vairākās, savstarpēji telpiski nošķirtās daļās, kurās aug krāšņumaugi, skujeņi, ogulāji un augļkoki. Savukārt, siltumnīcās gatavojas arbūzi, tomāti, paprikas un citi dārzeņi. Apmeklētāji saimnieces pavadībā var iepazīt dārzu, atpūsties lapenē, bet īpaši interesenti – saņemt vērtīgu padomu un kādu stādu. |
||
|
Štikānu vecticībnieku draudzes dievnams. 20. gs. 40-jos gados
tika organizēta dievnama celtniecība uz veciem pamatiem. Šo namu
cēla brāļi Uljans un Epifans Rogozini. Štikānu dievnamā atrodas
aizsargājams mākslas priekšmets – Evaņģēlijs.
|
||
|
Salīdzinoši liela un cilvēka mazskarta teritorija ziemeļos no Lubāna ezera, kas izceļas ar lielu purvu un mitro mežu, kā arī tajā dzīvojošo organismu daudzveidību. Cauri teritorijas austrumu daļai tek Aiviekste. Dabas liegums ir grūti pieejams, tajā nav izveidota ar tūrismu saistīta infrastruktūra, tādēl vislabākais veids ir to aplūkot no Lubānas - Gaigalavas ceļa, kā arī putnu vērošanas torņa pie Gomeļa ezera (Gūmelis), kurš gan 2007. g. rudenī bija cietis no apmeklētāju vandālisma. Teritorija ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā.
|
||
|
Atrodas Dagdas dienvidrietumu daļā, 100 m no Daugavpils ielas. Viens no retajiem Latvijas pilskalniem, uz kura plakuma uzbūvēta skatu platforma. No tās paveras plašāka ainava uz Luboneņa ezeru un tuvāko apkaimi. |
||
|
Atrodas Teirumnīku purva vidusdaļā pie tāda paša nosaukuma ezera. Līdz tam nokļūstam pa laipu taku, kas šķērso purvu ( 0,8 km). Lieliska iespēja iepazīt augsto purvu, purva ezeru un apkārtnes dabu.
|
||
|
Bikovas (Gaigalavas) Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu
baznīca. Dievnams ceļotāju iepriecina ar savu balto stāvu, gotiskajām
formām un arhitektonisko veidolu. Baznīcas iekšpusi un lielo altāri
grezno abu Zebedeja dēlu un citu svēto tēli.
|
||
|
Darbnīcā tiek izgatavoti personalizēti pulksteņi un dažādi dizaina priekšmeti no koka, kā arī piedāvātas kokapstrādes meistarklases vai klātbūšana dažādos materiāla pirmsapstrādes vai finiša apstrādes procesos. Tāpat iespējama ekskursija pa darbnīcu un koku sugu atpazīšanas viktorīna. |
||
|
Interesantās formas no laukakmeņiem veidotā kapela celta 19. gs. Apskatāma no ārpuses. |
||
|
Atrodas Jēkabpils pievārtē, Rīgas – Daugavpils autoceļa (A6) malā, 141. kilometrā. Moteļa pirmajā stāvā ir kafejnīca un viesību zāle. Iecienīta tālbraucēju šoferu maltītes ieturēšanas vieta. |
||
|
Saimnieks Valentīns Kuklis savā viensētā izveidojis no koka un citiem materiāliem un vēsturiskiem priekšmetiem veidotu brīvdabas kolekciju, kas savākta g.k. no Latgales lauku sētām. Daļa no vēsturiskajiem priekšmetiem ir izvietota saimnieka veidotā muzejā. Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par savāktajiem darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem. |
||
|
Māla darbus apdedzina melnā (svēpētajā) tehnikā un strādā ar Latgalē rakto mālu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālās iekārtas, cepli kurina ar malku. Demonstrē trauku tapšanu uz kājminamās podnieka ripas un stāsta par apdedzināšanas procesu. Apmeklētāji var darboties ar mālu un iegādāties darbus. |
||
|
Latgalisko tradīciju un prasmju māja “Ambeļu skreine” ir latgalisko vērtību glabātāja un popularizētāja. Interesentiem tiek piedāvātas interaktīvas aktivitātes latgaliešu kultūras garā, dažādas meistarklases. “Ambeļu skreinē” tiek svinēti gadskārtu svētki un izkoptas dažādas amatu prasmes. Te notiek danču vakari, dziedāšana, zīlēšana, tiek cepta maizīte, siets siers un tiek veidotas tautas lietišķās mākslas izstādes. No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Višķu ezeru un Latgales krāšņajām dabas ainavām. |
||