Atpūta laukos
2681-2700 / 4347
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Vienīgā vieta Kurzemē, kur vēl pārstrādā vilnu un, cik zināms, tad arī vienīgā vieta Latvijā, kur veic pilnu vilnas pārstrādes procesu. Vilnas pārstrādes tradīcijas Pācē ir kopš 19.gs. beigām. Pirmās Latvijas Republikas gados te velta vadmala, bet padomju gados Pācē bija otrs lielākais sadzīves pakalpojumu sistēmas cehs Latvijā, kas pārstrādāja aitu vilnu.
Vilnas segu un spilvenu šūšanas darbnīca (no dabīgi apstrādātas 100% Latvijas aitu vilnas) Dundagā (tel. 26311838).
N/A
Sens pilskalns Abavas kreisā senkrasta nogāzē. Pēc sena nostāsta zviedru karavīri ar savām cepurēm to sabēruši virs sava ģenerāļa kapa. Tagad Zviedru cepures apkārtnē ziemā var braukt pa kalnu slēpošanas trasēm, bet vasarā – ar rodeļiem.
N/A

Ap 9 m augstais, no lieliem laukakmeņiem veidotais krāvums ir sava veida piemineklis Krišjānim Baronam un viņa veikumam latviešu tautas labā. Valpenes muižā dzīvoja K. Barona māte un nākamais Dainu tēvs. Akmeņos iekalti zudušo māju vārdi. To virziens akmeņu piramīdā norāda kādreizējo māju atrašanās vietas. Valpenes piramīdas krāvuma idejas autors bija Imants Ziedonis, bet izpildītājs - tēlnieks – Vilnis Titāns.
N/A

Ičas apmetnes ciems ir sena dzīvesvieta Ičas upes krastos. Apmetne atklāta 1937. gadā. Tā bijusi apdzīvota neolītā (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pr.Kr.). Apmetnē dzīvojuši amatnieki, zvejnieki, mednieki. 

 
N/A

28 m augstais koka tornis atrodas Ziemeļkursas augstienes augstākajā vietā – Kamparkalnā (175 m v.j.l.). No tā paveras viens no Ziemeļkurzemes skaistākajiem skatiem uz Talsu pauguraines pakalniem. Skaidrā laikā redzami arī Rīgas jūras līča ūdeņi un Talsi.
N/A

Ja Rušona ezeru iepazīstiet ar laivu, tad var apmeklēt Lielo salu (ezera rietumdaļā),kur (augstākajā vietā) ir jāuzmeklē ap 1,2 m augstais akmens. Konstatēts, ka tā apkārtnē un uz virsmas kurināta uguns. Atrastas arī senlietas. Nostāsti vēsta, ka akmens virsmā bijušas iekaltas zīmes (nav saskatāmas) un pie tā upurēti jēri. Tikai nedodieties ezerā, ja ir vai gaidāms stiprs vējš! Rušona ezera salas ir dabas liegums.
N/A

Mākoņkalna pagasta "Itkaču mājās" ir iespēja ieturēt maltīti- plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem, kartupeļu pankūkas, dārzeņu sautējumu.

Iespēja apciemot trušus, pabarot tos ,paglāstīt un paturēt sev klēpī. Pieejami saimnieku veidoti suvenīri.
N/A

Ap 2 km garā taka izveidota 1994. g. No autostāvlaukuma tā uzlīkumo Daugavas ielejas krastā, kur mežu ieskauts ieslēpies viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem. Tā dienviddaļu noraka 20. gs. 20. gados, kad te ieguva granti. Pilskalna plakums atrodas ~ 40 m virs Daugavas līmeņa, tādēļ pa nelielo skatu stigu vērojama iespaidīga Daugavas ielejas ainava. Takas malā netālu no Putānu strauta ir redzams stabs, kas iezīmē projektētā Daugavpils HES maksimālā ūdenslīmeņa atzīmi. Tālākajā gaitā taka aizved līdz Slutišku sādžai.
N/A

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1483. g. Pilsētas uzplaukums bija vērojams pēc dzelzceļa uzbūvēšanas 19. gs. beigās, kad barons Korfs sadalīja un iznomāja apbūvei muižas zemi. Pilsētas tiesības Priekule ieguva 1928. g. Pilsēta smagi cieta 2. pasaules kara pēdējos mēnešos, - t.s. Kurzemes katla laikā, kuru laikā tika sagrautas 410 no 450 ēkām. Mūsdienās tā ir neliela pilsētiņa ar mazstāvu apbūvi un nesteidzīgu dzīves ritmu.
N/A

Tornis atrodas Vasenieku purva rietumdaļā, kuras apskates nolūkā izveidota interesanta un ar informatīviem stendiem un laipām labiekārtota dabas taka. No torņa vērojamas ļoti savdabīgas purva ainavas (pārskatāms viss purvs). Mitrā laikā noderēs piemēroti apavi!
N/A

Saimniecības "Ances" Latvijas tumšgalves aitas aug tīrā vidē – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, Igaunijas pierobežā, Naukšēnu pagastā, kur nekad nav intensīvi lietoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēsli. Aitas gan ziemā, gan vasarā brīvi pārvietojas, un nožogojums ganībās kalpo, pirmkārt, lai aizšķērsotu ceļu vilkiem un meža cūkām. Saimniecības ganāmpulkā tiek turētas tikai tādas tīršķirnes aitu mātes, kuras dzimušas kā dvīnes vai trīnes, t.sk. arī ģenētisko resursu dzīvnieki. Dzīvnieku priekštečiem ir tikai vienas šķirnes - Vācijas melngalves asiņu piejaukums. Aitas tiek lecinātas tikai ar augstvērtīgiem LT teķiem pa grupām janvārī, februārī un augustā, septembrī.
N/A

Muižas komplekss sāka veidoties 15. gs. beigās, - 16. gs. sākumā. Ievērojamas izmaiņas norisinājās 19. gs., kad tā kļuva par grāfa Tiškeviča īpašumu. 1875. g. iekārtotais Ziemas dārzs ir lielākais Austrumeiropā.

Kretingas muižas parks – viens no senākajiem Lietuvā 16. – 17.gs. muižas parkiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas ir jaukta stila parks, aptverot 23 ha laukumu.

Kretingas muižas dienvidu daļā, bijušajā augļu dārza vietā atrodams Astronomiskais kalendārs ar Saules pulksteni, iekopts dzīvžogs, alejas, puķu dobes un akmeņdārzi ar rūpīgi iekoptām dāliju, peoniju, tulpju un rožu kolekcijām, gājēju taciņas, atpūtas laukumi. Atjaunotā muižas strūklaka kļuvusi īpaši pilsētas viesu iemīļota atpūtas vieta.
N/A

Nacionālā parka galvenā ainavas dominante. Ezers ir ~ 8,4 km garš un līdz 3,3 km plats. Tā austrumu krasti pārsvarā ir ar mežiem apauguši, ziemeļrietumu krasts – purvains, bet rietumu krastā parādās apdzīvotas sētas un simpātiskā Plateļu (Plateliai) pilsētiņa, kur meklējamas skaistākās skatu vietas. Ezera krastos ir labi attīstīta infrastruktūra - tūristu mītnes, ēdināšanas uzņēmumi (Plateļos), ūdenssporta un atpūtas inventāra noma. Ūdens dzidruma dēļ, Plateļu ezeru ir iecienījuši zemūdens niršanas entuziasti. Ezerā ir vairākas salas, no kurām interesanta ir Pils salas (Pilies sala), uz kuras no 15. – 16. gs. atradās muiža. Pastāv uzskats, ka senie Plateļu apkārtnes iedzīvotāji sākotnēji ir dzīvojuši uz salas, kuru ar krastu savienojis uz pāļiem celts tilts. Jāpiemin, ka 15 gs. pirmoreiz pieminētā Plateļu pilsētiņa atradusies uz Šventorkalņa (Šventorkalnis) kalna. Apkārt Plateļu ezeram ir izveidots ~ 24 km garš velomaršruts. Tā ir ļoti laba iespēja iepazīt parku videi un ceļotāja veselībai draudzīgā veidā.
N/A

 Zasas parka ziemeļdaļā atrodas 1750. g. celtā un būvapjomā nelielāZasas luterāņu baznīca. Mūsdienās ir atjaunotas dievnama ērģeles, kas ir ievērojamā ērģeļbūves meistara Andreja Sūnāksļa darbs. Pie baznīcas atrodas 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi.

 
N/A

Vairākus gadsimtus vecais un līkumainais Pasta ceļš aizvedīs līdz 1863. gadā dibinātajai Varbuses pasta stacijai, kur kādreiz atradās stallis un notika regulāra pasta sūtījumu izvadāšana.Tagad vecajā, bet labi saglabātajā pasta stacijas kompleksā ir ierīkots Igaunijas ceļu muzejs. Te var apskatīt jau sen aizmirstas ceļazīmes. Vēsturiskajā ceļu telpā ir atrodami Igaunijas un Līvzemes ceļu fragmenti, pa kuriem pastaigājoties, var izbaudīt dažādu laikmetu elpu.

N/A

Somu jēgeru kauju piemiņas vieta Klapkalnciemā.
N/A

Nīcas „Agri” atrodas 1,5 km dienvidos no Nīcas ciema centra. Regīna Kalniņa apmeklētājiem piedāvā iepazīt pašas šūto Nīcas un Pērkones un arī Rucavas tautas tērpu kolekciju, stāstot par to, kā tie tapuši, kā jāģērbj un jāvalkā. Īpaši unikāls no tiem ir Pērkones tautas tērps. Mantojuma skapī, kurā glabājās tautas tērpi, atrodami arī pašas darināti dvieļi, palagi un segas. Amatniece ada cimdus un zeķes, kuri šeit ilgi nepaliek, jo „aizceļo” uz dažādām pasaules valstīm. To paraugi apskatāmi biezos fotoalbumos. Apskatāmas arī stelles. Apmeklētāji var iepazīt aušanas un adīšanas procesu, kā arī noklausīties aizraujošā stāstā par Lejaskurzemes novadu tautas tērpu un rakstu tradīcijām.
N/A

Z/S „Mežacīruļi” izveidota 1992. gadā. Saimniecība atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, Lielupes sateces baseinā. Uzsākot darbību, saimniecības lielums bija 7.2 ha; saimniecībā bija 3 govis, 20 aitas un 6 sivēnmātes. Šobrīd saimniecību raksturo 700 ha zemes, 300 slaucamās govis, siltumnīcu komplekss, kurā tiek audzēti salāti un garšaugi. 
N/A

Iespaidīgais un monumentālais dievnams uzcelts 1816. gadā. No baznīcas nozīmīgākajām interjera detaļām ir saglabājušās ērģeles, altārglezna, lustra un kroņlukturis. Jāpiebilst, ka baznīca savā pastāvēšanas laikā nav pārtraukusi savu darbību.
N/A
7 dienas

Šis maršruts ir veidots, lai parādītu Latvijas rudzu maizes cepšanas tradīcijas. Maršruts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Maiznieku biedrību.

Rudzi ir gan latviešu uztura pamats, gan spēcīgs Latvijas kultūras un kulinārijas tradīciju simbols. Maršrutā akcentēta tradicionālā rudzu maizes cepšana un ēšana, kā arī sniegts ieskats rudzu graudu vēsturē no Latvijas senākajiem arheoloģiskajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Maršrutā ietilpst apmeklējumi saimniecībās, graudu ražotnēs un kultūrvēsturiski nozīmīgās vietās.

Tūre ir paredzēta grupām, un to ir iespējams pielāgot katram klientam, ņemot vērā viņa vēlmes, vajadzības un atvēlēto laiku. Tūrē iekļauts: tikšanās ar ekspertiem, apmeklējumi, tūrisma pakalpojumi - naktsmītnes, ēdināšana, apskates vietas, autobusu īre, gidi.