Ööbiku garšaugu saimniecība, kas atrodas ekoloģiski tīrā apvidū, nodarbojas ar garšaugu, ogu un dārzeņu audzēšanu pēc bioloģiskām metodēm un to tālāku apstrādi. Nodarbojas arī ar sakņaugu, augļu un ogu kaltēšanu.

This tour will take you exploring the peculiar island of Rusnė and the delta of the river Nemunas in Lithuania. The island of Rusnė in the Nemunas Delta Regional Park is enclosed by waters of the river Nemunas and its tributaries. It is a resting place for migratory birds and home to a cormorant colony. The area of the island is 45 km2 and it is connected to the mainland by a bridge. The island of Rusnė is the lowest place in Lithuania, lying below sea level. The historic centre of the town Rusnė is characteristic of authentic wooden architecture, buildings painted in bright colours, colourful window shutters and decorations. The Baltic Coastal Hiking Route leads through the small town of Šilutė, revealing architecture that was once common to East Prussia. From Šilutė to Kintai, the Baltic Coastal Hiking Route runs along a low plain. To protect this area from flood waters of Nemunas, there is a system of dams, polders and canals established. After crossing the river Minija, the route invites you to visit the ethnographic village of Minija. Here you can enjoy the lowland landscape of the seaside region with vast wetlands and ponds.

Ja apskatīta kodolraķešu bāze, tad var iziet 3,2 km garo Ploštines izziņas taku, kas sākas turpat netālu. Taka ved cauri dažādiem mežu tipiem, iepazīstinot ar sikspārņu būrīšiem (cilvēka radītas sikspārņu dzīves vietas), apkaimes augiem un putniem, kā arī aizsargājamu dabas pieminekli – Pileļu avotu (Pilelio šaltinis).

Saimniecība specializējas kazas piena produktu apstrādē, pieejami dažāda veida svaigie sieri, piens, kefīrs, biezpiens, fetas siers, krēmsiers.

Lullemē atrodas blakus parka robežai, bet arī šo vietu ir vērts pieminēt kā vienu no apskates objektiem. Lullemē uzmanību piesaista viena otrai blakus stāvošās baznīcas. Mūsdienās redzamās 15. gs. celtās Sv. Marijas baznīcas drupas ir liecinieks 2. pasaules kara notikumiem, kad 1944. g. baznīcu sagrāva. Jaunā baznīca ir celta 1997. gadā. Ciema rietumdaļā uzstādīts piemineklis, kas veltīts brīvības cīņās (1919. – 1920.) kritušajiem.

Saimniecības apkārtnē plešas iekoptie nektāraugu – sinepju, amoliņa, facēlijas un griķu lauki, kurus izmanto kā bišu dravas un sēklu materiālu. Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par bišu dzīvi, kārklu, griķu, viršu un dažādziedu medus degustāciju un iegādi. Medus produkti ieguvuši dažādas godalgas!

Celta 1835. g. kā baronu fon Firksu dzimtas īpašums pēc baroneses Teas fon Firksas pasūtījuma. 1883. g. pēc pārbūves ēka ieguva greznu manierisma un renesanses formu dekoratīvo apdari un lielāku būvapjomu. 1905. g. 15. decembrī muižas ēku nodedzināja revolucionāri. Atjaunošanas darbi arhitekta L. Reinīra vadībā tika uzsākti trīs gadus vēlāk. Muižas pilī apskatāma Svētku zāle ar diviem marmora kamīniem, atsevišķās telpās - 20. gs. sākumā liktais parkets un ārdurvju vērtnes ar metālkalumiem. 1938. g. pili pārbūvē. 2. pasaules kara laikā ēkā atrodas vācu armijas karavīru hospitālis, pēckara gados – mežu darbinieku skola. No 1962. g. pilī izvieto Rudbāržu skolu, kas nosaukta Oskara Kalpaka vārdā. Pie ēkas novietota piemiņas plāksne, kas veltīta Kalpaka bataljona gaitām. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. Septiņas dienas vēlāk O. Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas tiem deva iedvesmu turpmākajās cīņās. Rudbāržu muižas Varoņu zāle, kas stāsta par nozīmīgiem posmiem Latvijas Brīvības cīņās, restaurēta 2016. gadā.

Kloostrimetsa ir sidra zīmols ar gadsimtiem senām tradīcijām. Uzņēmums specializējas augstas kvalitātes sidra ražošanā, izmantojot tradicionālās metodes, kur sidrs tiek darināts no pašu audzētiem āboliem, ļaujot sulai dabīgi fermentēties, lai saglabātu autentisku garšu. Papildus sidram tiek gatavoti arī ievārījumi, sulas un sīrupi mājas virtuvē. Dārzos un laukos aug dažādi augļi un ogas, tostarp aronijas, smiltsērkšķi un upenes. Pavasaros tiek ievākta bērzu un kļavu sula sezonāliem produktiem. Saimniecība piekopj ilgtspējīgas prakses, izmantojot saules enerģiju un saudzīgu zemes apsaimniekošanu.

No 15. gs. Priekulē valdījusi baronu Korfu dzimta. Viens no viņiem - Johans Albrehts Korfs (1697. – 1766.) bijis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents (1734. - 1740. g.), diplomāts un literāts, kas pētījis Kurzemes vēsturi. Priekules pils atrodas rietumos no Aizputes ielas, Virgas upītes ielejas krastā. Sākotnēji Priekules muižas pili cēla 18. gs., taču 19. gs. beigās notika lielāki ēkas pārbūves darbi, kuru projekta autors bija pazīstamais Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči (1840. – 1911.). Mūsdienās ēkā atrodas Priekules vidusskola. Nepilnus 100 m austrumos no ēkas koku ieskāvumā slejas muižas skatu tornis (celts 19. gs. beigās), kurā plīvo Latvijas valsts karogs.