Atpūtas vieta "Skaistā Rāzna" atrodas Rāznas ezera ziemeļaustrumu krastā. Saimniece piedāvā latgaļu ēdienus, gida pakalpojumus un vietējās dabas un kultūrvides interaktīvus izziņas pasākumus.

Latviešu virtuve: Saldūdens zivju ēdieni – žāvētas zivis, līņi krējuma mērcē, eļļā cepti asari, cepeškrāsnī cepts plaudis, pildīta līdaka un citi, no vietējiem produktiem gatavoti ēdieni.

Īpašais ēdiens: Uz ugunskura vārīta Rāznas zivju zupa.

Kalve meklējama Cēsu viduslaiku pils kompleksa teritorijā. Te var iepazīt, pasūtīt un iegādāties seno rotu atdarinājumus, vērot meistara darbu un noklausīties ļoti atraktīvu stāstu par rotu izgatavošanas vēsturi, pašiem izbaudot to „uz savas ādas”.

Viesu nams "Ausmas" atrodas Valkas novadā, un tajā iespējams nakšņot līdz 30 cilvēkiem. Tiek piedāvāti arī ēdināšanas pakalpojumi gan uz vietas, gan izbraukumos. Viesiem pieejama slapjā pirts, kā arī pirts rituāls pie prasmīga pirtnieka. Viesu namā tiek organizēti dažādi pasākumi, tāpat tiek uzņemtas ekskursiju un bērnu grupas. Saimniecībā atrodas arī dzīvnieku sēta, kur bērni var pabarot un samīļot dažādus dzīvnieciņus. Saimnieki aktīvi sadarbojas ar blakus esošajām saimniecībām.

Viesu nama saimnieki ir mājražotāji, kuri piedāvā viesiem nobaudīt dažādus kūpinājumus, sierus un pašceptu maizi. Tiek piedāvātas meistarklases gan siera siešanā, gan maizes cepšanā. Ir iespēja apmeklēt un sarīkot degustācijas gan ar pašu ražotiem produktiem, gan ar apkārtējo saimniecību piedāvājumu.

Ķeguma hidroelektrostacija – sākums mērķtiecīgi iecerētai valsts vienotai elektroapgādei. Ķeguma HES ir lielākā un modernākā hidrotehniskā būve Baltijas reģionā 20. gadsimta 1. pusē. Tās celtniecībā (1936 – 1939) strādā vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāju. Pirmo hidroagregātu iedarbina 1939. gada 15. oktobrī un ieslēdz elektrolīniju Ķegums-Rīga. Projektā paredzēti četri hidroagregāti ar kopējo jaudu 70 MW. No 1975. gada līdz 1979. gadam norit Ķeguma HES paplašināšana, tiek izbūvēta jaunu ražotne – Ķeguma HES-2 Daugavas kreisajā krastā. Stacijas jauda palielinās līdz 260 MW.

Enerģētikas muzejs atrodas Daugavas kreisajā krastā Ķeguma HES teritorijā. Muzejā ikviens interesents – no zinātkāra bērna līdz nozares ekspertam – var smelties jaunas zināšanas par Latvijas enerģētikas vēsturi un attīstību.

Muzeja darba laiks: otrd. – sest. 9.00 – 17.00

Lūdzam pieteikties vismaz 2 dienas pirms plānotā apmeklējuma!

Līdz 13. gs. Smiltenes novads ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu invāzijas to ieguva Rīgas arhibīskaps, stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzceļot mūra pili. Sekojoši kari un epidēmijas nesaudzēja ne apdzīvotās vietas apbūvi, ne arī iedzīvotājus. Tagadējās pilsētas aprises sāka rasties 19. gs. beigās līdz ar Smiltenes muižas īpašnieka firsta Līvena aktīvo darbību. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē darbojās kokapstrādes fabrika, hidroelektrostacija (1901. g., pirmā Baltijā) u.c. uzņēmumi. 1944. g. vācu karaspēkam atkāpjoties, ugunsgrēka laikā aizgāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves.

Ja pa Gauju braucam ar laivu, tad Velnalas klintis ir Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena - ap 15 m augsta. Skatoties no pretējā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta), klinšu vidusdaļā ir redzama ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velna ala. Kopš 1980. g. alas apmeklējumi ir pārtraukti (bija speciāli uzbūvētas koka konstrukcijas) drošības apsvērumu dēļ. Ja no Velna alas klintīm pa Gaujas pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam (vislabāk – bezlapu laikā) pavērsies varenā un ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja . Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Klusos vakaros bebru tiešām te var arī novērot! Ejot pa taku, varēs redzēt gan Mazo Velna alu (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garo Aunapieres alu. Starp krauju un Gauju ir redzamas nelielas vecupes, kam ir liela nozīme apkārtnes dabas daudzveidības saglabāšanā.

Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienaslauku krodziņos. 

Ogres ielejas dabas parks, kas aptver upes vidusteci, veidots neregulētās upes ielejas, tai pieguļošo teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un biotopu (piemēram, Latvijā retās parkveida pļavas) aizsardzībai. Ogre ir viena no Latvijas populārākajām pavasara ūdentūrisma upēm, īpaši lejpus Ērgļiem, kur izveidojušās no ūdenstūrisma viedokļa tehniski sarežģītās Bražu krāces.

Taka, kas izveidota Lemmjegi (Lemmjõgi) un Raudnas (Raudna jõgi) satekas vietā, iepazīstina ar palieņu pļavām un veciem pārmitriem mežiem, kas ir vieni no lielākajiem Igaunijā. Takas sākumā dominē atklātas lauku ainavas. Viens no 4,9 km garās lokveida takas apskates objektiem ir Lemjē dižozols. Mitrā laikā noderēs ūdensizturīgi apavi.