|
|
Cīravas muižas ūdensdzirnavas būvētas 1881. g., bet 20. gs. – pārveidotas. Šīs ir vienas no salīdzinoši retajām Latvijas ūdensdzirnavām, kas tādā apjomā saglabājušas vēsturiskos mehānismus. Apskatāmas no ārpuses.
|
|
|
Mīlestības saliņas paviljons - rotonda –
celta klasicisma stilā 1928. g. Savulaik te bija
laivu piestātne. Līdz šim nolaisto un
apmeklēšanai bīstamo objektu plānots
atjaunot.
|
|
|
Bioloģiskā zemnieku saimniecība “Mežvijas” nodarbojas ar dārzeņkopību, augļkopību un biškopību un to pārstrādi - kaltēti dārzeņi, ogas, augļi, garšvielu maisījumi, sukādes, sulas, sīrupi.
|
|
|
Atrodas Jēkabpils pievārtē, Rīgas – Daugavpils autoceļa (A6) malā, 141. kilometrā. Moteļa pirmajā stāvā ir kafejnīca un viesību zāle. Iecienīta tālbraucēju šoferu maltītes ieturēšanas vieta.
|
|
|
Atrodas blakus Vecpiebalgas kultūras namam. Pieminekļa arhitekte ir A. Skujiņa, tēlniece M. Eņģele.
|
|
|
Atrodas Alūksnes pilsētas centrā, Pils ielā 25A. Bībeles muzejs ir vienīgais Latvijā un Baltijā, kas savā krājumā glabā 1694. gadā latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu.
Alūksnē varat ielūkoties latviešu valodas un kultūras vēsturē. Bībeles muzejs piedāvā iepazīties ar “Bībeles ceļu” no pašas pirmās, E. Glika Alūksnē tulkotās Bībeles, līdz mūsdienu izdevumiem. Ekspozīcijā aplūkojamas Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķu un dziesmu grāmatu izdevumi. Iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā.
|
|
|
Liepājas cietokšņa ziemeļdaļa ietver Karostu, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par atvērtu teritoriju. Ziemeļu forti, krasta aizsardzības baterijas, Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, ūdenstornis, Manēža, Karostas cietums, Ziemeļu mols un Oskara Kalpaka izgriežamais tilts.
|
|
|
Viesu nama "Kalnarušķi" teritorijā uzcelts interesants skatu tornis, kas apvienots ar vienu no saimniecības ēkām ar skaistu skatu uz tuvāko apkārtni.
|
|
|
No torņa Engures ezera austrumu krastā (blakus dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu ganības, piebraucams no Bērzciema puses), atklājas skats uz ezera ziemeļaustrumu daļu – niedrājiem, saliņām, Lielo salu, govīm un zirgiem.
|
|
|
Celta 19. gs. pirmajā pusē Tjūdoru neogotikas formās. Pils pirmais īpašnieks bija barons Johans Gotlībs fon Volfs. Tā paša gadsimta 70. - 80. gados to pārbūvēja franču neorenesanses stilā. Revolūcijas laikā (1905. g.) pili nodedzināja, bet to atjaunoja, ieviešot tās veidolā jūgendstila formas. Gulbenes novada pašvaldība pēdējo divu gadu laikā ir veikusi atjaunošanas un restaurācijas darbus Stāmerienas pils fasādei, jumtam un logiem. Pils ir atvērta apmeklētājiem. Katru dienu noteiktās stundās uz pils ziemeļu fasādes ir skatāma multimediāla ekspozīcija par par Volfu dzimtu.
|
|
|
Viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja (sk. arī Rucavas īvju audzi). Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju), tādēļ apmeklētājs bez botāniskām zināšanām šeit redzēs tikai „parastu” mežu. Austrumos no lieguma vairāku kilometru garumā stiepjas neliels valnis – bijušā šaursliežu dzelzceļa (600 mm, 41 km garš) līnija Dubeņi – Rucava, ko Pirmā Pasaules kara laikā būvēja vācu armija ar mērķi – izvest kokmeteriālus.
|
|
|
Vēsturisko ceļu no Rīgas uz Liepāju cauri Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai var izsekot jau no seniem laikiem, pat sākot no 13.gs. Par ļoti seniem laikiem liecina arī skandināvu apmetnes paliekas Grobiņas tuvumā.
Šī maršruta apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām. Tīreļpurvā latvju strēlnieki ar savu cīņassparu un varonību Ziemassvētku kaujās apliecina, ka Jauna valsts ir dzimusi. Tīreļpurva takas var tagad izstaigāt ikviens un ielūkoties vēsturiskajā Mangaļu māju ekspozīcijā. Rīgu šajā ceļā nepārprotami iezīmē tagadējais Nacionālais teātris, kurā tiek pasludināta Latvijas Republika. Vēlāk arī jaunajai valstij naidīgais bermontiešu uzbrukums tiek apturēts Daugavas krastos un spēkā pārākais ienaidnieks tiek padzīts no Rīgas un arī Latvijas.
Pulkveža O. Kalpaka muzejā "Airītēs" izveidota ekspozīcija par te notikušo kauju un O. Kalpaka dalību Brīvības cīņās un I Pasaules karā. Kaujas notika arī pie Skrundas un Saldus, savukārt Liepājā vācu ģenerālis fon der Golcs organizēja apvērsumu, un Latvijas Pagaidu valdībai nācās patverties uz kuģa Saratov, ar kuru tā ieradās Rīgā pēc tās atbrīvošanas. Liepāja kā osta nozīmīga bijusi visos laikos, ne velti kādreiz tai bijusi pasažieru satiksme pat ar Ņujorku.
|
|
|
Paides ordeņa pilī Vallimē ir izveidots Wittenstein laika centrs, kur laika mašīnas funkcijas pilda lifts, kas apmeklētājus pārved no viena laikmeta otrā. Dažādos stāvos var iepazīties ar senajiem un ordeņa laikiem, karaļu un caru laikiem, okupācijas periodu, neatkarīgās Igaunijas un neatkarības atdzimšanas laiku. Centrā ir plaši izmantotas skaņas un gaismas, videoprogrammas un ilūziju radoši efekti.
|
|
|
No sarkanajiem ķieģeļiem gotiskajā stilā celtais dievnams iesvētīts 1888. gadā. Padomju laikā ēkā atradās Kuršu kāpu vēstures muzejs, bet tagad baznīca kalpo savam pamatmērķim. Tās iekšpusē ir apskatāmas izcilas ērģeles, altārglezna, trīs griestu lustras un vitrāžas. Blakus baznīcai atrodas unikāla 19. – 20. gs. etnogrāfiskā kapsēta ar ļoti neparastiem no koka veidotiem kapu krustiem, kuru formās atdarinātas augu, putnu, sirds uz zirga galvas. Koka krusti mūsdienās ir atjaunoti. Kapi ar šādiem koka krustiem ir apskatāmi arī Preilā.
|
|
|
Atrodas 1911. g. celtajā Straupes pienotavā. Ražo pienu, kefīru, paniņas, krējumu, biezpienu, saldos biezpiena krēmus, sviestu, jogurtu un sieru. Produkciju var iegādāties pienotavas veikaliņā (blakus uzņēmumam), kur var nopirkt arī sadarbības partneru - a/s Smiltenes piens un SIA „Latvijas piens” ražotos sierus. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. Produktiem piešķirts „Zaļās karotītes” un „Latvijas labuma” statuss. Grupām organizē degustācijas un iepazīstina ar piena ražošanas un pārstrādes kooperatīva darbību.
|
|
|
Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšanu vaislai, nobarošanai un gaļas ražošanai, ar piena sivēnu pārdošanu un cūkgaļas ražošanu, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšanu, kā arī biškopību. Saimnieki jau vairākus gadus sešos saimniecības dīķos audzē karpas, līņus un orfas. Ziemas sezonā zivis var ķert speciālos zivju mājas baseinos, kas izveidoti, uzpludinot Bērzenes upes līkumu. Z/S „Valti” saviem apmeklētājiem piedāvā ieskatu un mācības bioloģiskajā saimniekošanā, gaļas liellopu audzēšanā, t.sk. ģenētiskajā darbā ar tīršķirnes uzturēšanu, un makšķerēšanu svaigā gaisā. Semināru un mācību vajadzībām Zivju mājā ir izbūvēta speciāla semināru zāle un virtuve. Saimniecībā atrodas un tiek uzturēta Oskara Kalpaka taka, kas šķērso ģeoloģiski un ainaviski interesantu teritoriju.
|
|
|
Atrodas stāvā Tebras (Dzirnavdīķa) ziemeļu krasta augšdaļā (Skolas ielā 1). Ēka celta 19. – 20. gs. mijā kā Aizputes muižas jaunā kungu māja. Tajā atrodas Aizputes novadpētniecības muzejs (no 1999. g.) un Aizputes TIC. Ekspozīcija par Aizputes pilsētas un apkārtnes vēsturi tiek pasniegts saistošā veidā, ļaujot apmeklētājiem iejusties vairāku gadu desmitu seno notikumu atmosfērā.
|
|
|
Šis avots ir pazīstams kopš seniem laikiem. Kalpo kā laba dzeramā ūdens ņemšanas vieta.
|
|
|
Uz iespaidīgo Gaujas senleju, tās dabas un kultūrainavu labākie skatu punkti paveras no Paradīzes (Gleznotāju) kalna, Siguldas pilsdrupām, Gaisa trošu ceļa, Panorāmas rata, Ziediņa un Pilsētas kalnu slēpošanas trasēm, Bobsleja un kamaniņu trases apkārtnes, Ķeizarskata, Velnalas klinšu skatu laukuma, Siguldas kalnu velomaršruta (Gaujas labais krasts, īpaši bezlapu periodā), Krimuldas pilsdrupu apkārtnes, Dainu kalna un Turaidas pils torņa.
|
|
|
SIA “Saldus Maiznieks” ir ģimenes uzņēmums otrajā paaudzē, kas kopš 1992. gada cep rudzu rupjmaizi, dažādus konditorejas izstrādājumus un ķiploku grauzdiņus. Kopā ar 25 maizniekiem ik dienu tiek saražotas vismaz divas tonnas ar maizi, kuru gatavo ar plaucējumu un dabīgo ieraugu.
Uzņēmums piedāvā interaktīvas ekskursijas maizes ceptuvē, kuru laikā apmeklētāji iejūtas maizes cepēju lomā – dodas uz maizes cehu un strādā darbus, kas ir atbilstoši viņu vecumam – sijā miltus, ņem laukā maizi no krāsns, formē maizes kukulīšus, degustē ieraugus, plaucējumus un citas maizes sastāvdaļas. Tāpat tiek iepazīta gan maizes vēsture, gan uzņēmuma attīstības gaita. Ekskursijas beigās notiek produktu degustācija. Tāpat pieejama īpaša meistarklase (5-8 cilvēki), kuras laikā tiek izcepta trīs veidu maize (baltmaize, rupjmaize, saldskābmaize), kura paliek apmeklētāju īpašumā. Meistarklases un ekskursijas vada maiznieka amata zellis Kristīne Kriņģele.
Produkciju iespējams iegādāties gan ceptuvē, gan visos veikalos Kurzemē.
|