Viens no iespaidīgākajiem Igaunijas salu pilskalniem, ko ieskauj no akmeņiem veidoti vaļņi. Livonijas Indriķa hronikā minēta kā salinieku vislabāk nocietinātā apmetne.

Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšanu vaislai, nobarošanai un gaļas ražošanai, ar piena sivēnu pārdošanu un cūkgaļas ražošanu, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšanu, kā arī biškopību. Saimnieki jau vairākus gadus sešos saimniecības dīķos audzē karpas, līņus un orfas. Ziemas sezonā zivis var ķert speciālos zivju mājas baseinos, kas izveidoti, uzpludinot Bērzenes upes līkumu. Z/S „Valti” saviem apmeklētājiem piedāvā ieskatu un mācības bioloģiskajā saimniekošanā, gaļas liellopu audzēšanā, t.sk. ģenētiskajā darbā ar tīršķirnes uzturēšanu, un makšķerēšanu svaigā gaisā. Semināru un mācību vajadzībām Zivju mājā ir izbūvēta speciāla semināru zāle un virtuve. Saimniecībā atrodas un tiek uzturēta Oskara Kalpaka taka, kas šķērso ģeoloģiski un ainaviski interesantu teritoriju. 

Šis maršruts iekļauj dažas no visautentiskajām pieredzēm, ko var iegūt ceļojot cauri zilo ezeru apgabaliem gar Latvijas un Lietuvas austrumu pusi. Šis ir reģions, kur nav redzamas tūristu masas, un cilvēki šeit ir labsirdīgi un viesmīlīgi, šeit ir tradicionāli ciemi, daudz reliģisko objektu, kā arī lauku mantojuma saimniecības.
Maršruts iet cauri Rāznas Nacionālajam parkam, kas atrodas pie ainaviskā Rāznas ezera, tradicionālām lauku sētām un senām pilīm. Šeit var redzēt Aglonas baziliku, svētceļinieku galamērķi, kā arī ir vērts apmeklēt Aglonas Maizes muzeju. Tālāk tūre iet cauri Daugavpilij, kur atrodas iespaidīgais 19. gs. cietoksnis, kur ir Marka Rotko mākslas centrs. Pa ceļam ir arī podnieku darbnīcas, kur izgatavo tradicionālu keramiku.
Jūs uzzināsiet vairāk par zirgu un govju audzēšanu, kā arī par to, kā tiek taisīts tradicionālais siers un zāļu tējas.
Tūre tālāk iet cauri Aukštaitijas Nacionālajam parkam gar pašu Lietuvas robežu cauri entogrāfiskiem ciemiem, koka baznīcām un garām daudziem ezeriem. Vērts apmeklēt Biškopības muzeju Stripeikiai un brīvdabas mākslas muzeju, kā arī Eiropas centru.
Un, protams, varēsiet nogaršot vietējo Latgales alu un tradicionālo ēdienu – cepelīnu – Lietuvā.

Viesu nama Puise Nina krodziņš, kur var baudīt dabu un ēdienus. Krodziņš Kogre savu vārdu ieguvis no Septiņu zivju zupas – karūsa (koger) ir septītā zivs. Saimnieks ir makšķernieks, un abi ar sievu gatavo dažādus ēdienus no saķertajām zivīm.

Atrodas Īvandes dienviddaļā, Vankas upītes krastos. Ūdensdzirnavas celtas 1842. gadā (par to liecina arī sienā iemūrēts dzirnakmens) un darbojas joprojām. To iekārtas ir saglabājušās no 1930. gada. Divstāvu ēka apskatāma no ārpuses, bet iepriekš piesakoties, - arī no iekšpuses.

Madonas centrālais laukums, kas vēl 20. gs. sākumā bija tirgus laukums. Pēc apjomīgās restaurācijas tas ir kļuvis par ievērības cienīgu pilsētvides objektu. Laukuma ziemeļu pusē atrodas pilsētas un novada pašvaldība un Madonas novada TIC.

Ap 9 km garā taka (vienā virzienā) sākas Skaņākalna dabas parkā (Mazsalacā) un beidzas pie Ramatas. Tā iepazīstina ar Salacas ielejas dabas parka nozīmīgākajām vērtībām – smilšakmens atsegumiem (Skaņaiskalns, Dauģēnu klintis u.c.), alām, nozīmīgu izmēru laukakmeņiem u.c. Taka marķēta. Tajā izvietoti informācijas stendi, norādes. Jāpadomā par loģistiku – kā nokļūt sākuma punktā.

Saimniece jūs sagaidīs ar mazu stāstījumu par saimniecību, veselīgu zāļu tēju un pašceptiem gardumiem. Ja ir vēlme nakšņot zem klajas debess,  piedāvā telšu un ugunskura vietas, kuras atrodas upes krastā pie vecām Lūku dzirnavām. Zemnieku saimniecība “Aploki” gaida ciemos ikkatru, kas vēlas atpūsties klusā un mierīgā gaisotnē.