Latvijas pirmā Ministru prezidenta un vēlākā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877. - 1942.) dzimtās mājas, kur 1993. g. izveidoja muzeju. „Pikšas” pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojušas neticamu transformāciju, jo labiekārtota apkārtnes ainava un no jauna uzceltas ēkas, kas bija gājušas bojā vai arī atradās sliktā stāvoklī. Te apskatāma dzīvojamā un saimniecības ēka, kūts – šķūnis, klēts. Ēkās izvietota ekspozīcija, kas veltīta K. Ulmaņa dzīves gājumam un bagātīga lauksaimniecībā izmantojamu iekārtu un instrumentu kolekcija. Interesants eksponāts ir Latvijā lielākais sviesta kulšanas koka kubuls.

Meklējams Sakas upes labajā krastā - Dzintaru ielā 1. Tas izvietots Pāvilostas pirmajā mūra (no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem) ēkā , kuru cēla 1879. g. kā loču māju. Muzeja krājums veltīts novada un piekrastes zvejniecības un jūrniecības vēsturei. Krājumā apskatāmi Sakas pagastā atrastie akmens un kaula cirvji, kaltas bronzas saktas un jostas un unikāls eksponāts – medus spiede. Blakus atrodas laivu māja ar lielgabarīta eksponātiem. 2012. g. tiks atklāts mansards, kurā plānotas izstādes un tematiski pasākumi. + 371 63498276. Vērts iepazīt arī Pāvilostas vecāko daļu – Āķgalu, kas ir tipisks 19. gs. - 20. gs. piekrastes ciema apbūves paraugs.

Saimniecības zemi, kas atrodas starp Ulbroku un Vālodzēm, 1929. gadā nopirka tagadējā saimnieka – Dzintara Āboliņa vectēvs. Tajā laikā arī tika uzcelta klēts, kurā glabāja saimniecībā izaudzēto lauksaimniecības produkciju. Krīvu klēts atdzimšana notika pirms 20 gadiem, kad tagadējie saimnieki tajā uzsāka veidot muzeju no sadzīves priekšmetiem un darba instrumentiem, kas savulaik izmantoti Krīvu saimniecībā.
Krīvu klētī piedāvā izglītojoši – tematiskas ekskursijas ar asprātīgiem uzdevumiem, kuros tiek iesaistīti dažādi seno laiku sadzīves priekšmeti. Te var uzvārīt „Cira kāta zupu”, vai uzcept picu. Apmeklētājus iepazīstina ar saimniecības vēsturi, šejienes cilvēku dzīves gaitām, seniem dokumentiem, zemes apstrādes un galdniecības instrumentiem. Īpaša programma piedāvāta jaunlaulātajiem ar graudu malšanu un pakava izkalšanu. Saimnieki organizē gadskārtu (saulgriežu) svinības. Iekārtota īpaša retro istaba, kurā var nofotografēties. Krīvu klēts muzejs piedalās muzeju nakts pasākumos.

Atrodas Grāfu Plāteru parkā, blakus Krāslavas jaunajai pilij. Tas izvietojies vienā no 18. gs. celtajām muižas saimniecības ēkām. Muzeja ekspozīcija ir veidota interesantā veidā – 17 m garā laivā, kas (laiva ar pieciem airiem) ir pilsētas ģerbonis. Muzeja krājums iepazīstina ar Krāslavas novada vēsturi, sākot no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Muzejā tiek organizētas Krāslavas mākslinieku izstādes.

Baltijas valstīs lielākā dzintara ekspozīcija (no 1963. g.) ar augu, kukaiņu u.c. ieslēgumiem. Atspoguļota tā nozīme Baltijas tautu vēsturē. Muzejs iekārtots grāfam Fēliksam Tiškevičam (1865. – 1932.) piederošajā pilī (uzcelta 1897. g.).

Ap 6 km dienvidrietumos no Iecavas atrodas Edvarta Virzas (īstais vārds – Jēkabs Eduards Liekna) (1883 – 1940) tēva mājas – „Billītes”, uz kurām rakstnieks kopā ar sievu Elzu Stērsti pārcēlās 1901. gadā. E. Virza bija viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs. „Billītēs” sarakstīti daudzi dzejoļi, bet 1933. gadā – tapis leģendārais darbs „Straumēni”, kas attēlo latviešu zemnieka dzīvi. „Billītēs” izveidots E. Virzas muzejs. Tā veidotāji ir E. Virzas un E. Stērestes meita Amarilis Liekna ar dēlu Edvardu Liekni, meitu Annu Žīguri un mazmeitu Diānu.  Iepriekš piesakoties, interesenti var iepazīt muzeju un E. Virzas daiļradi.

Atrodas Mēmeles kreisajā krastā, 1,1 km no Bangām uz ziemeļiem. Vilis Plūdons (1874. – 1940.) bija izcils latviešu dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis un skolotājs. Vilis Lejnieks (īstais vārds) dzima Bauskas apriņķa Pilsmuižas „Lejenieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē. Mazo zēnu jau bērnībā ietekmēja vecmāmiņas stāstītās pasākas, nostāsti un skaitītās tautas dziesmas. V. Plūdons apglabāts netālu esošajos (0,3 km) dzimtas kapos – Plūdoņa kapos. „Lejeniekos” ir izvietota ekspozīcija, kas iepazīstina ar dzejnieka dzīves un daiļrades gaitām. Pie Zaķīšu pirtiņas sagaida zaķi no dzejoļa „Zaķīšu pirtiņa” motīviem.

18. gadsimta beigās celtās Rundāles muižas ūdensdzirnavas atrodas Pilsrundāles centrā. Ūdensdzirnavas savas pastāvēšanas laikā piedzīvojušas divus postošus ugunsgrēkus, taču laika gaitā to darbība tika atjaunota. Tolaik dzirnavas darbojušās ar ūdens spēku un papildus tam bijusi uzstādīta arī tvaika mašīna. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad par īpašnieku kļuva Voldemārs Bergmanis, ūdensdzirnavu ēku atjaunoja un pilnībā nokomplektēja ar tolaik vismodernākajām firmas “O. J. Keller” dzirnavu graudu pārstrādes mašīnām, kā arī tika izvērsta plaša saimnieciskā darbība: labības pārstrāde, galdniecība, vilnas apstrāde un augļu pārstrādāšana.

Mūsdienās ūdensdzirnavu ēkā ir izveidots muzejs piecos stāvos, kurā var iepazīties ar dzirnavu darbību. Iespējams sekot līdzi grauda ceļam pa koka šahtām līdz samaltam miltu maisam. Piedāvājumā arī inventāra noma Rundāles ūdensdzirnavu tilpnē. Pieejami SUP dēļi, airu laiva, ūdens velosipēds un kanoe laiva.

2021. gadā tika izveidota neliela alus darītava un uzsākta alus ražošana. Tiek ražots gaišais un tumšais alus, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām. Viesiem tiek parādīts alus gatavošanas process, piedāvā degustācijas, kā arī telpas pasākumiem un svinībām.

Dienvidigaunijas brīvdabas muzejs, kur varat iepazīties ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma skolām un lauku laužu dzīvi. Te apskatāma skolas ēka, tiesas nams, nabagmāja, palīgēkas, klēts, dzīvojamā rija, būdnieka māja un holandiešu tipa vējdzirnavas. Apskatāmas arī lauksaimniecības mašīnas un transportlīdzekļi.