Atpūta laukos
41-60 / 125
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Armijas degvielas noliktavas bija daļa no Papē izvietoto militāro objektu kompleksa. Degvielas cisternas no šīs vietas ir izvāktas un vairs nepastāv.
N/A
Ādažu poligons (bijušais PSRS armijas poligons) arī mūsdienās tiek izmantots kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Tāpat poligona teritorijā iespējams organizēt auto un moto sporta sacensības un testa braucienus vai militarizētu (apsardzes) organizāciju apmācības, iepriekš tās saskaņojot. Augu un dzīvnieku vērošana dabas lieguma teritorijā. Teritorija civilām personām apmeklējama tikai noteiktā kārtībā.
N/A
Ekspozīciju veidojis tās īpašnieks – Valdis Tumovs daudzu gadu garumā. Kolekcijā ietilpst kara laikā izmantotie ieroči un munīcijas fragmenti, formas tērpi, sadzīves priekšmeti, atsevišķi militārās tehnikas eksponāti (motocikls) u.c.
N/A
Bijušā Liepājas Karostas Jūras karaflotes 94. autoskolas vietā šobrīd atrodas Liepājas pilsētas 3.pamatskola. Ēka labi redzama no blakus esošās ielas. Šķiet, ka pie iebrauktuves saglabājušies vecie armijas vārti ar attiecīgo simboliku.
N/A
2. Pasaules kara cīņu fortifikāciju paliekas tagadējā Ķeguma HES krastā. Viens dzots atrodas aptuveni 1 km D – DA no Ķeguma HES dambja, Daugavas kreisajā krastā, otrs – arī upes kreisajā krastā iepretim kempingam „Rēzijas”. Tas noslīdējis no ūdenskrātuves viļņu abradētā krasta un daļēji atrodas ūdenī. Pēdējais pieejams g.k. ar laivu no ūdenskrātuves puses.
N/A

Starp Pļaviņām un Gostiņiem - Skanstupītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā labi saskatāmas 17. gs. sākumā zviedru celto nocietinājumu - vaļņu un bastionu atliekas. 17. gs. šī bija Zviedrijai piederošās Vidzemes, Polijai piederošās Latgales un Kurzemes hercogistes (Daugavas kreisajā krastā) robeža. 1625. g. šajā vietā poļi sakāva zviedrus kā rezultātā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs gandrīz zaudējis dzīvību. Mūsdienās skansti ietver Draudzības parks un uz tās uzcelta estrāde. Gostiņos redzamā ir viena no izteiksmīgākajām Latvijas skanstīm. No rietumiem skanstis norobežo Skanstupītes dolomīta kāple, kas veido 0,7 m augsto Skanstupītes ūdenskritumu, ko daļēji (atkarībā no ūdens līmeņa) applūdinājuši Pļaviņu HES ūdeņi.
N/A

Skultes ciemā saglabājies reta tipa piemineklis – padomju reaktīvais bumbvedējs IL-28, bruņots ar četriem 23mm lielgabaliem un aviobumbām, kuru kopējā masa līdz 3000 kg. Skultes ciemā, izmantojot šo lidmašīnas modeli, tika sagatavoti 1. klases lidotāji.
N/A
Arī pie Užavas ciema Padomju laikā atradies krasta robežapsardzības postenis. Par tā pašreizējo izmantojumu vēl trūkst informācijas, bet kopumā teritorija izskatās pamesta un neapsaimniekota. Ēku stāvoklis ir nožēlojams. Saglabājušies zemes vaļņi, bijušās noliktavas (?), asfaltēti laukumi un sarkani ieejas vārti.
N/A
Bijušā Jūrkalnes Padomju pretgaisa aizsardzības diviziona daļa šobrīd atrodas privātīpašumā un tur izveidota mototrase.
N/A
Dienvidos no Gardenes padomju laikā atradās viens no lielākajiem Baltijas kara apgabala tanku poligoniem. Mūsdienās lielākā daļa poligona ir neapsaimniekota un aizaugoša teritorija, kurā saglabājušies atsevišķi ēku fragmenti vai drupas u.c. poligoniem raksturīgie elementi. No Dobeles – Annenieku ceļa uz poligonu atdalās betonēts armijas ceļš, kas ir lietojams arī mūsdienās. Interesanta ir arī Gardenes apbūve – ēkas un to plānojums. Gardenē tajā laikā dzīvoja padomju armijas karavīri un to ģimenes.
N/A
Knīpupju kuģu un krasta apsardzes raķešu remontdarbnīcas Liepājas rajona Bārtas mežos ir vizuāli patiesi ļoti iespaidīgs bijušais PSRS militārais objekts. Teritorija šobrīd atrodas novada pārvaldībā, ēkas tiek demontētas būvmateriālu ieguvei un šobrīd izskatās nožēlojamā stāvoklī. Ja šis objekts būtu saglabāts un pasargāts no šāda veida rīcībām, tas tūrisma ziņā varētu būt bijis viens no Kurzemes interesantākajiem bijušās PSRS armijas militārajiem objektiem.
N/A

Pēc 1939. gada 23. augustā noslēgtā neuzbrukšanas līguma starp Vāciju un PSRS, jeb Molotova—Ribentropa paktu, Latviju iekļauj PSRS interešu sfērā un jau 1939.gada oktobrī tiek parakstīts „draudzības un savstarpējās palīdzības līgums“, t.s. Bāzu līgums. Bāzu līguma ietvaros sāk būvēt PSRS militārās bāzes Latvijas teritorijā. Krasta aizsardzības baterijas gar Kurzemes piekrasti, tai skaitā Ventspilī, arī ir viena no minētajām militārajām bāzēm, kas tika izveidota savstarpējās draudzības rezultātā.

1939. gada novembrī Ventspilī ieradās Padomju armijas 35. inženieru un celtnieku bataljons. Cilvēki izvietojās teltīs pilsētas Dienvidos, Vasarnīcu ielas rajonā, kur ķērās klāt Ventspils 46. krasta aizsardzības celtniecībai, kurā ietilpst četras B-13 tipa lielgabalu pozīcijas. Netālu no lielgabalu pozīcijām, Mētru un Sila ielas rajonā tika izveidota kara pilsētiņa, kurā mitinājās virsnieki ar ģimenēm, kā arī pārējais, krasta aizsardzības bateriju apkalpojošais personāls. Līdz kara sākumam krasta aizsardzības baterija tika pabeigta un bija kaujas gatavībā. 1941. gada 24. jūnijā Ventspils ostai centās uzbrukt vācu torpēdkuteri, bet ar 46. krasta aizsardzības baterijas pretuguns palīdzību, ienaidnieks tika padzīts, tā arī bija pirmā šīs baterijas kauja. 28. jūnija rītā, pēc saņemtās  pavēles, lielgabali tika uzspridzināti, un kareivji pameta pilsētu.

Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā esošais 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis atjaunots 2020.gadā "Militārais mantojums" (Interreg Est-Lat156) projekta ietvaros. 

 
N/A

Pirmā radiolokācijas stacija Dņestr – M darbību uzsāka 1969. g. Ar tās palīdzību varēja aprēķināt palaistas ballistiskās raķetes trajektoriju. Te izsekoja arī kosmisko pavadoņu trajektorijas. Stacijas darbības attālums bija 5000 km. Netālu no tās 1972. g. uzsāka otra – modernāka "ātrās atklāšanas" kompleksa Dņepr – M. būvniecību. 1977. g. tas bija kaujas gatavībā. Vienlaikus modernizēja arī pirmo. Abu staciju komplekss sastāvēja no divām ēkām 250 m garumā un 17 m augstumā. Diennaktī tas varēja nopeilēt līdz 750 kosmiskos objektus, nosakot to atrašanās augstumu, ātrumu un lidojuma trajektoriju. Kompleksa darbības attālums bija 5000 km. Savukārt, 1985. g. notika trešās – vēl modernākas – Darjal – YM būvniecība. Šī stacija spēja "paskatīties" aiz horizonta. Uztvērējantenas ēka bija 117 m augsta (19 stāvi), 80 m gara un 80 m plata. Tās plānotais darbības tālums bija 6000 km, bet to nepabeidza. Pēc Krievijas armijas izvešanas ēku 1995. g. uzspridzina, iztērējot 6 172 311 Ls un 360 kg sprāgstvielu. Kopējā objekta teritorija aizņēma 1072 hektārus. Tajā atradās kazarmas, viesnīca, dzīvojamās mājas (551 dzīvoklis), poliklīnika, ūdenstornis, hospitālis, bumbu patvertne u.c. Tā galvenais uzdevums bija kosmiskās telpas kontrole virs Rietumeiropas un Ziemeļamerikas un pret PSRS palaistas ballistiskās raķetes "pārtveršana". Vērts pievērst uzmanību tuvumā esošajai autobusa pieturai ar nosaukumu "Kombināts". Baltijas valstīs – vienīgais šāda veida militārais komplekss.

!!! Ar 2018. gada martu Skrundas militārā pilsētiņa apmeklētājiem ir slēgta.
N/A

Forti celti un pārveidoti ilgākā laika posmā. To celšanā rokas pielikuši gan vācieši, gan zviedri, gan krievi. 20.gadsimta sākumā - 1912.gadā tika uzsākta vairāku fortu būve Mangaļsalā un Bolderājā. Tika uzcelti divi forti ar 254mm lielgabaliem, seši forti ar 152mm lielgabaliem un trīs forti ar 138mm. Katrā fortā tika uzstādīti divi lielgabali. Mangaļsalas fortifikāciju sistēma sastāv no vairākām daļām un atrodas samērā plašā teritorijā. Atsevišķas tās daļas ir arī nepieejamas, jo atrodas mazdārziņu teritorijā. Tas ir unikāls vēstures piemineklis, kas atrodas valsts galvaspilsētā, bet tajā pat laikā ir "aizmirsts", nesakopts, grūti pieejams un apmeklējumiem bīstams. Ja objekts tiktu attiecīgi novērtēts un apsaimniekots, - nākotnē tas varētu būt viens no Rīgas tūrisma "top" objektiem, jo Rīga nav tikai Vecrīga.
N/A
No baterejas līdz mūsdienām ir saglabājušās dzelzsbetona dzota paliekas, kas ilgstošā vēja un viļņu darbības rezultātā, noskalojot krastu, ir noslīdējušas līdz pat liedagam. Interesants vēstures piemineklis, kura liktenis ilgtermiņā ir nojaušams – tas pazudīs zem jūras līmeņa.
N/A
Apmēram pusotru kilometru austrumos no Lūžņas pie Lūžas ietekas Baltijas jūrā atrodas vēl viena krasta batereja. Turpat arī padomju armijas militāro būvju paliekas.
N/A
Bijušā Spilves lidlauka dienvidrietumu daļā vēl joprojām atrodas betonēti laukumi, kur padomju laikā bāzējās militārie helikopteri.
N/A

Vaiņodes lidlauks, savulaik bijusī PSRS armijas aviācijas bāze, bijis viens no lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs. Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem – pirmie dirižabļi Latvijā un vieni no pirmajiem planieriem - Dūja, Zelta Vārpa un Pārsla pacēlās tieši Vaiņodes lidlaukā. 1916. gadā tika uzbūvēti divi angāri – dirižabļiem Valter un Valhalla. Vaiņodes lidlauks kļuva par vienu no vērienīgākajām dirižabļu bāzēm Eiropā.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām dirižabļu angārus nojauca un to konstrukcijas izmantoja Rīgas Centrāltirgus paviljonu būvei 1924. gadā.

Pēc 1940.gada Vaiņodes lidlauks izveidojās kā viens no PSRS lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs ar diviem 2,5 km gariem skrejceļiem. Lidlaukā bāzējās modernākās PSRS kara lidmašīnas "MIG–29" un "SU–27". Pēdējā no tām Vaiņodes lidlauku pameta 1992.gadā, un kopš tā laika lidlaukā aktīvā darbība tika pārtraukta. Vaiņodes lidlauku daļēji demontēja laika posmā no 1995. – 1997. gadam. Dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju, tika izmantotas Liepājas ostas teritorijas sakārtošanai.

Pašlaik lidlaukā ir saglabājušies 16 angāri un 1800 metri no bijušā 2500 metru garā skrejceļa.

Aviācijas bāze apskatāma tikai gida pavadībā. + 371 2922 9743
N/A
Krasta robežapsardzības postenis šobrīd netiek izmantots. Teritorijā saglabājies piemineklis, robežstabs un bijušās tualetes ar koka papīra turētājiem. Labs robežsardzes punkta kopskats redzams no tā dienvidaļā esošā augstā vaļņa. Kur vēl Pasaulē var atrast Padomju armijas sauso tualeti ar tās atsevišķiem atribūtiem?
N/A
Raķešu bāze pretgaisa aizsardzībai izvietota plašā teritorijā dienvidos no Pāvilostas. Pamesta un degradēta dabas teritorija, kur izvietotas brīdinājuma zīmes "Bīstami, apdraud dzīvību".