Saimniece gardēžu grupām piedāvā līdzdarboties dažādās kulinārijas darbnīcās (2 – 3 stundas): „Saldo kukšu darbnīcā”, „Netradicionālo sezonas dārzeņu ēdienu darbnīcā”, „Picu darbnīcā”, “Kaņepju staka gatavošana" u.c. Tiem, kas paši nevēlas  gatavot, tiek piedāvāts nesteidzīgs lauku mielasts apvienojumā ar saimniecības, vīnogu dārza apskati  un sarunām par dzīvi laukos.

Zirgu un cilvēku labsajūtas centrs "Dabas zirgi" tepat Pierīgā, vēsturiskajā Mežinieku apkaimē, būs atklājums tiem, kas arvien vēlas sajust piederības sajūtu Latvijai, Latvijas dabai. Pieskarties mežam, ļauties Misas vēsajam ūdenim, satikt Smērdūkli vai saskatīt zirga elpu miglainā rītā? 

Saimnieki aicina pie sevis pavadīt arī ilgāku laiku, nakšņot jaunizveidotajā glempingā, skaistā vietā meža vidū pie Misas stāvkrasta. Iespēja atpūsties pilnīgā klusumā, kur blakus būs tikai mežs un upe. Un zirgi!

"Dabas Zirgos" iespējama pastaiga ar zirgu, ekskursija pie zirgiem ar zirgu barošanu, izjāde ar zirgu. Šeit var arī svinēt savas ģimenes svētkus, jo ir pieejama nojume, grils un ugunskura katls. Iepriekš vienojoties, var pasūtīt arī brokastis, pusdienas un vakariņas. Pieejama pirts un baļļa.

Siernīca jeb pulksteņu tornis (to sauca pēc apaļajā jumta logā iebūvētā pulksteņa), atrodas pie Naukšēnu muižas ieejas vārtiem. Astoņstūru mūra ēka ir segta ar kupolveida jumtu, kas noklāts ar skārdu. Pulksteņtornim ir divi stāvi. Otrais stāvs ir labi vēdināms ar nelieliem iegareniem lodziņiem, kas atrodas visās ēkas šķautnēs. Siernīcu varam apskatīt jau ap 1800. gadu zīmētajā J.K. Broces attēlā. Pēc tā noprotams, ka savu sākotnējo veidolu ēka nav zaudējusi līdz pat šodienai. Padomju laikā torņa stāvoklis pasliktinājās - pie tā piebūvēja šķūni un izlauzta lielu vārtu ailu. 2002. gadā izstrādāja un dzīvē īstenoja siernīcas torņa renovācijas projektu (arh. I. Maurāne). Iekštelpās ir saglabājies vēsturiskais ķieģeļu klons un kāpnes uz otro stāvu. Siernīcā izvietoti etnogrāfiski priekšmeti un šodien tas ir viens no Naukšēnu muižas tūrisma apskates objektiem.

Atrodas Brīvības ielā 125 a. Pastaigā pa pilsētas centru ir vērts pievērst uzmanību pilsētas vecākajai ēkai, kas atrodas netālu no Jēkabpils Sv. Miķeļa luterāņu baznīcas (draudzes īpašums, 1769. g. uzsākta tās celtniecība). Koka ēka celta 1808. gadā.

Teritorija veidota izteiktās Baltijas ledus ezera senkrasta kāples aizsardzībai, kuras izteiktākais posms stiepjas līdztekus Grobiņas – Ventspils šosejai vairāk nekā 10 kilometru garumā (ceļa austrumu pusē). Kaut arī no senkrasta augšpuses paveras plašs skats uz Piejūras zemienes ainavu, diemžēl, šobrīd nav izveidota neviena labiekārtota skatu vieta, kā arī atbilstoša informācija. Teritorijā sastopamas aizsargājamas augu sugas un biotopi.

Viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļkurzemes piekrastē, kur var iegūt plašu informāciju un priekšstatu par novada un piekrastes vēsturi, kultūrvēsturiskajām vērtībām, burinieku būvi, zvejniecības tradīcijām, šīs puses ļaudīm, viņu darbu un nopelniem. Muzejs Rojā dibināts 1968. gadā. Pašlaik apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām, Līvu krastu, padomju laika pienesumu piekrastes attīstībā. Bez pamatekspozīcijas apskates vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru. (Avots: Rojas TIC)

Jauna saimniecība, kas ražo sierus un gaida apmeklētāju grupas. Ekskursanti var piedalīties siera siešanas procesā, degustēt sieru un iegādāties to. „Lejnieki” ieguvuši Valkas novada sakoptākās ražojošās zemnieku saimniecības balvu.

Taisna iela, kas stiepjas cauri Ķemeriem ziemeļrietumu – dienvidaustrumu virzienā. Ielas nosaukums ir apliecinājums, ka tā ir kādreizējā Vidzemes un Kurzemes vēsturisko novadu robeža. Robežu un Tukuma ielas krustojuma tuvumā ir redzama bijusī aptiekas ēka – atmiņas no kādreizējā Vissavienības nozīmes kūrorta. Uz tās sienas saglabājusies ar aptieku saistītā simbolika.

Vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveicis vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem – latviešu valodā iztulkojis Bībeli. 1685. gadā viņš pabeidzis Jaunās Derības, bet 1689. gadā - Vecās Derības tulkojumu. Par piemiņu paveiktajam darbam joprojām zaļo mācītāja stādītie ozoli. Glika ozoli atrodas Pils ielā 15A. (Avots: Alūksnes TIC)