Atpūta laukos
3101-3120 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
3 dienas

Šajā ceļojumā pieredzēsiet Kurzemes novada lauku saimniecību un to ražojumu daudzveidību. Garšīgi un interesanti!

Braucot no Rīgas, ceļš ved gar Baltijas jūras līci un cauri zvejnieku ciemiem, kur smaržo kūpinātas zivis. Pa ceļam uz Talsiem nonāksiet ābeļdārzā un saimniecībā, kur no Latvijas āboliem ražo čipsus. Talsi ir atpazīstama ne tikai kā pilsēta uz 9 pakalniem, bet arī kā vieta, kur top gardais siers „Talsu ritulis”. Te atrodas Latvijas lauksaimniecības muzejs, kur uzzināms viss par lauku saimniekošanu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Kuldīgas atpazīstamības zīme ir sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu un šarmantā vecpilsēta. Tālāk ceļš ved uz jūras piekrasti, iepazīstot piejūras zvejas, zivju kūpināšanas un maizes cepšanas tradīcijas, apskatot unikālos stāvkrastus Jūrkalnē. Atceļā iegriezīsieties vīna darītavā un apmeklēsiet šitaki sēņu audzēšanas saimniecību. Iepazīsiet piena ceļu no govs līdz gatavai produkcijai, un viesosieties lauku sētā ar dzimtas stāstu, kam sākums baronu un muižu laikos.
N/A
Prezmas Sv. Apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca. Sarkanu ķieģeļu mūra dievnams ar diviem augstiem torņiem, uzcelts 1859. gadā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
N/A

Slocene plūst cauri Valguma ezeram un Mazezeram un tālāk ietek Kaņiera rietumdaļā, veidojot sazarotu un purvainu deltu, kur izveidots sezonāls liegums putnu aizsardzībai. Upes krastos plešas mitrāji un tie daudzviet ir grūti pieejami. Pirms izraka Starpiņupīti – Kaņiera savienojumu ar Rīgas jūras līci (ūdens līmeni regulē ar slūžām), Slocenes ūdeņi plūda pa tagadējo Vecsloceni līdz pat Slokai, kur ietecēja Lielupē. Laivošanai ar kanoe laivām izmantojams ir tikai Vecslocenes posms augstā ūdens līmenī no Vecā Ķemeru ceļa līdz ietekai Lielupē. Slocenes posms no Milzkalnes līdz Valguma ezeram nav braucams daudzo kritušo koku dēļ. Savukārt, pie Starpiņupītes ietekas jūras līcī pavasaros ir laba putnu vērošanas vieta.
N/A

RADADA ir radošā darbnīca, kura ierīkota senā ugunsdzēsēju depo. Audumu apdrukas ar saviem orģināliem zīmējumiem rokas sietspiedes tehnikā. Apdrukā apģērbu ar rakstiem un simboliem, kas simbolizē Latvijas dabu, latviešus un to spēku.
N/A
Savā ziņā unikālo vairāk kā 24 400 ha lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Poligona vēsture iesākās ar 1951. g. un, lai nodrošinātu teritorijas izmantošanu šādam mērķim - tajā likvidēja četrus kolhozus, slēdza ceļus, pārvietoja vairākus simtus zemnieku saimniecības un viensētas. Civilo personu kustību Zvārdes poligonā daļēji atjaunoja tikai 1993. g., kad izbūvēja vairākus jaunus ceļus. Ja gribas iegūt visaptverošāku skatu un bijušā poligona mežu masīviem, jākāpj t.s. „Virsnieku kurgāna” – mākslīgi veidotā augstā paugurā, no kura armijas maneverus koordinēja komandieri. Nav ieteicams doties „bezceļu pārgājienos!
N/A

Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: vasarā laivošana ar kajakiem jūrā, rudenī – pārgājieni ar sniega kurpēm pa purvu, ziemā – pārgājieni ar sniega kurpēm, un pavasarī – laivošana ar kanoe laivām pa upēm.

Dabas draugiem piedāvā tematiskas ekskursijas: pavasarī – lāču vērošanas safari un putnu vērošana, rudenī – aļņiem, roņiem un vilkiem veltīti tematiskie pasākumi.
N/A
Engures apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām .Lai dabas parka apmeklētājiem dotu iespēju aplūkot šīs interesantās augu sugas, ierīkota Orhideju taka. Kopējais takas garums ir 3.5 km, tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra, līkumo caur kalcifilajiem purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā, un aizvijas tālāk gar atjaunoto ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi. Takas sākumā novietotajā informācijas zīmē attēlotas ne tikai apkārtnē sastopamās orhidejas. Tur iespējams gūt daudzpusīgu informāciju arī par citām interesantām Engures ezera dabas parka augu sugām.
N/A

Labiekārtots Driksas (Lielupes atteka) posms ar divu līmeņu promenādi, Baltijas valstīs unikālo Mītavas tiltu, skatu vietām, piemineklis „Jelgavas students” u.c.
N/A

Atrodas Cesvaines ziemeļdaļā. Dievnams celts 1879. g. (neogotikas stils) no plēstiem laukakmeņiem (arhitekts M. P. Berči). Pēcāk tas divas reizes atjaunots - 1929. g. un 20. gs. 90. gadu sākumā. Baznīcā atrodas J. Bīnes altārglezna “Kristus pie krusta” (1923. g.).
N/A
„Nomaļa” sala Somu līcī - 9 km attālumā no Dirhami ostas. Tās „vizītkarte” ir kadiķu lauki, akmeņaini – zāļains jūras krasts, ~ 2 km garš un dažus metrus augsts kaļķakmens atsegums – Osmussaare pank salas Z un A daļā.
N/A

Mākoņkalna pagasta "Itkaču mājās" ir iespēja ieturēt maltīti- plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem, kartupeļu pankūkas, dārzeņu sautējumu.

Iespēja apciemot trušus, pabarot tos ,paglāstīt un paturēt sev klēpī. Pieejami saimnieku veidoti suvenīri.
N/A
J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam.
N/A

Amatnieces darina māla traukus, vāzes, svečturus, lukturus, dārza keramiku un sīkplastikas izstrādājumus. Interesanti ir māla trauki ar koka osām. Piedāvā ekskursiju, podnieka darba vērošanu, iespēju pašam sēsties pie virpas, kā arī iegādāties jau gatavo produkciju.
N/A

Viens no lielākajiem 9. - 13. gs. zemgaļu nocietinātajiem pilskalniem, pie kura 13 ha platībā bija izvietojusies senpilsēta. Labiekārtots. Uzskata, ka te atradusies hronikās minētā zemgaļu osta. Pāri Lielupei nesen ir izveidots pontonu tilts, pār kuru gājēji un velobraucēji no maija līdz oktobrim var nokļūt līdz Mežotnes pilij. Mežotnes pilskalnā maija trešajā sestdienā tiek rīkoti Mežotnes pilskalna svētki. Pa laipu taku var aizstaigāt līdz Vīna kalnam. Atrodas Bauskas dabas parkā.
N/A
Atrodas uz Imulas upes un celtas 19. gs. sākumā. Uz dzirnavu vārtu staba redzama tēlnieces D. Ezergailes veidota pūce. Pūces dzirnavās savulaik uzņēma pazīstamo latviešu mākslas filmu Likteņdzirnas.
N/A

Smārde ir sena vieta, kas minēta jau 13. gs. dokumentos. Mūsdienās tas ir neliels ciemats ar dzelzceļa staciju un veikalu. Ziemeļaustrumos no Smārdes - Smārdes purvā atrodas bijušās kūdras ieguves vietas. 1. pasaules kara laikā netālu no Smārdes atradās frontes līnija, par ko liecina arī apkārtnē esošās piemiņas vietas.
N/A

Kafejnīca "Dzirnas" atrodas Gaigalavas centrā – bijušajā kolhoza administratīvā centra ēkā. Ēdiena gatavošanā izmanto produktus no savas un citām lauku saimniecībām.

Latviešu virtuve: Pupu zupa ar grūbām, skābu kāpostu zupa, zirņu zupa, galda biešu lapu zupa, skābeņu zupa, zivju zupa no līņa vai karpas, ceptas ribiņas, cepetis, viltotais zaķis, krāsnī cepta karpa, kaltētas zivis, biezpiena krēms ar ķīseli, cepti āboli ar vaniļas mērci, pītās ruletes, žāvēti augļi un cidoniju sukādes.

Īpašais ēdiens: Pupu pankūkas.
N/A
Taka ved gar Vaidavas krastu, kur iespējams veldzēties dabas skaistumā, kāds vērojams tikai šeit. Starp Apes vidusskolu un kapsētu Vaidavas upes kreisajā krastā ir izveidojušies 8 - 10 m augsti, līdz pat 100 m gari smilšakmens atsegumi - Raganu klintis. To lejasdaļā upes straume izskalojusi nelielas nišas. Pie klintīm pāri upei izveidots gajēju tiltiņš uz otru krastu, no kura klintis paveras visā savā krāšņumā. Te ir teikām un nostāstiem apvīti avoti un alas. Avots ar skaidru ūdeni iztek no vietas, kur Vaidavas upes smilšu klints krasts ir augsts un stāvs. Senāk vietējie ticējuši, ka tas ir veselības avots, jo daudzi to lietojuši dažādām acu slimībām.Dīvainos dabas objektus – Vilkaču priedi un Dvīņu priedes, Raganu slotu, “raganu apļus”, “raganu kaulus” u.c. te var apskatīt un vides gida vadībā mēģināt izprast to veidošanos
N/A

Amatnieks strādā svēpētās (melnās) keramikas tehnikā. Aicina apmeklētājus uz cepļa atvēršanu, radošajām darbnīcām, piedāvā keramikas izstrādājumu pasūtīšanu un iegādi.
N/A

Uzņēmums strādā jau vairāk kā 20 gadus un sadarbojas ar ~ 100 vietējiem piena ražotājiem. Tā galvenais darbības princips ir dabīgu un veselīgu piena produktu – kefīra, biezpiena, krējuma, jogurta un mīksto sieru ražošana. SIA „Elpa” ir vienīgais Dienvidkurzemes piena pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā ekskursijas un produkcijas degustāciju. Produktus var iegādāties arī uz vietas. Ekskursijas laikā var degustēt kefīru, sieru, jogurtu, kā arī ir iespēja pašiem darboties.