Iesākumā Rīgā jūs varat nodegustēt alu un tipiskās uzkodas no visiem četriem Latvijas reģioniem, un tālāk dodieties ārpus Rīgas. Pirmā pietura - Bauskas alus darītava. Dodieties tālāk uz Rundāles pili un Tērvetes koka pili, pēc tam apmeklējiet Tērvetes alus darītavu, kas ir daļa no daudzfunkcionālas agrokompānijas. Pēc tam iespēja redzēt, kā alus tiek pagatavots mājās, izmantojot tradicionālās metodes, un izgaršot atšķirības. Tālāk dodieties uz Liepāju, izbaudiet tās smilšaino jūras pludmali, pilsētas centru un nozīmīgo militāro mantojumu Karostā. Tālāk maršruts ved uz mazo, gleznaino Kuldīgas pilsētu ar labi saglabātu koka arhitektūru un platāko ūdenskritumu Eiropā. Dodieties uz Užavas alus darītavu, kas specializējusies dzīvā alus ražošanā. Ventspils pilsētas apskate, tad zvejnieku mielasts ar zivju zupu un spēlēm nelielā ostas pilsētiņā Rojā. No rīta iespēja izbaudīt pastaigu gar jūras krastu, un pēc tam dodieties apmeklēt zvejnieku māju, lai redzētu zivju kūpināšanas procesu. Maršruts ved atpakaļ uz Rīgu, pa ceļam apmeklējot Ķemeru nacionālo parku un izstaigājot purva taku, kā arī apmeklējot Jūrmalu - kūrortpilsētu ar 19. gs. koka villām.

Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9) celta 1777. g. kā Karla Eberharda fon Zīversa dzīvojamā māja, atrodas 1949. g. atklātais Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Ēka ar neogotisko Lademahera torni, kas dekorēts ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāma par vienu no pirmajiem Latvijas muižu arhitektūras eklektikas piemēriem. Sākot ar 2012. g. martu, muzejā būs apskatāma mūsdienīga ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols", kas interaktīvā veidā iepazīstinās apmeklētājus ar Cēsu un apkārtnes vēsturi no vendu laikiem līdz 20. gs sākumam. Ekspozīcijā būs iekļautas arī sadaļas par Latvijas valsts karoga vēsturi, grāfu Zīversu dzīves gaitām un lielo devumu Cēsu attīstībā. Pils trešais un ceturtais stāvs ir atvēlēts mainīgajām ekspozīcijām, kā arī tajā atrodas īpaša ģimenēm ar bērniem paredzēta istaba. No Jaunās pils Lādemahera torņa paveras vislabākais skats uz Cēsu pilsdrupām, vecpilsētu un Sv. Jāņa luterāņu baznīcu.

Dabas parks veidots Latgales augstienes Dagdas pauguraines izteiktākās daļas un Baltijas dziļākā ezera (63,1 m) – Drīdza, tā salu (kopā – 9 salas), Ota ezera un to apkārtnes aizsardzībai. Skaistākie skati paveras no senā latgaļu pilskalna – Sauleskalna un Drīdza ezera austrumu daļā. Ezera krastos pieejamas naktsmītnes.

Naujasodžo ciemā izveidotais Alantas muižas komplekss: neoklasicisma stila muižas ēkas, 19.gs. parks (gobas, liepas, bērzi, ozoli, ievas), palīgēkas. Itāļu villu atgādinošā, neoromantisma stilā izveidotā muižas parkā iekoptas koku alejas, izrakti trīs dažādu formu dīķi. Koki sastādīti tā, lai augšanas procesā to stumbri savienotos un izveidotu varenu pušķi. Bez vietējiem kokiem netrūkst arī eksotisku augu. Uz parka robežas uzceltas ažūra lapenes, pāris metru augsts balts obelisks, tuvāk muižai – Venēras un Jupitera skulptūras no balta marmora.

Olustveres muižas komplekss ir viens no nedaudzajiem Igaunijā, kas ir pilnībā saglabājies līdz mūsdienām. To ieskauj angļu stila parks un vecu koku alejas. Vairākās ēkās ir izstādītas putnu izbāžņu, koka zirdziņu un antīko mēbeļu kolekcijas. Šeit ir atvērta rokdarbu un vilnas radošā darbnīca, smēde, ceplis, keramikas un stikla darbnīca, kā arī vīna darītava. Interesenti radošajās darbnīcās var pārbaudīt prasmes dažādu priekšmetu darināšanā. Muižas galvenajā ēkā atrodas tūrisma informācijas centrs.

Žagares reģionālais parks organizē dažādas ekskursijas, izglītojošas programmas bērniem un senioriem un jauniešu nometnes. 

Žagare jau sen ir pazīstama ar savu īpašo ķiršu šķirni, kuru Latvijā pazīst ar nosaukumu ‘Latvijas zemais’, bet lietuvisko nosaukumu varētu tulkot kā ‘Žagares ķirši’. Tai ir vairākas variācijas, kas atšķiras ar dažādu nogatavošanās laiku, ražīgumu, augļu koku formu un citam pazīmēm. Līdz pat mūsdienām šie ķirši aug gandrīz ikvienās mājās un ir kā ekskluzīvs Žagares simbols.  

Gar Grobiņas ūdenskrātuvi (Ālandes labais krasts) izveidota mūsdienīga un labiekārtota pastaigu un atpūtas vieta - promenāde, uz kuras izvietotas plāksnes ar Zentas Mauriņas un Jāņa Raiņa citātiem. No promenādes paveras labi skatu punkti uz Skābaržkalnu un Grobiņas pilsdrupām. Grobiņas ūdenskrātuves sašaurinājumā pāri Ālandei ved neliels tiltiņš, kas ir bijušā Liepājas – Aizputes šaursliežu dzelzceļa tilta ferma.

Atrodas austrumos no Tirgus laukuma, Baznīcas ielā 8. Tās telpās entuziasti cenšas atjaunot un uzturēt senās amatu tradīcijas. Amatu prasmju darbnīcas šeit tiek organizētas piecas dienas nedēļā.

Saimniecībā audzē zirņus, putraimus, lauku pupiņas un liellopus. Apmeklētājiem piedāvā ekskursiju, kuras laikā stāsta par biodinamiskās lauksaimniecības paņēmieniem.