Atpūta laukos
701-720 / 992
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas Sedas purvā (Sedas dabas takas malā) ar plašu skatu uz izstrādātajām kūdras platībām. Sedas taku ieteicams izstaigāt vietējā gida pavadībā T: + 371 2636162.
N/A

Latvijas plostnieku galvaspilsēta ar ikgadējiem plostnieku svētkiem maijā.
N/A
Kolekcijā ir 72 rododendru savvaļas sugas un 193 šķirnes. Vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijā. Veic rododendru introdukcijas un selekcijas darbu, rada dekoratīvas un ziemcietīgas rododendru šķirnes, apgādā interesentus ar stādāmo materiālu. Priežu mežā 11,8 ha platībā iespējams apskatīt plašu rododendru kolekciju no visas pasaules. Audzētavā var iepazīties ar Latvijā izaudzētām 64 ziemcietīgām rododendru šķirnēm, piemēram, „Alma Mater”, „Academia Scientiarum”, „Emeritus”, „Eduards Smiļģis”, „Dita Krenberga” u.c. (selekcionārs R. Kondratovičs), kas piemērotas audzēšanai Ziemeļeiropā.
N/A

Vienkoču parks atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Līgatnes novadā pie Līgatnes upes, un tā platība ir 9.25 ha. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu. Šī parka izveides pamats balstās uz iespējami maksimālu dabas materiālu pielietošanu. Vienkoču parkā ir izveidotas vairākas zonas: muzeja teritorija, ainaviskā vide, neskartā daba, klasiskais dārzs, modernais dārzs, saimniecības zona. Staigājot pa takām, var aplūkot dažādas koka skulptūras. Tie ir gan dažādi dzīvnieki, gan pasaku un teiku tēli vai arī pēc vēstures avotiem veidoti objekti. Parkā ir iespēja vērot ne tikai mākslīgi veidotus objektus, bet arī pašu dabu. Ja parka apmeklējuma laikā būsiet gana klusi un vērīgi, tad varēsiet novērot dažādus savvaļas dzīvniekus.
N/A

Vējupītes grava ir domāta tiem, kurus nebaida vairāki gari un stāvi kāpieni pa koka kāpnēm, kas ved pa augstajām Vējupītes gravas nogāzēm. Ja aiz viesu nama „Līvkalns" kāpsim lejup, nonāksim pie seklās (3,6 m), bet augstās (6,1 m) Pētera alas , kas atgādina plaisveidīgu nišu. Pēc ~ 10 min ilga gājiena pa upīti uz leju (Gaujas virziens), tās kreiso krastu pāršķeļ dziļā Pūču grava, pa kuru tek Kraukļupīte. Abu upes gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās feodāļa Dabreļa ozolkoka pils ar galveno ieeju pilskalna rietumu pusē. Līdz pilskalnam no Pūču gravas dziļumiem uzved koka kāpnes. Lai apskatītu Kraukļu aizu , ir atkal jākāpj lejup pa tām pašām trepēm un jāturpina ceļš Gaujas virzienā. Kraukļu aiza ir Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar līdz 11 m augstām un iespaidīgām smilšakmens sienām, kurās izveidojusies 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vēl pēc aptuveni 10 – 15 min ilga gājuma (ir jāšķērso Vējupīte pa koka tiltiņiem) nonāksim pie kāpnēm, kas uzved Paradīzes kalnā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 7.).
N/A

No Valkas Sv. Katrīnas luterāņu baznīcas torņa atklājas skats uz „dvīņu pilsētām” Valku Latvijā un Valgu Igaunijā. Redzama bijušā robežpārejas vieta, Valgas Jāņa luterāņa baznīca un veikals Valgā, uz kuru dodas iepirkties Latvijas iedzīvotāji.
N/A

Šobrīd parka plašajos voljēros dzīvo ~ 200 dambriežu. Blakus uzcelta Baltijā lielākā briežu šķirotava. Saimnieks piedāvā dzīvnieku apskati tiešā tuvumā un saskarsmi ar tiem, organizē izglītojošas bērnu nometnes, konsultē par dzīvnieku audzēšanas jautājumiem.
N/A

Darbnīcā var iepazīties ar dažādu vēstures posmu keramikas trauku, sadzīves priekšmetu izgatavošanu un pielietojumu. Iepazīstama arheoloģiskā keramika, Viduslaiku pārvietojamā  māla maizes krāsns, cepamā panna, dzeramie kausi, svētceļnieku ūdens trauki. Visi darbi tiek veidoti bezripas tehnikā un dedzināti malkas ceplī.
N/A

Atrodas Valmieras vēsturiskajā centrā uz bijušajiem viduslaiku nocietinājumiem. Piedāvā latvisku un lauku virtuvi. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un lauku labumu ražotājiem. Plašs ēdienu klāsts visām dienas maltītēm. Vasarās – āra terase ar skaistu skatu uz Dzirnavu ezeru.
N/A
1 diena

This outing combines fine dining at one of the most beautiful estates in Latvia with an outdoor experience at a cranberry plantation tasting cranberry-based products.

The Bīriņi Castle complex is part of Latvia’s national architectural heritage. The Neo-Gothic main castle building is surrounded by a picturesque park and buildings including the stables and the water tower, which showcase the country’s industrial heritage. The castle hotel is a very popular venue for wedding celebrations.

The cranberry plantation in Laugas swamp at Gundegas Farm was started in 1989 as a research farm. Cranberries are well known for their refreshing taste and medicinal qualities. They are used both for culinary purposes and in traditional medicine. Today six types of cranberries are grown in Latvia. The cranberry plantation offers the opportunity for guests to ‘pick-your-own’ during the harvest in September.
N/A

Apvidus veidots, lai saglabātu Alūksnes augstienes augstākās un izteiktākās daļas dabas un kultūras ainavu, ko veido augstākie pauguri – Dēliņkalns, Dieva kalns, Saules kalns, Drusku pilskalns un Kornetu – Peļļu subglaciālā iegultne (šeit redzama viena no lielākajām reljefa starpībām Latvijā) ar Pilskalna, Dzērves, Ievas, Raipala u.c. ezeriem, kā arī nozīmīgi biotopi – nogāžu un gravu meži, dažāda tipa purvi, pļavas, mitrie meži un tajos mītošās sugas. Teritorijā izveidotas dabas takas, distanču un kalnu slēpošanas maršruti, kā arī lokāli velomaršruti. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī trīs dabas liegumi: Korneti – Peļļi, Avotu mežs un Dēliņkalns.
N/A

Krodziņš atrodas Jūrmalā, Kauguros, jūras krastā. Iekārtots senā latviešu zvejnieku sētā. Sezonas laikā organizē „dzīvās” mūzikas pasākumus.

Latviešu virtuve: Rasols ar desu, aukstā zupa, pelēkie zirņi ar speķi, asinsdesa, vārīta cūkas auss, cūkas stilbs ar štovētiem kāpostiem, uz oglēm cepta cūkgaļa, liellopu pauti, podiņš ar liellopu gaļu.

Īpašais ēdiens: Uz oglēm cepta mazsālīta siļķe.
N/A

Aptuveni 2km garā Ķirbižu meža izziņas taka izveidota apļveidā gar Vitrupes abiem krastiem. Visā takas garumā var mācīties atpazīt Latvijas mežu raksturīgākos kokus, krūmus un augus. Šeit var aplūkot arī Vālodzes dižozolu (6.5 m). Upes labajā krastā, pie tā sauktā vīna pagrabiņa un kreisajā krastā apmēram 200 m no takas sākuma pie Meža muzeja, atklājas ainaviski skati uz ieleju un Vitrupi.
N/A
Bijušā Spilves lidlauka dienvidrietumu daļā vēl joprojām atrodas betonēti laukumi, kur padomju laikā bāzējās militārie helikopteri.
N/A

Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss. Lauku sētas ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu.

Teritorijā iespējams nakšņot dzīvojamā ēkā (2 istabas, katrā pa diviem cilvēkiem), kā arī teltīs. Pieejamas piknika vietas. Tāpat iespējams organizēt gan svinīgus pasākumus, gan sportiskas aktivitātes. Dzīvojamā ēkā var organizēt pasākumus līdz ~20 dalībniekiem.
N/A

Kalēja darbnīcā apskatāmi darbi – lukturi, svečturi, eņģes, kamīna rīki, kāpņu margas, vārti, kā arī eksponāti no 18. gs. Skolēnu un tūristu grupām piedāvā ekskursiju un stāstu par senlietām un kalēju darbu. Apmeklētāji var paši izkalt naglu. Jauno pāru „pārbaudes” pie kalēja un sava laimes pakava kalšana. Pieņem pasūtījumus.
N/A

Takas sākums atrodas pie Veclaicenes pagasta pārvaldes (autosvālaukums). Tā izlokas gar Ievas, Trumulīša un Raipala ezeru dienvidu krastiem un pa ziemeļu krastu nogāzēm atgriežas atpakaļ sākumpunktā. Apļveida takas garums – ap 8 km. Atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, Kornetu – Peļļu subglaciālajā vagā.
N/A

Ap 9 km garā taka (vienā virzienā) sākas Skaņākalna dabas parkā (Mazsalacā) un beidzas pie Ramatas. Tā iepazīstina ar Salacas ielejas dabas parka nozīmīgākajām vērtībām – smilšakmens atsegumiem (Skaņaiskalns, Dauģēnu klintis u.c.), alām, nozīmīgu izmēru laukakmeņiem u.c. Taka marķēta. Tajā izvietoti informācijas stendi, norādes. Jāpadomā par loģistiku – kā nokļūt sākuma punktā.
N/A

Lauku mājā "Celmiņi" iespējams dzirdēt farmaceites Valentīnas Dāboliņas stāstus par veselību stiprinošiem ārstniecības augiem. Tiek piedāvāta augu atpazīšana un tēju vākšana, kā arī tēju degustācija un iegāde.
N/A

Pēterupes Mācītājmuiža rakstītos avotos minēta kopš 17.  gs.  beigām.  Muižas parks un ēkas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām, arī mācītāja Jāņa Neilanda 1879. gadā stādīta liepu aleja Smilšu ielas galā. un Johana Vilhelma Knīrima  1869. gadā stādītais dižozols. Pēc 1908. gada ugunsgrēka Mācītājmuižas ēka tika atjaunota un daļēji pārbūvēta. Padomju laikos draudzei īpašumu atņēma un māju nosauca par „Līgotnēm”. Vācu laikā mācītājmuižā dzīvoja leģionāri. Pēc kara tika iekārtota slimnīca, tad – vidusskolas internāts, pēc tam ēka pārbūvēta dzīvokļos skolotājiem. Šobrīd ēka ir atkal draudzes īpašumā un šeit dzīvo draudzes mācītājs ar ģimeni. (Avots: Saulkrastu TIC)