Atpūta laukos
1621-1640 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

No arhitektoniskā viedokļa Zosnas muiža ir ļoti interesants objekts, jo tās kungu māja ir celta pildrežģa tehnikā, kas ir Latgalē reti sastopams gadījums. Muižas pašreizējā apbūve veidojusies 19. gs. beigās un muižas kungu māja celta 1870. g. historisma stilā pēc kņazu Goļicinu pasūtījuma. Ēkā ir daļēji saglabājies interjers - durvis, griestu rozetes un gaiteņu flīžu segums. 1820. g. celtā kučiera māja ir vecākā muižas kompleksa ēka. Vēl nesen šeit atradās Lūznavas pagasta bibliotēka, bet šobrīd muižas ēkas apskatāmas tikai no ārpuses. Zosnas muižu ieskauj neliels parks, kas stiepjas līdz pat Rāznas ezera krastam, līdz kuram varam nokļūt pa senām akmens kāpnēm un turpināt nelielu pastaigu pa kokiem ieskautu taku.
N/A

Ap 2 km garā taka izveidota 1994. g. No autostāvlaukuma tā uzlīkumo Daugavas ielejas krastā, kur mežu ieskauts ieslēpies viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem. Tā dienviddaļu noraka 20. gs. 20. gados, kad te ieguva granti. Pilskalna plakums atrodas ~ 40 m virs Daugavas līmeņa, tādēļ pa nelielo skatu stigu vērojama iespaidīga Daugavas ielejas ainava. Takas malā netālu no Putānu strauta ir redzams stabs, kas iezīmē projektētā Daugavpils HES maksimālā ūdenslīmeņa atzīmi. Tālākajā gaitā taka aizved līdz Slutišku sādžai.
N/A

Kontiki ir kafejnīca Ādažos, no kuras terases paveras skats uz Vējupes krastiem. Piedāvājumā pasaules virtuves ēdieni un dažādi atspirdzinoši dzērieni. Iespējams izbaudīt arī sportiskas aktivitātes - inventāru un apmācības nodrošina blakus esošais "Burusports".
N/A

Latvijas Valsts mežu laivu bāzē, kas atrodas Kaņiera ezera dienviddaļā (redzama no Lapmežciema – Antiņciema ceļa) kopā ar laivu bāzes ēku apvienots skatu tornis, no kura lieliski pārredzama ezera austrumdaļa.
N/A

Atrodas Alsungas novada muzeja ēkā, kur apmeklētāji var apskatīt, kā top suitu tautas tērpi un to elementi, plašāk izzināt suitu novada aušanas tradīcijas un iepazīt krāšņo suitu pūru. Interesenti pieredzējušu meistaru vadībā var darboties arī paši. Blakus „Austuvei” atrodas „Suitu ķēķis”, kurā var iepazīt suitu kulināro mantojumu, darbojoties kopā ar saimniecēm.
N/A

Pašlaik muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 120 000 priekšmetu, bet  muzeja zālēs priekšmetu valodā izstādīta Liepājas un Dienvidkurzemes vēsture – sākot ar akmens laikmetu līdz pat 19. gadsimtam. Apmeklētājiem pieejama arī koktēlnieka Miķeļa Pankoka (1894-1983) dzīvei un daiļradei veltīta ekspozīcija. Muzejā atrodas vairākas izstāžu zāles, kurās periodiski apskatāmas jaunas mākslas izstādes. 
N/A
Folkloras taka "Jāņkalni" iepazīstina ar mūsu senču rakstiem, zīmēm un dievībām, kas ir mūsu folkloras mantojums. Folkloras takas (garums: apm. 1,5 km vai 2 stundas) mērķis ir arī iepazīstināšana ar senlatviešu ieražām, folkloru, kā arī tautu dainu izprašana. Piedāvā iziet Latvijas karti - labirintu ar 19 etnogrāfiskajiem novadiem. Gids Jums sniegs izsmeļošu stāstījumu un atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
N/A

Saimnieki audzē šinšillas (to izcelsme meklējama Dienvidamerikas Andu kalnos). Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par šinšillu dzīvi un audzēšanu, dzīvnieku un ādu iegādi. Saimniece glezno.
N/A

Traķu pirmsākumi ir meklējami Senajos Traķos, kas atrodas 4 km dienvidaustrumos no Traķu centra. Uzskata, ka Senos Traķus ir dibinājis Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins (~ 1275. – 1341.) 14. gs. pirmajā pusē. 14. gs. otrajā pusē šeit uzcēla mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nostāvināti zemes vaļņi. Laikā no 1345. – 1382. g. tajā valdīja Ģedimina dēls – Ķēstutis (1297. – 1382.). Senajos Traķos dzimis arī viens no izcilākajiem viduslaiku Lietuvas valdniekiem – Ķēstuta dēls - Vītauts Dižais. Kā pilij, tā arī tās valdniekiem bija nozīmīga loma sekojošajos krusta karos un cīņās. 1391. g. pils tika sagrauta cīņas laikā ar Vācu ordeni, kādēļ arī zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1405. g. benediktīniešu mūki šajā vietā uzcēla baznīcu, bet 18. gs. beigās - jaunu un lielāka apjoma klosteri, kura vienu no korpusiem 1889. g. pārbūvēja par baznīcu.
N/A

Atrodas 0,9 km ziemeļrietumos no Dzērbenes centra. Tagadējais muižas komplekss veidojies 14. gs. celtās un 1577. g. nopostītās mūra pils vietā. Muižas pils (18. gs. beigas, klasicisma stils) savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi vairākkārtīgu nopostīšanu (1905. g., Pirmajā pasaules karā) un tai sekojošu atjaunotni. 19. gs. beigās tai tapa piebūve – iespaidīgs četrstūru neogotikas stila tornis. Laikā no 1927. - 1975. g. pilī darbojās lauksaimniecības skola, tagad - Dzērbenes pagasta pārvalde, Tautas nams un mūzikas skola. Pili ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi. No kādreiz iespaidīgā laukakmeņu žoga saglabājušies vien pils vārtu stabi. Dažādā stāvoklī (arī avārijas) atrodas citas muižas ēkas. 2010. gadā tika veikta pils iekštelpu un ārējās fasādes restaurācija. Iepriekš piesakoties, tiek piedāvāta gida vadīta ekskursija un piedzīvojums muižā iekārtotajā spoku kambarī.
N/A
Ķemeru skolas ēkas būvniecība pabeigta 1934. gadā (arhitekts K. Cināts). Tā ir viena no nedaudzajām skolu ēkām Latvijā, kur saglabājies vēsturiski vērtīgs interjers un eksterjers – t.sk. alegoriski tēli uz tās fasādes.
N/A
Apmēram pusotru kilometru austrumos no Lūžņas pie Lūžas ietekas Baltijas jūrā atrodas vēl viena krasta batereja. Turpat arī padomju armijas militāro būvju paliekas.
N/A
Viena no Latvijas vizuāli izteiktākajām krasta aizsardzības baterejām. Kādēļ? Tās pozīcijas un atsevišķie elementi ir vai nu pilnībā vai daļēji ieskaloti jūrā, radot Latvijas jūras krastam neparastas ainavas. Sevišķi iespaidīgas tās ir vētru laikā. Diemžēl, bet šis vēstures piemineklis ir pakļauts dabas spēku varenajām norisēm. Batereja redzama arī no Liepājas Ziemeļu mola. Vērts doties nelielā pārgājienā gar jūru uz 4 km attālajiem Ziemeļu fortiem, kur pa ceļam ir apskatāma arī 23. Krasta aizsardzības baterejas pozīcijas.
N/A

Rīvas tilts ir nominēts kā vienīgais Latvijas koka atgāžņu konstrukcijas tilts. 2002. g. to atjaunoja (iepriekšējo reizi remontēts 20. gs. 60. gados), pilnībā nomainot dēļu klāju. Pie tilta jau 18. gs. atradušās ūdens dzirnavas, vēlāk spirta brūzis, bet 19. gs. beigās - papes fabrika, kuras dambja paliekas ar mūsdienās izveidoto zivju ceļu ir apskatāmas šodien. Blakus vecajam ir uzcelts jaunais – dzelzsbetona tilts.
N/A

Bijušajā Mīslera muižas parkā ir izveidots savdabīgs tematiskais ciemats, kur visas atrakcijas ir saistītas ar leģendām par vientiešiem, kas bija pazīstamas Vācijā jau pirms 400 gadiem.Vientieši ir jokdaru tēli, kas kļuva slaveni ar savu nepraktisko, bezjēdzīgo rīcību un anekdotiskajām izdarībām.Šeit Jūs varēsiet piedalīties vientiešu anekdotiskajos piedzīvojumu pārgājienos, darboties meistaru darbnīcās, nopirkt kādu vietējo suvenīru, ieturēt maltīti (grupām pēc iepriekšējā pasūtījuma) un pārnakšņot teltīs.
N/A

Piesta Kuusikaru saimniecība atrodas Vändra mežā, Pärnumaa. Ciemos tiek gaidīti visi, kuriem būs interesanti uzklausīt stāstu, kā šī ģimene uzsāka saimniekot laukos un nu ražo brīnumgardus produktus no āboliem. Saimniecībā var nogaršot visus produktus un to, kas iegaršojies, nopirkt līdzņemšanai. Šeit var arī lieliski atpūsties kopā ar ģimeni.
N/A

Atrodas galvenās Kuldīgas gājēju ielas – Liepājas ielas malā. Kafejnīca ar senām ēdināšanas tradīcijām.
Latviešu virtuve: Aukstā zupa, siļķe ar biezpienu, cūkgaļas ribiņas, kartupeļu pankūkas, rupjmaizes kārtojums.
N/A

SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas jau 1957. gadā sāka iecienīto piena konfekšu "Gotiņa" ražošanu. Kombinātā iespējams iegādāties gardās konfektes un doties ekskursijā. Pats uzņēmuma saimnieks ir arī galvenais konfekšmeistars, kas labprāt pastāsta par "Gotiņu" tapšanu.
N/A

0,2 km austrumos no Vidsmuižas atrodas no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtā (1910. - 1912. g.) Vidsmuižas katoļu baznīca. Tāpat kā Riebiņos esošā, arī šī ir uzskatāma par tipisku 19. – 20. gs. mijas Latgales lauku baznīcas paraugu.
N/A

Atrodas 1905. gada ielā 6. Sinagoga tika celta 1875. g. – Krievijas cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Pēc 2. pasaules kara tajā atradās graudu noliktava, kinoteātris, kafejnīca un visbeidzot – naktsklubs. No 2003. gada to vairs neizmantoja. Pirms gada tika pabeigts vērienīgs projekts - sinagogas un lūgšanu nama atjaunošana, kurā izveidots sabiedrībai pieejams kultūras un informācijas centrs un pārcelta Kuldīgas novada bibliotēka.