Atpūta laukos
1561-1580 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

33,5 m augstais tornis tikai nedaudz paceļas virs priežu galotnēm. Tas meklējams Dzintaru mežaparkā, kas ir ģimenēm ar bērniem draudzīga vieta. No torņa redzami Jūrmalas meži, augstākās ēkas (sanatorijas, viesnīcas) un Rīgas jūras līča ūdeņi.
N/A
Padomju laikā visas bākas bija militāra statusa objekti, arī Papes bāka. Šobrīd bāku apsaimnieko Latvijas Jūras administrācija un tā ir apskatāma tikai no ārpuses.
N/A

Männiku meža saimniecībā tiek izmantotas vietējās pārtikas izejvielas, īpaši augu izcelsmes. Pateicoties gadiem ilgajai augu izcelsmes pārtikas gatavošanas pieredzei, saimniecību apciemo viesi no visas pasaules, uzņemtas tiek tikai grupas.
N/A
Maltas 2. v-sk. muzejs. 6. – 13. gs. seno latgaļu rotu galerija.
Darba laiks: P. - Piekt: 9.00 – 16.00, S., Sv : slēgts
N/A
Bijusī Padomju armijas Pāvilostas sakarnieku daļa bija izvietota Pāvilostā pie Sakas ietekas. Pēc pieejamās informācijas objekts atrodas novada pašvaldības īpašumā, Trūkst ziņas par tā pašreizējo pielietojumu.
N/A

Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323. g. Līdz 13. gs. šī vieta atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. Valmieras viduslaiku pils celtniecība tika uzsākta 13. gs. sākumā, bet 1283. g. starp Gauju un Rātes upi sāka slieties baznīca. Apdzīvotās vietas ekonomisko attīstību sekmēja atrašanās pie Pleskavas un Tērbatas-Novgorodas tirdzniecības ceļiem. 14.- 16. gs. Valmiera ietilpa Hanzas savienībā. Tā ievērojami cieta no 16.-18. gs. kariem, epidēmijām un ugunsgrēkiem. 19. gs. otrajā pusē atkal sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. To sekmēja arī 1866. g. uzbūvētais koka tilts pār Gauju un 1899. g. atklātais Rīgas-Pleskavas dzelzceļš. 1944. g. tiek sagrauts pilsētas vēsturiskais centrs. Pēckara gados pilsētā funkcionē lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, - Valmieras stikla šķiedras rūpnīca (arī mūsdienās). Mūsdienās Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un sporta centrs.
N/A

Stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepjoties > 30 km garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir apskatāmas Strantes – Ulmales posmā, taču arī Jūrkalnes apkārtnē (labiekārtotas pieejas vietas, kāpnes, autostāvlaukumi) redzamie skati (līdz 16 m augsti) ir gana iespaidīgi! Stāvkrastu ieteicams baudīt (skatīt, fotografēt) pēc spēcīgām vētrām, jo vasaras otrajā pusē tā atsegumi (g.k. no smilts, māls) ir mazāk izteiksmīgi noslīdeņu un apauguma dēļ. Jūrkalnes iepriekšējais nosaukums Fēliksberga nozīmē Laimīgais kalns. Patreizējo nosaukumu tā ieguva 1925. gadā.
N/A
Augstā purva masīvs ar vairākiem purva ezeriņiem, kura DA daļā izveidota laipu taka.
N/A

Atrodas Dundagas centrā, Talsu un Pils ielas krustojumā. Bistro tipa ēdināšanas uzņēmums, ko iecienījuši vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi.
N/A

Galdniecības darbnīcā Jūrkalnē meistars Guntis Niedoliņš gatavo koka rotaslietas, mēbeles, interjera priekšmetus, karotes, lāpstiņas u.c. koka izstrādājumus.
N/A

Vilsandi bāka sāka darboties 1809. g. Ja uzmanīgi palūkojas uz torņa, labi redzams, ka tas ir vairākas reizes paaugstināts. Tagadējās bākas augstums ir 37 m, bet gaismas elements atrodas 40 metrus virs jūras līmeņa. Bāka ar apkārtējām ēkām ir apskatāma tikai no ārpuses. Ja pa Vilsandi arhipelāgu ceļo ar jūras laivu vai citu peldlīdzekli, tad bāka kalpo kā ļoti labs orientieris daudzo salu, līču un pussalu labirintā. No bākas redzama jūras krastā uzceltā glābšanas stacija. Pateicoties tai, Vilsandi ūdeņos izglābti 29 cilvēki, 2 suņi un 1 kaķis. Tā stāsta vietējie.
N/A
Kartavkalnā, kur senāk atradusies seno zemgaļu apmetne, ir izveidota dabas taka ar soliņiem, piknika vietām. Šeit apskatāms arī Jaunpils Kartavu kalns un lapegļu aleja, kā arī iespējams aplūkot, kāda izskatās senlatviešu apmetne ar īstu guļbaļķu sētu.
N/A

Kīdevas muiža rakstos ir minēta 1614. g., taču pašreiz redzamā divstāvu kungu māja, ir celta 19. gs. beigās. Ēkas sienas ir klātas ar koka šķindeļiem, kas viens otru pārklāj kā zivs zvīņas. Šāds kungu mājas sienu pārklājums Igaunijas mērogā ir unikāls. Laikā no 1919. – 1951. g. tajā atradās skola. Blakus muižai atrodas neliels parks. Diemžēl turpat pusgadsimtu ilgās pamestības rezultātā ēkas atrodas ļoti kritiskā stāvoklī. Tas ir arī pietiekams apmeklējuma iemesls.
N/A

Saimniecībā audzē aitas, trušus, zirgus, Āfrikas strausus un citus mājputnus, kā arī šitaki sēnes. Šeit var pasūtīt un iegādāties sēnes, suvenīrus no strausu spalvām u.c. lauksaimniecības produkciju.
N/A

Mājas saimniecība „Pie Tēvoča Garika" piedāvā iepazīties ar nelielu dzīvnieku kolekciju. Dažus dzīvniekus var pabarot un paglaudīt. Te iespējams apskatīt gan mājas dzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus. Par katru dzīvnieku sniedzam informāciju.
N/A

Spa viesnīca atrodas skaistā vietā, netālu no Lohjas ezera, mierīgas dabas ieskautā vietā. Šeit var iznomāt velosipēdu vai /un laivu, doties uz sporta zāli, spēlēt mini-golfu, peldēties un daudz ko citu.
N/A

Naktsmītnē Elly, Kihnu salā gatavo mājas saldējumu, piedāvā arī naktsmītni un gardas mājas brokastis.
N/A
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, arī šobrīd Papes krasta robežapsardzības komplekss daļēji tiek izmantots Latvijas robežsargu dienesta vajadzībām. Padomju laikā te atradās liels (t.sk. dzīvojamo ēku) komplekss, no kura lielākā daļa šobrīd ir pamesta. Saglabājušies vecie vārti un atsevišķa padomju armijas laika atribūtika.
N/A
Savā ziņā unikālo vairāk kā 24 400 ha lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Poligona vēsture iesākās ar 1951. g. un, lai nodrošinātu teritorijas izmantošanu šādam mērķim - tajā likvidēja četrus kolhozus, slēdza ceļus, pārvietoja vairākus simtus zemnieku saimniecības un viensētas. Civilo personu kustību Zvārdes poligonā daļēji atjaunoja tikai 1993. g., kad izbūvēja vairākus jaunus ceļus. Ja gribas iegūt visaptverošāku skatu un bijušā poligona mežu masīviem, jākāpj t.s. „Virsnieku kurgāna” – mākslīgi veidotā augstā paugurā, no kura armijas maneverus koordinēja komandieri. Nav ieteicams doties „bezceļu pārgājienos!
N/A

Māla darbus apdedzina melnā (svēpētajā) tehnikā un strādā ar Latgalē rakto mālu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālās iekārtas, cepli kurina ar malku. Demonstrē trauku tapšanu uz kājminamās podnieka ripas un stāsta par apdedzināšanas procesu. Apmeklētāji var darboties ar mālu un iegādāties darbus.