Neliela apdzīvota un ainaviska vieta plašajā Skrobļa (Skroblus) strauta ielejā. Ciema austrumu pusē atrodas Lietuvas mērogā unikāls objekts – klēts - rija, kur no 1929. g. vietējie cilvēki uzveda un skatījās lauku teātra izrādes. Netālu no tās (uz abiem objektiem ir norādes) atrodas Skrobļa avoti (Skroblaus versmės), kas iztek no dziļas starppauguru ieplakas. Avotu gan ir appludinājis bebru uzceltais dambis. Dienvidos no ciema atrodas vecs grants karjers, kas ir viena no retajām vietām Baltijā, kur dabā ir atrodami krama ieža gabali, kas atnesti ar ledāju.

Sabiles pilskalnā jau 10. gs. atradās nocietināta senpilsēta. Pēc kuršu zemju dalīšanas, Sabili ieguva Livonijas ordenis, kas uzcēla mūra pili (nav saglabājusies). Rakstiskajos avotos Sabile pirmoreiz minēta 1253. g. Pie pils 15. gs. sāka veidoties apdzīvota vieta. Pilsētas tiesības Sabile ieguva 1917. g. Mūsdienās Sabile ir neliela mazpilsēta, kuras apkārtnē atrodas daudzi ievērojami kultūrvēstures pieminekļi. Sabiles pilsētas neatņemama kultūrvides sastāvdaļa ir čigāni, tādēļ to sarunu valodā dēvē arī par Latvijas čigānu galvaspilsētu. Sabile jau izsenis pazīstama ar savām vīnogu audzēšanas un vīna darināšanas tradīcijām, kas ir atdzimušas un baudāmas Sabiles vīna svētku laikā.

Krimuldas luterāņu baznīcu uzskata par vienu no vecākajām Latvijas baznīcām. Tā celta 13. gs. sākumā drīz pēc Kubeseles iekarošanas un vēlākajos gadsimtos daudzkārt pārbūvēta. Blakus baznīcai izveidots meditācijas labirints "Lilijas zieds". Kad 1217. g. pie Vīlandes kaujā krita lībiešu virsaitis Kaupo, tā pelnus pēc nostāstiem esot apbedījuši baznīcā. Par Kaupo kapa vietu tautā gan dēvē nelielu pauguru pie turpat netālu esošās Runtiņupītes (Runtiņš), kuras labajā krastā atrodas ~ 7 m gara mākslīgi veidota ala - Kubeseles jeb Runtiņala. Runtiņupītes kreisajā krastā slejas Kubeseles pilskalns. Pie baznīcas sākas Kubeseles dabas taka. To izstaigājot, var iepazīt visus iepriekš minētos u.c. objektus, kā arī aiziet līdz Gaujai, kuras labajā krastā iegūlis Lielais (Runtiņa) akmens. Netālu no akmens apskatāmi Gaujas plostnieku uzstādītie enkurkluči.

Zivju zupas vārīšanas izglītojošās programmas laikā zupa tiek vārīta pēc simts gadus senām Austrumaukštaitijas novada zvejnieku tradīcijām. Viesi tiek iepazīstināti ar senajiem austrumaukstaišu ēšanas paradumiem, viņu dzīves veidu un tradīcijām kopš XIII gs. Viesu namā tāpat var zvejot, sēņot un ogot.

Seklais lagūnas tipa ezers ar pieguļošajām teritorijām ir starptautiskas nozīmes mitrājs, kura apkārtnē konstatēta 271 putnu suga. No tām 43 ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā, bet 15 – Eiropas Sarkanajā grāmatā. Dabas parkā ietilpst arī Nidas purvs un parkam pieguļošā jūras teritorija, kas ietilpst jaunizveidotajā aizsargājamā jūras teritorijā „Nida – Pērkone”. Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā tiek ķerti un gredzenoti arī sikspārņi. Papes ezera apkārtne ir pirmā teritorija Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā tika izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi – sākumā – zirgi („Konik” šķirne), vēlāk – taurgovis un sumbri. Apmeklētājiem pieejami putnu un dabas vērošanas torņi, dabas takas u.c. Papes Ķoņu ciems ir savdabīgs piekrastes zvejniekciema piemērs. Pape ir populāra putnu vērošanas vieta. Dabas parka apmeklētāju centrs atrodas Pasaules dabas fonda „Dabas mājā”.

Atpūtas kompleksā ir iespējams gan makšķerēt karpu dīķī, gan peldēties un sauļoties labiekārtotā pludmalē uz zviļņiem. Bērniem ir izveidots rotaļu laukums. Iespējams rīkot arī banketus, seminārus un citus pasākumus. Tāpat pieejama pirts ar kamīnzāli atpūtai līdz 20 cilvēkiem.

Nakšņošanai tiek piedāvāti četri kempingi, kas izvietoti virs ūdens uz pāļiem. Visi namiņi ir apsildāmi, ar atsevišķu dušu un tualeti, TV un wi-fi internetu. Divos no tiem ir pieejama virtuve, bet vienā - arī kamīns. Katrā namiņā ir trīs vai četras gultasvietas. Tāpat pieejamas telts un kemperu vietas, iespējams uz vietas arī iznomāt teltis.

Krogs "Minhauzens Pie Bocmaņa" atrodas Salacgrīvas centrā – Bocmaņa laukumā pie Salacas. Kādreiz tik pazīstamais krodziņš „Pie Bocmaņa” ir ieguvis jaunu interjeru ar barona Minhauzena tematiku.

Latviešu virtuve: Siļķes salāti, siļķe ar biezpienu, zivju zupa, cūkgaļas krūtiņa ar sīpoliem, pelēkie zirņi ar speķi, ceptas aknas, cepta bute, cepta zandarta fileja, rupjmaizes kārtojums.

Pils apmeklētāji varēs iegremdēties 16. gadsimta tematiskā parka gaisotnē un jauki pavadīt dienu kopā ar ģimeni, uz laiku iejusties bruņinieku un karavīru lomā. Piedāvājumā ir arī izjādes, šaušana ar loku un arbaletu, varēs izmēģināt roku kalēju un namdaru darbos, zelta un šaujampulvera taisīšanā, monētu kalšanā. Atvērts vīna pagrabs, moku kambaris, nāves istaba, viduslaiku bordelis, bārddziņa un alķīmiķa darba istaba, astronoma darba telpa. Turpat Šenkenberga krogā var nobaudīt pēc viduslaiku receptēm gatavotus ēdienus.

This section of the Baltic Coastal Hiking Route is a comparatively short hike across a beautiful sandy beach, the coastal side of which is bounded by brightly colored pine forests with spectacular dunes and dams of dunes. To get from the beach to Carnikava, the Baltic Coastal Hiking Route will take you through a forest via a promenade. Then it takes a stroll around the Old Gauja River via a levee and reaches the pedestrian bridge over the Gauja River. Both as you start and end the hike, it is nice to sit in one of the pubs and summer cafés located on Vecāķi beach and in Carnikava.

Pape veidojoties no trim maziem zvejniekciemiem - Papes Priediengala, Papes un Papes Ķoņu ciema. Visi ciemi izstiepušies turpat piecu kilometru garumā līdztekus Baltijas jūras krasta līnijai. Papes Ķoņu ciems ir viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem (otrs – Košrags), kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle Vītolnieki ar senu zvejnieku sētu, laivām un sadzīves priekšmetiem, ko vērts iepazīt gida pavadībā. Šobrīd ciemā notiek mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību. Atrodas Papes dabas parkā.