Atpūta laukos
3761-3780 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Veidots Vilsandi salu arhipelāga (~ 100 mazas saliņas) aizsardzībai. Lielākā no salām – Vilsandi ir 6 km gara un līdz 2 km plata. Līdz Vilsandi var nokļūt ar savu vai īrētu laivu, kā arī piemērotos apstākļos ar kājām, - veicot neparastu ~ 5 km garu pārgājienu pa jūru un mazām saliņām no Kuusnõmme pussalas Z gala.
N/A

1,2 km garā taka atrodas netālu no vietas, kur Gauju šķērso Vidzemes šoseja (A 2). Izejot taku, var iepazīt vienu no Latvijas augstākajiem dolomītiežu atsegumiem – Randātu klintis, kas paceļas 25 m virs Gaujas. Taka ir apļaveida un tās apskatei nepieciešamas ~ 45 minūtes.
N/A

Briežuciems, kas atrodas Balvu novadā, ir izveidojies pēc 2. Pasaules kara kā padomju saimniecības „Briežuciems” centrālais ciemats. Mūsdienās Briežuciema amatu meistaru ciems ir vieta, kur tiek kopti un godāti tradicionālie  amati, iesaistot tos mūsdienu dzīvē.
N/A

Krodziņš "Rūdolfs" atrodas Kokneses centrā, Kokneses muižas pārvaldnieka mājā, un nosaukts latviešu novelista Rūdolfa Blaumaņa vārdā, kas mācījies muižā un nodzīvojis tajā divus gadus. 

Latviešu virtuve: Rasols, siļķu salāti, pupiņu salāti, Valmieras salāti, sīpolu sitenis, cūkgaļas ribiņas, mājas kotletes, cepetis mārrutku mērcē, cepta akna, siļķe ar biezpienu, auzu pārslu kārtojums.

Īpašais ūdens: „Krodzinieka šķēle”.
N/A
2 dienas

Maršruts piemērots aktīviem un spēcīgiem gājējiem, kuri gan skatos, gan izjūtās vēlās veikt ceļojumu pa Baltijas varenākās upes ieleju. Tas sākas Siguldā, kas vēsturiski dēvēta par Vidzemes Šveici. Siguldas apkaimē paveras vieni no skaistākajiem Latvijas skatiem. Maršruts šķērso vairāku Gaujas pieteku dziļās gravas un atklāj upes krastus, kas Baltijas mērogā pazīstami ar varenajiem devona perioda smilšakmens atsegumiem. Līgatnes dabas takas ir vienīgā vieta Latvijā, kur mežam pietuvinātos dabiskos apstākļos – plašos voljēros dzīvo un apmeklētājiem apskatāmas mūsu mežiem raksturīgās dzīvnieku sugas. Dzīvniekus un to darbības pēdas var redzēt arī savvaļā, dodoties pa Gaujas nacionālā parka mežiem un takām.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Iepazīstina ar Somā nacionālā parka lielākā purva – Kureso (Kuresoo) ziemeļaustrumu daļu, kur redzamas purva ezeriņu un lāmu ainavas. Takas sākumā atrodas igauņu komponista, ērģelnieka un folkloras vācēja Marta Sāra (Mart Saar) (1882. – 1963.) dzimtās mājas. To apkaimē pļavas apsaimnieko aitas. Lokveida takas garums ir 4,2 km.
N/A

Gar Grobiņas ūdenskrātuvi (Ālandes labais krasts) izveidota mūsdienīga un labiekārtota pastaigu un atpūtas vieta - promenāde, uz kuras izvietotas plāksnes ar Zentas Mauriņas un Jāņa Raiņa citātiem. No promenādes paveras labi skatu punkti uz Skābaržkalnu un Grobiņas pilsdrupām. Grobiņas ūdenskrātuves sašaurinājumā pāri Ālandei ved neliels tiltiņš, kas ir bijušā Liepājas – Aizputes šaursliežu dzelzceļa tilta ferma.
N/A

Saimniecībā "Jauncaunes", Ogres novadā, grupām, kā arī individuāliem apmeklētājiem tiek piedāvāta atpūta brīvā dabā, iepazīstot un izmēģinot metamos ieročus, šaušanu ar dažāda veida lokiem, arbaletiem un pneimatiku.
N/A
Izteikts Vitrupes lejteces ielejas posms ar nelieliem smilšakmens atsegumiem un retām augu un gliemju sugām. Pie Ķirbižu Meža muzeja izveidota izziņas – botānikas taka, kas izvijas abpus upes krastiem un iepazīstina ar raksturīgākajiem Vitrupes ielejas floras pārstāvjiem un Vālodžu dižozolu.
N/A
Medinsku Vincīšu akmens. Vietējie iedzīvotāji pakalnu, uz kura atrodas dižakmens, sauc par Magoņkalnu. Medinsku Vincīšu akmens atrodas koku pudurī tikai 40 m pa kreisi no Jaunviļānu – Medinsku ceļa un aptuveni 40 m no Maltas upes labā krasta. Sarkanā rapakivi granīta akmens izmēri: garums 6,6 m, platums 5,4 m , augstums 3,3 m, apkārtmērs 20 m, tilpums 40 – 45 kubikmetri.
N/A

Saimniecība nodarbojas ar kaņepju audzēšanu un produktu izstrādāšanu vecajā Aizputes Pilsmuižas krogā, kas atrodas blakus Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupām.
N/A

Atrodas Vecpiebalgas dienvidaustrumdaļā aiz baznīcas. 1340. - 1365. g. Rīgas arhibīskaps šeit uzcēla pili - cietoksni, ko apjoza aizsarggrāvji (atliekas redzamas arī mūsdienās). Pils ziemeļu pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet austrumdaļā - pils galvenā ieeja un tornis. Pili postīja 1577. g., bet pilnībā sagrāva 18. gs.
N/A

Teritorija veidota aizsargājamu tauriņu sugu un to populāciju aizsardzībai. Nīcgales mežos atrodas arī populārs tūrisma objekts – Nīcgales lielais akmens, kas pēc tilpuma ir lielākais Latvijas dižakmens - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis. Tā tilpums ir ap 170 m3, apkārtmērs 31,1 m, augstums 3,5 m, garums 10,5 m, platums 10,4 m.
N/A

Vecročupe iztek no Vaides dīķa, kas radīts mākslīgi, aizsprostojot Vaides un Kukšupes grāvjus. To padomju laikā īstenoja meža apsaimniekotāji ar mērķi – audzēt zivis un izveidot rekreatīvu teritoriju. Pie Vaides dīķa izveidota atpūtas vieta (koka lapene), uzstādīts informācijas stends. Vaides dīķa ziemeļu krastā atrodas 1928. g. izveidotie Vaides kapi, kuros redzami interesanti koka krusti.
N/A

Saimniecībā ražo medu un tā pārstrādes produktus – ziedputekšņus un propolisu, medus vīnu, kā arī alkoholisko dzērienu „Bites buča”. Saimnieks izrādīs dravu. Produktu iegāde.
N/A

Deviņu krāteru grupa. Tās galvenais krāteris (līdz 100 m diametrā un 16 m dziļumā) ir vizuāli izteiksmīgākais Baltijas meteorīta krāteris un viens no izcilākajiem šāda tipa veidojumiem Eiropā. To izcelsmi apstiprina atrastās dzelzi un niķeli saturošās meteorīta atliekas (2,5 kg). Pēc veiktajiem aprēķiniem, šī Baltijas mēroga dabas katastrofa varējusi notikt pirms ~ 2600 – 4000 gadiem.

Krāteru lauka teritorijā atrodas Kāli apmeklētāju centrs ar nelielu muzeju, konferenču zāli un viesnīcu.Muzejā var apskatīt īstas meteorīta atlūzas. Ieturēties var blakus esošajā vēsturiskajā Kāli krogā.
N/A
Tiek uzskatīts par Latvijas, iespējams, - Baltijas kuplāko ozolu. Vainaga izmēri ir 33 x 31 m.
N/A

Visa čaklā saimnieku ģimene gatavo kūpinātu šķiņķi un cep maizi. Gaļa tiek kūpināta pēc vietējām receptēm pašu gatavotā kūpināšanas krāsnī, kas gaļai piedod īpašo dūmu garšu, savukārt maize tiek cepta no kvalitatīviem pilngraudu rudzu miltiem. Maizi un šķiņķi var iegādāties piektdienās.
N/A

Eduarda Veidenbauma (1867 - 1892) memoriālais muzejs 1959. g. tika izveidots „Kalāču” mājās, kur no piecu gadu vecuma dzīvoja latviešu dzejnieks un tulkotājs. Blakus muzejam uzcelta izstāžu zāle, kurā tiek organizētas tematiskas izstādes. Muzeja dārzā 1961. g. atklāts tēlnieka Laimoņa Blumberga E. Veidenbaumam veltītais piemineklis. Turpat ir saglabājusies klētiņa, kurā E. Veidenbaums dzīvojis vasaru laikā. Dzejnieku apglabāja Liepas kapos.
N/A
Kapteiņa A. Bertholda vecāku kapu vieta ar savdabīgu kapa pieminekli.