Ar dažādām mežaudzēm klāta teritorija, kur atrodas Latvijā viena no lielākajām pusparazītauga - baltā āmuļa atradnēm. Vislabāk šie savdabīgie augi novērojami bezlapu periodā. Latvija ir Baltā āmuļa ziemeļu izplatības robeža, tāpēc tie sastopami samērā reti. Nav labiekārtota apkatei. Interesanti minēt faktu, ka daudz labāk šo augu var pamanīt un vērot ārpus lieguma teritorijas.

Raunas pilsdrupās (pils celtniecību uzsāka 1262. g un tā bija viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm) mūsdienās izveidots skatu tornis, no kura redzami iespaidīgie pils mūri, kādreizējā viduslaiku pilsētas vieta un Raunas centrs. Torņa atslēgas meklējamas Raunas tūrisma informācijas centrā.

Krimuldas luterāņu baznīcu uzskata par vienu no vecākajiem Latvijas dievnamiem. Tā sākotnēji celta 13. gs. sākumā drīz pēc Kubeseles iekarošanas un vēlāk daudzkārt pārbūvēta. Blakus baznīcai izveidots meditācijas labirints "Lilijas zieds". Kad 1217. g. pie Vīlandes kaujā krita lībiešu virsaitis Kaupo, tā pelnus pēc nostāstiem esot apbedījuši baznīcā. Par Kaupo kapa vietu tautā dēvē nelielu pauguru pie blakus esošās Runtiņupītes (Runtiņš), kuras labajā krastā atrodas ~ 7 m gara mākslīgi raktā Kubeseles jeb Runtiņala. Runtiņupītes kreisajā krastā slejas Kubeseles pilskalns. Pie baznīcas sākas Kubeseles dabas taka. Pa to var aiziet līdz Gaujai, kuras krastā iegūlis Lielais (Runtiņa) akmens. Turpat apskatāmi Gaujas plostnieku uzstādītie enkurkluči. Krimuldas viduslaiku pili (4 km austrumos no Krimuldas baznīcas) cēla 13. gs. otrajā pusē vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ dziļā Vikmestes grava. Pils (saimniekoja Rīgas domkapituls – Rīgas arhibīskapu padome) bija iespaidīga celtne, kuras plašo iekšpagalmu ietvēra 1,5 m biezs aizsargmūris. 1601. g. atkāpjoties, Krimuldas pili uzspridzināja zviedru karavadonis Heinrihs Līvens. Tagad ar mežu apaugušajā pilskalnā apskatāmas nelielas pilsdrupas. Pie tām atrodas Gaisa trosu ceļš un sākas Krimuldas Serpentīna ceļš. Netālu esošā Krimuldas muiža pirmoreiz rakstos ir minēta jau 15. gs. Tagad redzamo muižas pili būvēja 19. gs. neoklasicisma stilā (īpašnieks - firsts Līvens). 20. gs. 20 gados pēc pils atsavināšanas tā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta īpašumā, kas izveidoja bērnu sanatoriju. Mūsdienās pilī atrodas rehabilitācijas slimnīca "Krimulda", bet no saimniecības ēkām ir saglabājušies muižas staļļi, kūts, kalpu, pārvaldnieka un t.s. Šveices māja, kā arī parks. Te piedāvā tematiskas ekskursijas. Ja pa Gauju brauksim ar laivu, tad tuvumā varēs aplūkot ap 15 m augstās Velnalas klintis. Tās var labi redzēt arī no pretējā - kreisā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta). Klinšu vidusdaļā atrodas ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velnala. Ja no Velnalas klintīm pa Gaujas labā pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam pavērsies ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja. Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Takas malā atrodas Mazā Velna ala (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garā Aunapieres ala. Redzamas arī nelielas vecupes.

Smilšakmens iežos veidojusies ala ar vairākām arkām, pīlāriem un nišām. Liepas Lielās Ellītes alas (Ellīte, Velna ceplis, Velna krāsns, Vella ala, Liepmuižas ala, Liepas ala) kopgarums ir nedaudz vairāk par 20 m, tās griestu augstums sasniedz 3,5 m, bet platums 5 m. No alas izplūst spēcīgs avots. Domājams, ka tā sākusi veidoties jau pirms 7000 gadu. Ala daudz postīta, 20. gs. sākumā no tās raktas arī baltās smiltis. Lielā Ellīte ir sena kulta vieta. Mūsdienās vieta labiekārtota, izveidota atbilstošs labiekārtojums. 

Kafejnīca "Oškrogs" atrodas 1,5 km no Ķeguma HES. No pašu audzētiem produktiem gatavo ogu mērces, ķirbju salātus un marinētus gurķīšus savā sulā.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cūkgaļa sinepju kažokā, plānās pankūkas.

Īpašais ēdiens: Biezpiena krēms ar ogu ķīseli.

Alsungas vecajā muižas rijā ir iekārtots suvenīru veikals, kur var iegādāties Suitu novadā ražotus praktiskus suvenīrus „Tapis Suitos” un citas noderīgas lietas: lakatus, cimdus, zeķes, traukus, zāļu tējas u.c. Bērniem te organizē radošās darbnīcas. Rijā var satikties (iepriekš piesakoties) ar Suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās. „Rijai” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”. 

Linezera dabas takā apskatāms ezers, kurš mēdz pazust pazemē. Apmeklējums saskaņojams ar zemes īpašnieku.

Restorāns "Aparjods" atrodas Vidzemes šosejas (A2) malā, izvietots guļbūvē ar salmu jumtu un senlaicīgu interjeru. Ēdiena gatavošanā apvieno senās tradīcijas ar mūsdienu klientu prasībām. Restorāna koka ēkā ir kamīns - tas rudenī un ziemā piešķir mājīgumu un labsajūtu tā viesiem.  Pie lielajiem ozolkoka galdiem ēdienu izbaudīt var gan lielas ģimenes, gan draugu kompānijas, ir pieejama stiklota terase. Restorāna virtuve piedāvā garšīgus vienkāršus latviešu un nedaudz latviskotus Eiropas valstu ēdienus. Restorāns lepojas ar savu plašo vīna izlasi vīna istabā, lieliskajiem grila ēdieniem un desertiem. Restorāna pavāri klāj bagātīgus banketa un svētku galdus Mūzikas klubā un restorānā. 

Kā vēsta sens nostāsts, pirmās baznīcas laikā, kad vētrā noticis dievkalpojums un pie vecajiem kapiem jūrā grimis kuģis, mācītājs ar draudzes locekļiem – brīvprātīgajiem devies airu laivā glābt kuģa komandu. Daļu no tās izdevās izglābt, bet pārējos izskaloja krastā. Godinot no vienas puses traģisko, bet no otras – laimīgo notikuma atrisinājumu, kuģa kapteinis šo vietu nosauca par Feliksbergu jeb laimīgo krastu. To vēlāk nomainīja Pilsbergas nosaukums, bet tagadējo nosaukumu – Jūrkalne apdzīvotā vieta ieguva 1925. gadā.

Skaistā vietā netālu no Kāla ezera pauguru nogāzēs audzē avenes, zemenes, dzērvenes un krūmmellenes. "Jāņkalni" izveidoti 1992. gadā un ir ģimenes saimniecība. Sezonas laikā var novākt ogas, iegādāties un degustēt produkciju, kā arī pieteikties izzinošā ekskursijā. Iespējams arī pasūtīt produktus.